Šeit alfabēta secībā jūs atradīsiet galveno ķīmisko vielu, kuru drošība nav pilnīgi garantēta, aprakstus. Populārākās kosmētikas rūpniecībā lietotās ķīmiskās vielas ir izdalītas atsevišķi, un to aprakstus jūs atradīsiet šeit.

Acetons

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: depresija, acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, ožas problēmas, ādas sausums un lūšana, dermatīti, galvassāpes, slikta dūša, muskuļu vājums, nieru funkciju nomākums
• mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma), nieres, aknas:- acis, āda, elpceļi – pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība;,drošības pasākumi pret statisko izlādi.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m³ vai ppm): darba vidē – 200 mg/m³, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā – 0,35/0,35mg/m³.

Aerosoli un putekļi atmosfērā

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

Cilvēka veselību īpaši nelabvēlīgi var ietekmēt metālu (Pb, Hg, Cu, Ni, Be), radioaktīvo izotopu un organisko vielu klātbūtne aerosolu sastāvā. Aerosolu iedarbība viskrasāk izpaužas tādu daļiņu ieelpošanas gadījumā, kuras tiek aizturētas plaušās (rupjākās putekļu daļiņas tiek aizturētas deguna dobumā un augšējos elpvados, bet smalkākās daļiņas var tikt izelpotas). Līdz ar to var runāt par ieelpojamiem aerosoliem. Šādu aerosolu iedarbība var izpausties sekojoši:  

1. Uz aerosolu virsmas sorbētām vielām desorbējoties un pārejot asins vai limfatiskajā sistēmā. Šāds iedarbības veids ir īpaši tipisks dažādu degšanas produktu iedarbības gadījumā. Degšanas produktu aerosoli sastāv no oglekļa, un uz šādu aerosolu virsmas parasti visai augstās koncentrācijās var atrasties dažādas organiskās vielas, kuras ir radušās gan nepilnīgas sadegšanas rezultātā, gan arī termosintēzes procesā. Šādi aerosoli tipiski satur sekojošas vielu grupas:
   • alifātiskie ogļūdeņraži. Parasti tie ir visai garas virknes alkāni ar oglekļa atomu skaitu pat līdz 24;
   • aromātiskie ogļūdeņraži. Sadegšanas produktu aerosoli satur ne tikai zemmolekulāros aromātiskos ogļūdeņražus (benzols, toluols), bet arī poliaromātiskos ogļūdeņražus – benzo[a]pirēnu, hrizēnu, benzo[e]fluorantrēnu, benzo[a]antracēnu, naftalīnu, antracēnu un citus. Šīs vielas, desorbējoties un nokļūstot organismā, var radīt ļaundabīgo audzēju attīstību ne tikai plaušās, bet arī citos orgānos; – aldehīdi un ketoni, kā arī karbonskābes;
   • poliaromātiski un heterocikliskie savienojumi, piemēram, benzakridīns, dibenzakridīns, benzohinolīns, kurus arī raksturo izteikti kancerogēna iedarbība;
   • hlororganiskie savienojumi.  
2. Īpaši smalkas daļiņas var no plaušām nokļūt asinīs vai limfatiskajā sistēmā. Šādu daļiņu piemērs ir azbesta šķiedras.
3. Aerosolu daļiņas var palikt plaušās, tikt apkaļķotas, bet tādējādi kļūstot par pastāvīga kairinājuma avotiem. Šāds aerosolu iedarbības tips raksturīgs profesionālām slimībām azbestozei un silikozei, kuras izraisa ar minerālu daļiņām piesārņota gaisa ieelpošana.
4. Uz aerosolu un putekļu daļiņām atrodošies mikroorganismi, baktērijas vai sēnītes var radīt alerģiskas reakcijas, kā arī izsaukt saslimšanu.  

Par īpašu aerosolu grupu var uzskatīt ziedputekšņus, koksnes, miltu un citu organisku vielu putekļus. Tā kā šīs vielas ir organiskas, to sastāvs ievērojami atšķiras no tradicionālo putekļu sastāva, bet no iespējamās iedarbības uz cilvēka veselību jāatzīmē šādu aerosolu spēja izraisīt alerģijas. Aerosoli un putekļi var negatīvi iedarboties arī uz augiem. Šo iedarbību raksturo fotosintētisko procesu inhibēšana un toksisko vielu iedarbība, tām desorbējoties.  

