Klimata likuma aktuālā likumprojekta (turpmāk – likumprojekta) mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicināt klimatnoturību. Nacionālajā līmenī likumprojekts kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai, tāpēc, klimata likuma pieņemšana ir ļoti būtisks solis pretī klimata pārmaiņu mazināšanai Latvijā. Likumprojektā ir ietvertas un aprakstītas visas galvenās ar siltumnīcas gāzu emisijām saistītās jomas, noteiktas šo jomu emisiju monitoringa procedūras un izklāstītas iespējas un kārtība, kādā veikt klimata pārmaiņu mazinošus pasākumus. Lielā mērā likums šī brīža formātā palīdzēs Latvijai virzīties uz klimatneitralitāti, taču tajā iztrūkst daži ļoti svarīgi aspekti un to neiekļaušana var radīt neparedzētas sekas. Šajā apkopojumā ir apskatīti likumprojekta elementi, kuri vērtējami kā pozitīvi, sadaļas, kurām vajadzīgi uzlabojumi, iztrūkstošie elementi, kā arī neviennozīmīgi vērtējami elementi.
Vai atzīstam klimata krīzes iestāšanos?
Ir būtiski definēt klimata jautājumu svarīgumu un steidzamību, tāpēc likumā aicinām deklarēt klimata krīzi un apzināties tās ietekmi uz lēmumpieņemšanu un attīstības plānošanu, šajā likumā izvirzot būtiskākos klimata politikas mērķus un lēmumpieņemšanas principus, piemēram:
- esošo dabisko oglekļa piesaistītāju saglabāšana un attīšana, kā prioritārs risinājums emisiju piesaistei, vienlaicīgi uzlabojot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
- enerģētiskās nabadzības izskaušana un sociāli taisnīga klimata krīzes pārvarēšana, veicinot iedzīvotāju labbūtību un iesaistīšanos klimata politikas ieviešanā un lēmumpieņemšanā;
- atjaunīgās enerģijas risinājumos balstītas nacionālās enerģijas sistēmas izveidošana un enerģētiskās neatkarības un pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
- aprites un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, attīstot resursu un enerģijas efektīvu izmantošanu;
- zinātniskas izpētes un zināšanu veicināšana klimata pārmaiņu izpratnes uzlabošanai un efektīvai lēmumpieņemšanai
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībai iespējams sasniegt klimatneitralitāti jau līdz 2040.gadam, tādējādi esot saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi, aicinām izvirzīt ambiciozākus mērķus arī Latvijas klimata likumā. Turklāt sektorālu mērķu definēšana ir kritiski svarīga, attīstot caurspīdigu un izsekojamu virzību uz klimatneitralitāti, kā arī nosakot konkrētu ministriju atbildības.
Likumprojektā ir iekļauti elementi, kam ir potenciāls veicināt klimata mērķu sasniegšanu, tomēr tos nepieciešams spēcināt
Klimata likuma mērķis
Ļoti atbalstāma ir šī likuma visaptverošā (jeb holistiskā) mērķa definīcija (3.pants): “Likuma mērķis ir nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu […], ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju.” Klimata likuma mērķī ir iekļauti ilgtspējīgas attīstības pamatelementi – līdzsvarota attīstība, kas nerada draudus nākotnes vajadzību apmierināšanai vides, sociālajā un ekonomiskajā kontekstā. Taču likumprojekta saturā ambīcijas apvienot visas trīs ilgtspējas dimensijas nerealizējas, jo tiek minimāli ir runāts par dabas vērtībām, sociālo vienlīdzību un sabiedrības iesaisti politikas īstenošanā, kā arī ir nepietiekami definēti jauni risinājumi ekonomikas transformācijai, kurā ņemtu vērā resursu ierobežotību, dabas vērtību un cilvēku labklājības līdzsvarošanu.
