26. februārī Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumu Eiropas klimata likumam, kurā nostiprinās 2050.gada klimatneitralitātes mērķi. Domnīcas Ecologic Institute pētījums analizē nacionālos klimata likumus astoņās ES dalībvalstīs (Francija, Vācija, Īrija, Spānija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija un Somija), kā arī Apvienotajā Karalistē.
Klimata likumi Eiropā. Labās prakses neto nulles pārvaldībā atklāj dažādu nacionālo klimata likumu kopīgos elementus un piemērus, kas noderīgi pārējām valstīm un tālākām debatēm par ES klimata likuma izstrādi.
Lai tiktu galā ar apjomīgo uzdevumu pārveidot ekonomiskās struktūras, lai tās kļūtu klimatam neitrālas, valdībām visā pasaulē nepieciešami jauni rīcības instrumenti, un arvien biežāk viena no atbildēm ir klimata likums. Šobrīd jau puse no visām ES dalībvalstīm ir pieņēmušas šādu likumu vai arī to izstrādā, kamēr pārējās to vēl apsver.
Šie likumi ieceļ zinātnes par ceļvedi politikas veidošanai, un to paplašina aiz tradicionālajiem vēlēšanu cikliem – tā iespējams nodrošināties pret to, ka valdību maiņas dēļ var tikt atceltas svarīgas apņemšanās.
Tie arī sūta skaidru signālu visiem ekonomikas sektoriem: mēs esam nopietni attiecībā uz klimata mērķiem.
Pētījumus izceļ klimata likumu galvenos elementus, kas nodrošinātu efektīvu pārvaldības sistēmu:
Mērķi⇒
Skaidri kvantitatīvi un ilgtermiņa mērķi.
Plānošana un pasākumi⇒
Saistoša klimata plānošana, kas uztur savienojumu starp ilgtermiņa plānošana un īstermiņa rīcībpolitikām.
Progresa monitorings⇒
Regulāra ikgadēja ziņošana un progresa pārbaudes, lai paredzētu papildus rīcības, ja tiek identificētas plaisas.
Institucionāli sakārtojumi⇒
Kā deleģēt atbildību iesaistītajām institūcijām (ministrijām un valdībām).
Zinātnisks padoms⇒
Zinātnieku iesaiste ar neatkarīgu padomdevēju funkciju. Visos analizētajos likumos šāda sadarbība ir paredzēta.
Sabiedrības līdzdalība⇒
Tā var izpausties dažādās formās. Labās prakses piemēri ir pilsoņu asamblejas Īrijā un Francijā, ko izmēģina arī Apvienotā Karaliste un Spānija.
Ilgtermiņa elements⇒
Vairāku valstu likumi skaidri komunicē, ka strukturālas pārmaiņas ar ilgtermiņa fokusu ir noteiktas par prioritāti.
“Klimata likums ir perfekts instruments, lai raidītu skaidru signālu visiem ekonomikas sektoriem, ka valdības raugās nopietni uz tās ilgtermiņa klimata mērķiem. Uzņēmumiem tas sniedz ne tikai nepieciešamo investīciju un plānošanas drošību, bet arī uzlabo valdības rīcības atklātību. Šis ziņojums valstīm piedāvā recepti, kā izstrādāt klimata likumu, un kā tikt galā ar uzdevumu pārveidot ekonomiskās struktūras tā, lai tās kļūtu klimatam neitrālas. Labā prakse ES dalībvalstīs piedāvā mācības, ko var pārņemt arī ES klimata likums”
Matthias Duwe, ziņojuma vadošais autors, Ecologic Institute
matthias.duwe@ecologic.eu
Vairāk informācijas par “Zaļās brīvības” plānotajām aktivitātēm Latvijas klimata likuma izstrādē:
Krista Pētersone
krista.petersone@bankwatch.org
+371 29416535