Gaisā var atrast visdažādākā tipa, sastāva un izmēru daļiņas. To izmēri var mainīties no mikrona līdz milimetra daļām. Smalkākās daļiņas (izmēri > 10 mm) apzīmē par aerosoliem, bet rupjākās par putekļiem. Arī šķīdumu mikropilītes (migla) pieskaitāmas pie aerosoliem. Aerosolus var iedalīt atkarībā no izcelsmes avota, kas var būt zeme vai jūra (pirmējie aerosoli), vai cilvēku darbība, kā arī aerosolu veidošanās ķīmisku vai mehānisku procesu rezultātā (sekundārie aerosoli). Galvenie aerosolu veidošanās avoti ir dažādi dabīgie procesi – augsnes, to veidojošo minerālu daļiņu nokļūšana atmosfērā vēja darbības rezultātā, putekļu vētras, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki, iztvaikošana no jūru un okeānu virsmas (veidojas sāļu aerosoli). Tomēr mūsdienās cilvēka darbība nosaka liela daudzuma aerosolu un putekļu nokļūšanu gaisā. Galveno antropogēnās izcelsmes avotu vidū jāmin tādi procesi kā enerģijas ieguve, celtniecības materiālu ražošana un kalnrūpniecība, lauksaimniecība, aviotransports un citi.

Arsēns

Ietekme uz veselību:

• ieklūšanas ceļš: ieelpojot, absorbcija caur ādu, ieēdot, caur gļotādām
• simptomi: deguna gļotādas ulcerācija (čūlošana), dermatīts, gremošanas trakta traucējumi, perifērās neiropātijas, ādas hiperpigmentācija, elpošanas ceļu kairinājums
• mērķa orgāni: aknas, nieres, āda, plaušas, limfātiskā sistēmapirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot 15 min., nokļūstot uz ādas -nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• apģērbs: jebkāds
• aizsargbrilles: jebkādas
• skalošana: nekavējoties pēc kontakta, ikdienas
• apģērba maiņa: pēc darba
• IAL likvidēšana: nekavējoties, ja ir bijis kontakts
• nodrošināt: pašam acu skalošanu

Arsēns pieder pie nemetāliem, kas zināms jau ļoti sen un tā reputāciju lielā mērā noteica dažādu arsēna savienojumu izmantošana viduslaikos par indēm. Tomēr mūsdienās arsēns tiek plaši lietots tādās jomās kā pesticīdu ražošana, koksnes aizsardzības līdzekļu, medikamentu sintēzē, dažādos sakausējumos, kā arī elektronikā, turklāt tieši pēdējai tā izmantošanas sfērai pēdējā laikā ir tendence pieaugt. Arsēna ražošanas kopapjoms ir ap 50000 tonnām gadā. Atbilstoši galvenie procesi, kuru rezultātā arsēns pat lielos daudzumos var nokļūt apkārtējā vidē, ir pesticīdu izmantošana, metālieguves atkritumi un fosilā kurināmā sadedzināšana, kā arī minerālmēsli. Arsēna migrāciju apkārtējā vidē ļoti lielā mērā ietekmē tā spēja veidot gaistošus savienojumus (AsH₃, As(CH₃)₃, (CH₃)₃AsO, u.c.) dažādos bioloģiskās oksidēšanās un reducēšanās procesos. Šie faktori lielā mērā nosaka arsēna augsto mobilitāti apkārtējā vidē.  

Arsēns akumulējas gan sauszemes, gan ūdeņu ekosistēmās, turklāt augstāka biokoncentrēšanās pakāpe raksturīga ūdeņu dzīvniekiem. Cilvēka organismā arsēns vispirms var uzkrāties muskuļaudos, tomēr jāatzīmē, ka arsēna mikrodaudzumi tiek visai ātri izvadīti no organisma. Arsēns un visi tā savienojumi ir toksiski. Jāatzīmē, ka subakūtu arsēna daudzumu uzņemšana nerada tūlītējas letālas sekas, bet rada izmaiņas atsevišķu orgānu stāvoklī, līdz ar to veidojot hroniskas saslimšanas ainu. Ir pierādīts, ka arsēns var izraisīt arī ļaundabīgo audzēju attīstību cilvēka organismā. Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 10 ug/m³, 2 ug/m³ 15 min. ekspozīcija.

Benzil-spirts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: uzbubinājums, depresija, miega traucējumi, miegainība, trīsas, elpas trūkums, acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, galvassāpes, slikta dūša
• mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, acis, āda, elpceļi
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība aizsargapģērbs.

Ekspozīcijas limits: darba vidē – aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m³ vai ppm – 5 mg/m³, maksimāli pieļaujamā koncetrācija atmosfērā – 0,16 mg/m³.