Klimata finansējuma izsekojamība un “zaļais budžets” (43.pants)
Kritiski svarīga komponente veiksmīgai klimata pārmaiņu pārvaldībai ir klimata finansējuma izsekojamība un budžeta plānošana, ko likumprojektā nosaka izveidot ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Ministru kabinets noteiks minimālās prasības jaunam ziņojumam, kurā tiks izskatīta valsts budžeta priekšlikuma (nākamajam gadam) atbilstība klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem. Šajā ziņojumā tiks ietverti un uzskaitīti budžeta līdzekļi, kas paredzēti ar klimatu saistītu darbību finansēšanai, novērtēta to pietiekamība un būtiskāko fiskālo intervenču ietekme uz klimatu. Atvērts paliek jautājums, cik efektīvi vēl neeksistējošie MK noteikumi šo komponenti īstenotu, tāpēc labāk būtu nepieciešams jau Klimata likumā noteikt šo kārtību, kādā īstenotu klimata finansējuma izsekojamību un budžeta plānošanu, neaizmirstot iesaistīt arī sabiedrību. Sabiedrības līdzdalība veicina lielāku caurredzamību klimata pārmaiņu pārvaldībā.
“Klimatdrošināšana” (44.pants)
Valsts attīstības plānošanā būtiski iztrūkstoša ir vienota klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās svarīguma izpratne un integrācija dažādu nozaru pārvaldībā. Šī likumprojekta neatsverams pienesums būtu 44.pantā aprakstītais princips “Klimatdrošināšana”, kas nosaka nepieciešamību plānojot nozaru attīstību, pasākumu un projektu izstrādē integrēt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. Tomēr vajadzētu paplašināt principa nozīmi, nesašaurinot to tikai uz infrastruktūras projektiem, kā tas šobrīd likumprojekta redakcijā definēts, bet izvērst šī principa piemērošanu attiecinot uz visu nozaru attīstības un rīcībpolitiku plānošanu un investīciju projektu apstiprināšanai izvirzīt obligātus kritērijus, kas nodrošina risinājumu un pasākumu pienesumu klimata mērķu sasniegšanai, ņemot vērā ekoloģisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju, kas ir definēts kā likumprojekta mērķis.
Likumprojektā iztrūkstošie elementi, kas nepieciešami klimatneitralitātes mērķa līdzsvarotai sasniegšanai
Sociāli taisnīga pielāgošanās klimata pārmaiņām
Likumprojektā nepieciešams iekļaut principu nevienlīdzības mazināšanai un nodrošināt klimata finanšu instrumentu (kas aprakstīti likumprojekta 5. nodaļā) atbalsta prioritāru piemērošanu trūcīgākajai iedzīvotāju daļai, kam jau šobrīd enerģētiskās nabadzības risks ir ekonomiskās stabilitātes apdraudējums. Proporcionāli lielāko daļu emisiju sastāda 1-10% turīgāko Latvijas iedzīvotāju. Pētījumi liecina, ka bagātākie 10 % kopā rada gandrīz par trešdaļu vairāk emisijas nekā trūcīgākie 50 % (1.attēls). Turklāt tieši trūcīgākie iedzīvotāji jau šobrīd dzīvo tuvu 2030.gadavēlamajam emisiju slieksnim, ko ievērojot varētu veiksmīgi sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Ņemot vērā, ka virzība uz klimatneitralitāti pieprasīs vēl lielāku emisiju samazinājumu, atbalsts ir visvairāk vajadzīgs iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zem vidējā ienākumu sliekšņa, lai ikvienam būtu iespējams savās mājsaimniecībās ieviest papildus emisijas samazinošus tehnoloģiskos risinājumus.
1.attēls. Vidējās patēriņa emisijas uz vienu iedzīvotāju pēc ienākumiem.
