Lai novērstu negatīvās klimata pārmaiņu ietekmes un tuvotos nospraustajiem klimatneitralitātes mērķiem, ir nepieciešamas arī jaunas līdzdalības demokrātijas formas. Vairākas valstis ir aizsākušas organizēt klimata pilsoņu asamblejas. Tas ir veids, kā pieņemt labākus lēmumus, reaģējot uz klimata krīzi, un komunikācijā atrast zināšanas, kas pārstāv plašākas sabiedrības intereses un būtu noderīgas arī valsts pārvaldes modernizācijai Latvijā.
Kas piedalās klimata asamblejā?
Klimata asamblejas veido 50 – 100 cilvēku lielas grupas, kas noteiktā laika periodā izstrādā priekšlikumus klimata politikas pasākumiem, kuri lēmumu pieņēmējiem savā veidā kļūst “saistoši”. Asambleju darbību var noteikt nacionālie klimata likumi.
Dalībnieku izvēli nosaka nejaušības princips un pēc iespējas plašāka demogrāfiska un ģeogrāfiska valsts iedzīvotāju pārstāvniecība. Piemērotas ir stratificētās gadījumizlases vai iedzīvotāju loterijas metodes.
Valsts pilsonība un balsstiesības nav obligāti kritēriji. Tomēr jēdziens “pilsoņu asambleja” uzsver tiesību lomu un atšķirīgās līdzdalības iespējas. Klimata asamblejas ir institūcijas, kas piedalās tiesību ietvara veidošanā, tāpēc reprezentācijas nozīme ir arī politiska.
Kas aizsāk klimata asamblejas?
Klimata asambleju aizsākumi atrodami pilsoniskās un vides kustībās, kas rosina demokrātiskāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas veidu. Taču asamblejas nav “aktīvistu” sapulces un atšķiras no ierastās viedokļu izteikšanas: to mērķis ir dialogs, ko virza sabiedrības pārstāvji ar dažādām interesēm un pozīcijām.
Lai klimata asambleju darbs sniegtu rezultātus, tām ir nepieciešama sasaiste ar lēmumu pieņemšanas struktūru. Tāpēc oficiālo aicinājumu veidot klimata asambleju parasti izsludina prezidents, ministru prezidents, Saeimas komisijas vai ministrijas.
Diskusijas rezultāti un lēmumi klimata asamblejās ir neatkarīgi, taču tām ir nepieciešami organizatoriski resursi, kā arī speciālistu un moderatoru iesaiste. Katrā valstī asambleja tiek aizsākta kā jauns klimata demokrātijas projekts.
Ko dara klimata asamblejas?
Klimata politika apvieno gan pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās sadaļas. Klimata asamblejas var risināt dažādus jautājumus, taču tēmu izvēlē jāvadās pēc aktualitātes un sasaistes ar praktiskām īstenošanas iespējām valsts pārvaldē. Asamblejas darba ietekme ir lielāka tad, ja rekomendācijas ir precīzi adresētas un lēmumu pieņēmēji tās integrē rīcībpolitikā.
Līdzšinējā klimata asamblejās vadošais temats ir dekarbonizācija – mazoglekļa ekonomikas un SEG emisiju samazināšanas pasākumi dažādos sektoros.
Kāds ir klimata asambleju formāts?
Klimata asamblejas ierasti notiek kā klātienes sanāksmes un grupu darbs atsevišķās nedēļas nogalēs.
Arvien nozīmīgāka kļūst attālinātā saziņa un digitālās demokrātijas platformas.
Klimata asamblejas veido kodolgrupa, moderatori un padomdevēji, taču tās raisa arī plašāku dialogu, piedaloties neierobežotam interesentu lokam.
Klimata asambleju darbnīca Igaunijā 2020. gada 20. aprīlī
Kas ir klimata pilsoņu asamblejas?
Kā organizēt un iesaistīt dalībniekus?
Kā aizsākt klimata asambleju? Tēmas?
Kāda ir klimata asamblejas ietekme? Q&A
Photo by Braeson Holland: https://www.pexels.com/photo/brown-wooden-bench-on-green-grass-field-12293837/