Bisfenols-A (Bisphenol A)

Tā ir endokrīnās sistēmas bojātājviela, ko izmanto polikarbonāta plastmasas (cietā plastmasa, ko apzīmē ar PC) ražošanā. No šīs plastmasas gatavo, piemēram, zīdaiņu pudelītes. Bisfenolu-A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konserva bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā, kā konservantu.

Lasi vairāk šeit.

Bromētie liesmu novērsēji (brominated flame retardants vai polybrominated diphenyl ethers, PBDEs)

BLN pieder pie bromu saturošo vielu grupas. Tos lieto, lai samazinātu plastmasas un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku. Daudzas no šīm vielām ir toksiskas, dabā noturīgas un bioakumulatīvas un var radīt endokrīnās sistēmas, smadzeņu un reproduktīvās sistēmas traucējumus. No vairāk nekā 50 šādām vielām tikai divu lietošanu regulē likums. Eiropas Savienībā kopš 2006. gada BLN aizliegts izmantot elektropreču ražošanā.

Butanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: acu un augšējo elpceļu kairinājums, iespējams radzenes iekaisums un dzirdes nerva bojājums, elpas trūkums, depresija, reiboņi, miegainība, galvassāpes, slikta dūša
• mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, acis, āda, elpceļi
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, drošības pasākumi pret statisko izlādi.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m³ vai ppm) – 10 mg/m³, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā – 0,1/0,1 mg/m³.

Butilacetāts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

• iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: narkotisks efekts, elpas trūkums, galvassāpes, slikta dūša; acu, deguna, rīkles gļotādu kairinājums, var izraisīt asiņošanu un nopietnus acu bojājumus, ietekmēt augļa attīstību
• mērķa orgāni: acis, āda, elpceļi, centrālā nervu sitēma
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis, ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – aizsargapģērbs, novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, drošības pasākumi pret statisko izlādi.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm) – 200 mg/m3, maksimāli pieļaujamā koncentrācija atmosfērā – 0,1/0,1 mg/m3.

Ciklo-heksanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļi: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: acu un augšējo elpceļu spēcīgs kairinājums, dedzinoša sajūta, klepus, nelabums un vemšana, elpas trūkums; miegainība, galvassāpes, var izraisīt aknu un žults pūšla funkcionālas un strukturālas izmaiņas, iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu
• mērķa orgāni: aknas, nieres, acis, āda, elpceļi
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – aizsargapģērbs; novērst acu un ādas kontaktu – aizsargbrilles, aizsargcimdi, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm) – 10 mg/m3), maksimāli pieļaujamā komcentrācija atmosfērā – 0,06/0,06 mg/m3.

Cinka oksīds (ZnO)

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļš: ieelpojot
• simptomi: salda metāliska garša, klepus, atkrēpošana, drebuļi, drudzis, spiediens krūtīs, caureja, galvassāpes, neskaidra redze, sāpes sānos, nelaba dūša, nogurums
• mērķa orgāni: elpošanas sistēma
• pirmā palīdzība: ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 5 mg/ m3.

DDT

Organiskais hlora insekticīds, kas ir klasificēts kā noturīgs organiskais piesārņotājs (NOP). Lielākajā daļā valstu DDT aizliedza 20. gs. 70. gados, kad tika atklāts, ka DDT akumulējas cilvēku un dzīvnieku audos un graujoši iedarbojas uz virkni putnu sugu.

Lasīt vairāk.

Dioksīni

Ļoti toksisku, noturīgu un bioakumulatīvu ķīmisko vielu grupa. Tie ir pazīstami kā augsti kancerogēnas un endokrīno sistēmu bojājošas vielas. Dioksīni netiek ražoti, bet izdalās daudzu ķīmisko vielu, tostarp PVC, sadegšanas procesā. Tie ir klasificēti kā NOP.