Avots: https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/oglekla-nevienlidziba-latvija.pdf
Dabā balstīti risinājumi un dabas vērtību saglabāšana
Ļoti svarīgi aspekti, kas gandrīz vispār netiek pieminēti likumprojektā, ir dabā balstītu risinājumu un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, kas tiktu ieviesti reizē ar klimata pārmaiņu mazinošajiem pasākumiem. Klimata krīze nav nošķirama no bioloģiskās daudzveidības krīzes, ne tikai raugoties uz klimata pārmaiņu sekām (piem. ekstrēms un netipisks sausums, plūdi, invazīvo sugu un slimību izplatība), bet arī adaptācijas iespējām (piem. upju naturalizācija plūdu risku mazināšanai, veco mežu saglabāšana un mežu fragmentācijas mazināšana bioloģiskās daudzveidības pasargāšanai un noglabātā oglekļa neaizskaršanai). Likumā nepieciešams noteikt principu, ka dabā balstītiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumiem jābūt prioritārai izvēlei (pār tehnoloģiskiem risinājumiem) plānojot pasākumus un projektus klimatneitralitātes mērķu īstenošanai. Arī finanšu instrumentu izmantošanā prioritātei jābūt atbalstam dabā balstītiem risinājumiem.
Bioloģiskās daudzveidības krīze ir jārisina tikpat ārkārtēji kā klimata krīze. Tāpēc klimata mērķu sasniegšanas vārdā un, veicot emisiju samazināšanas pasākumus, nedrīkst upurēt esošās dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību.
Inovatīva sabiedrības līdzdalība lēmumpieņemšanā
Laikam ejot, klimata pārmaiņu izraisītās sekas arvien vairāk skars dažādus tautsaimniecības sektorus un kalpos kā augsne dažādiem starpnozaru un individuāliem konfliktiem, jo tās pastiprina jau šobrīd eksistējošo materiālo un sociālo nevienlīdzību. Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās reģionālā, nacionālā un ES līmenī prasa augstu savstarpējo koordināciju starp dažādām institūcijām, solidaritāti un sabiedrības uzticību politikas veidotājiem. Tāpēc klimata politikas veidošanā ir svarīgi iesaistīt visas ieinteresētās un skartās sabiedrības daļas.
Likumprojektā definētie sabiedrības līdzdalības pasākumi nerada pietiekamas iespējas piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, izvērtējot dažādus nozaru politikas plānošanas scenārijus, to alternatīvas un pasākumus, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē, mērķu izpildes monitorēšanā un aktualizēšanā Attīstības plānošanā bieži vien izšķiršanās par labu vienai vai otrai prioritātei ir balstīta subjektīvās vērtībās vai interesēs. Tāpēc ir nepieciešams noteikt plašākas iespējas sabiedrībai tieši piedalīties lēmumpieņamšanā, kas iespējams, izmantojot dažādus inovatīvas līdzdalības veidus, piemēram, deliberatīvās metodes, reprezentējot visu sabiedrības grupu intereses plaši diskutējot un izsverot saistītos lēmumus. Šāds mērķis jau ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā 2027 (NAP2027), tāpēc nav pamata, veidojot jaunu likumu, neiekļaut tiešas demokrātijas iespējas.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis īstenot sabiedrības iesaisti klimata politikas lēmumu pieņemšanā. NAP 2027 rīcības virziens “Daba un vide – “Zaļais kurss”” viens no 3 mērķiem ir: “[259] Īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā”
Neatkarīga padome lēmumpieņemšanā
Likumprojektā sabiedrības līdzdalība parādās tikai Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un emisiju kvotu sadalē. Nav samērīgi balansēta arī vienīgā komisija, kur plānots pieaicināt nevalstiskās, ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās, organizācijas (42.pants. Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome). Šajā padomē ir plānots iesaistīt tikai 3 nevalstisko organizāciju/institūciju pārstāvjus, kuru organizāciju mērķis, saskaņā ar statūtiem, “ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām”.
Klimata likumam būtu jāstiprina efektīva un ilgtspējīga pārvaldība, ko varētu īstenot, izveidojot neatkarīgu zinātnisku padomi. Zinātnē balstītu mērķu izvirzīšana, izmantoto pasākumu efektivitātes novērtēšana un aktualizācija ir būtiski mehānismi veiksmīgai pasākumu ieviešanai un turpmāko stratēģiju aktualizēšanai. Tomēr, neskatoties uz NAP2027 izvirzīto mērķi atbalstīt šādas iniciatīvas, atjaunotajā likumprojektā tas izpaliek.