Dzelzs oksīds (Fe₂O₃)

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• simptomi: pneimokonioze
• mērķa orgāni: elpošanas sistēma
• iekļūšanas ceļš: ielpojot
• pirmā palīdzība: ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 10 mg/ m3

Dzīvsudrabs

Ietekme uz veselību:

• iekļūšanas ceļi: ielpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta.
• simptomi: klepus, caureja, bronhīts, pneimonija, tremors, bezmiegs, acu un ādas gremošanas trakta traucējumi, anoreksija, apetītes zudums, proteīnūrija.
• mērķa orgāni: āda, elpošanas sistēma, centrālā nervu sistēma, nieres, acis.
• pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties mazgāt, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs: jebkurš pie ilgstošas lietošanas
• aizsargbrilles: nav rekomendētas
• mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
• apģērba maiņa: pēc darba, ja ir bijusi kontaminācija

Lasīt vairāk

Etanols

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

• iekļūšanas ceļš: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: depresija, miegainība, narkotisks efekts, var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un aknu bojājumu, acu, ādas un augšējo elpceļu kairinājums
• mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, aknas, sirds
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min.), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – jālieto aizsargapģērbs, jānovērš acu un ādas kontakts, lietojot aizsargbrilles, aizsargcimdus, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas apģērbs.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m³ vai ppm): darba vidē – 1000mg/m³, apkārtējā gaisā – 5 mg/m³.

Etiķskābe (CH₃COOH)

Ietekme uz veselību:

• ieklūšanas ceļi: ieelpojot, ieēdot
• simptomi: acu, deguna rīkles kairinājums, rīkles edema, hronisks bronhīts, acu un ādas apdegums, sensibilizācija, zobu erozija, melnīgsnēja āda, hiperkeratoze, mitra plaisājoša āda
• mērķa orgāni: acis, āda, elpošanas sistēma, zobi
• pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ūdeni, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot –
  mākslīgā elpināšana.

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs: ja ādas kontakts ar skābes šķīdumu > 50%; ja atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts ar skābes šķīdumu 10-49%
• aizsargbrilles: jebkādas
• mazgāšana: nekavējoties, ja ādas kontakts ar skābes šķīdumu >50%; tūlīt, ja atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts ar skābes šķīdumu 10-49%
• apģērba maiņa:
• IAL likvidēšana: nekavējoties likvidēt apģērbu, ja ir bijis kontakts un tas kļuvis mitrs
• nodrošināt: acu skalošanu

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m³ vai ppm): 25 mg/m³

Etilacetāts

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļš: inhalācija, absorbcija caur ādu, caur gļotādām, ieēdot
• simptomi: depresija, miegainība, narkotisks efekts, var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un aknu bojājumu, acu, ādas un augšējo elpceļu kairinājums
• mērķa orgāni: centrālā nervu sistēma, aknas, nieres, asinsrades sistēma, acis, āda, elpceļi, centrālā nervu sistēma, aknas, sirds
• pirmā palīdzība: neieelpot tvaikus, kontakta gadījumā nekavējoties skalot acis ar lielu ūdens daudzumu (vismaz 15 min.), ādu mazgāt ar ziepēm, svaigs gaiss, medicīniskā palīdzība

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana – jālieto aizsargapģērbs, jānovērš acu un ādas kontakts, lietojot aizsargbrilles, aizsargcimdus, kontaminētā apģērba nekavējoša nomaiņa, elpceļu aizsardzība, degošs šķīdums – turēt atstatu no atklātas liesmas apģērbs.

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): darba vidē – 200mg/m3, apkārtējā gaisā – 0,4 mg/m3.

Formaldehīdi

Formaldehīds ir ar izteiktu stipru smaku, un tas ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs (klasificēts kā GOS). Formaldehīds ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. To bieži lieto dažādu plaša patēriņa preču ražošanā, piemēram, tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, celtniecības materiālos, piemēram, ķīmiski apstrādātos kokmateriālos, kā arī dažādu plastmasu un citu ķīmisko vielu ražošanā. Formaldehīds ir plaši sastopams līmēs un apdares materiālos. Telpās formaldehīda izgarojumu galvenie avoti ir finieris, skaidu plāksnes, audumi, daži putu izolācijas materiāli, stiklašķiedra, tepiķi un to līme, dažas krāsasm un grīdas apdares materiāli. Formaldehīds ir arī automašīnu izplūdes gāžu sastāvā. Dažas nagu lakas un stiprinātāji arī satur formaldehīdu.

Ftalāti

Ftalāti ir ķīmisko vielu grupa. Dažus no tiem uzskata par endokrīnās sistēmas bojātājvielām. Tās ir ķimikālijas, ko pievieno kā mīkstinātājus PVC plastmasām, krēmiem, matu un nagu lakām, bet smaržām tos pievieno aromāta noturībai. Ftalāti var izdalīties no produktiem, līdz ar to radot papildu draudus šo preču lietotājiem un apkārtējai videi. Jaunākie pētījumi atklāj, ka cilvēki ir pakļauti daudz lielākām ftalātu devām nekā bija iepriekš prognozēts. ASV veiktās pārbaudes ftalātus atklāja 52 no 57 apskatītajām parfimērijas un skaistumkopšanas precēm. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi.