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam izvirzīts mērķis “[428] Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.”
Uzlabots un obligāts zaļais publiskais iepirkums kā instruments klimata mērķu sasniegšanai
MK noteikumi Nr. 353 Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība nosaka, ka “Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu”. Ietverot papildus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās kritērijus, un nosakot zaļo publisko iepirkumu kā obligātu visa publiskā finansējuma pārvaldībā, būtu iespējams efektīvāk īstenot likumprojektā ietverto principu “Klimatdrošināšana”.
Neviennozīmīgi definēti pasākumi, par kuriem būtu nepieciešamas plašākas sabiedrības diskusijas un izvērtēšana
Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, lietošana un ģeoloģiskā noglabāšana
Valstij nevajadzētu investēt publiskā finansējuma līdzekļus oglekļa uzglabāšanas tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai, īpaši ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā definēto principu “piesārņotājs maksā” — tas nozīmē, ka persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādējādi oglekļa dioksīda emisiju noglabāšanas risinājumu attīstīšanai, kā arī izpētei, ir jābūt tirgus dalībnieku atbildībai, nevis tai ir jāvelta publiskais finansējums.
Turklāt likuma tekstā nepieciešams skaidri definēt atsevišķu izmērāmu mērķi emisiju samazināšanai un piesaistei, kas palīdzētu veikt konkrētu risinājumu izvēli un novērtēt to pienesumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
Atjaunīgo resursu un bezemisiju risinājumu attīstība
Likumprojekts lielākoties parāda ambīcijas klimatneitralitātes sasniegšanā, atbalstot atjaunīgo resursu attīstību un izmantošanu. Taču šobrīd likumprojektā ir iekļauts atbalsts arī zemu emisiju transportlīdzekļiem – šāda atbalsts var traucēt pāreju uz nulles emisiju transportu. Respektīvi, izmantojot līdzekļus transportlīdzekļiem, kuri vēljoprojām rada emisijas neatbilst ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Tāpat ir arī jāizvērtē un skaidri jādefinē ‘atbalsts siltumapgādes tīkla modernizācijai’, jo neefektīvi pasākumi var traucēt sasniegt klimata mērķus izmaksu efektīvā veidā. Šobrīd centralizētā siltumapgāde lielākoties balstās uz fosilās gāzes izmantošanu, un, ja ‘modernizācijas’ pasākums ietver, piemēram, efektīvāku gāzes pārvadi, tas var ilgtermiņā stagnēt pāreju uz atjaunīgo resursu izmantošanu siltumapgādē (jeb carbon lock-in), jo būs mazāks stimuls atteikties no fosilajiem resursiem.
Secinājumi
Kopumā likumprojekts ir pārāk nepilnīgs, lai apgalvotu, ka tas skaidri definē principus, kā virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu un saskaņot dažādās konfliktējošās vērtības (jeb prioritātes) , kas ir būtiskākie šķēršļi klimatneitralitātes sasniegšanai.
Likumprojekts nepietiekami nosaka ministriju apakšmērķus kopējā mērķa sasniegšanā, kā arī nedefinē atbildību mērķa nesasniegšanas gadījumā vai neefektīvu stratēģiju izstrādes gadījumā.
Vairāki deleģējumi Ministru kabinetam izstrādāt likuma uzdevumu izpildes nosacījumus vājina likuma spēku un mazina iespējas likumā izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Ja vēlaties izteikt savus priekšlikumus Klimata likuma attīstībā, to var paspēt izdarīt līdz 18.septembrim. Jautājumu gadījumā, vai, ja vajadzīgs mūsu atbalsts, variet sazināties ar zemāk norādītajām kontaktpersonām.
Sagatavoja:
Liene Krauja liene.krauja@zalabriviba.lv
Linda Zuze linda@zalabriviba.lv
Foto: Tobias Rademacher on Unsplash