Lasiet vairāk šeit.

Gaistošie organiskie savienojumi, GOS (volatile organic compounds, VOC)

GOS ir oglekli saturoša ķīmisko vielu grupa. Tie var būt gan cilvēku radīti, gan dabīgi. GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saulesgaismā rada ķīmisko smogu. Daži GOS satur formaldehīdus, benzolu un metilbenzolu. Šīs vielas bieži tiek lietotas kā šķīdinātāji krāsās, lakās un tīrīšanas līdzekļos. Daudzi celtniecības un dekoratīvie materiāli, mākslas priekšmeti un plastmasas izstrādājumi arī var izdalīt GOS, īpaši siltā un mitrā gaisā. Virkne šo vielu ir koncerogēnas un var izraisīt kairinājumu plaušās, dažas ir klimata izmaiņas izraisošas gāzes. GOS piesārņo gaisu un tādējādi veicina astmas un citu elpvadu slimību attīstību. To lietošana ES tiek regulēta, taču to izmantošanu neierobežo, piemēram, gaisa atsvaidzinātājos. Lai izvairītos no GOS saturošiem produktiem, izvēlies produktus, ko iesaka Astmas asociācija, kam ir ekomarķējumi vai kas ir minēti kā produkti, kas satur maz vai nemaz GOS.

Halogēni

Halogēni ir nemetāli (hlors (Cl₂), fluors (F₂), broms (Br₂), jods (I₂) un astats (At₂)), kuriem piemīt asa smaka, un tie aktīvi reaģē ar metāliem, veidojot halogēnorganiskos savienojumus, kuri ir ļoti toksiski. Daudzi sintētiskie organiskie savienojumi, piemēram, polimēri, satur halogēnu atomus. Tos sauc par halogēnorganiskajiem savienojumiem un pie tādiem ir piesakaitāmi DDT, PHB, PVC u. c.

Hlors (Cl₂)

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

• iekļūšanas ceļš: ielpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
• simptomi: kairina rīkli, acis, deguna gļotādu, klepus, gārkšana, plaušu edema, hronisks bronhīts
• mērķa orgāni: acis, elpošanas sistēma
• pirmā palīdzība: nokļūstot acīs – nekavējoties skalot, nokļūstot uz ādas – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs: jebkāds
• aizsargbrilles: jebkādas
• mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
• IAL likvidēšana: necaurlaidīgu apģērbu pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 3mg/m3, 1,5 mg/ m3 (īslaicīga 15 min.).

Hlors ir ļoti kodīga gāze ar dzēlīgu smaku, ko iegūst no dabīgām izejvielām, piemēram, sāls (nātrija hlorīda), to plaši izmanto rūpniecībā. Hlors ir pamatizejviela PVC plastmasu (vinila) un daudzu citu ķīmisko vielu (piemēram, pesticīdu, dzesēšanas vielu, balinātāju) ražošanā. Hlors arī tiek izmantots kā dezinfekcijas līdzeklis, balinātājs un ūdens attīrīšanas līdzeklis.

Mājsaimniecībā izmatotie balinātāji bieži vien satur hloru. Hlora balinātājus lieto jau kopš 18. gs. beigām. Lai gan tie ļoti labi balina, iztīra traipus un dezinficē, hlora balinātājiem ir negatīva ietekme uz vidi to ķīmiskās uzbūves dēļ. Lietojot hlora balinātājus, ir jāuzmanās, jo tie ir indīgi un var veidot bīstamus hlororganiskos savienojumus.

Reaģējošie hlora savienojumi, piem., nātrija hipohlorīts, ir visbīstamākie balināmie līdzekļi. Tie var nodarīt kaitējumu videi, īpaši iekštelpās, veidojot organiskus hlora savienojumus, piemēram, hloroformu. Ir pārbaudīta nātrija hipohlorīta iedarbība uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (aktīvajām dūņām), un šķiet, ka tam nav nopietnas ietekmes tādā koncentrācijā, kāda sastopama apdzīvoto vietu notekūdeņos. Ūdens vidē nātrija hipohlorīts strauji reaģē ar citām vielām. Tāpēc hipohlorītam piemītošais toksiskums nav svarīgs. Nātrija hipohlorītam ir indīgi izgarojumi. Tas var izraisīt nelaimes gadījumus, ja nonāk saskarē ar skābēm, jo tādā gadījumā izdalās daudz hlora gāzes. Nātrija hipohlorīts var mazināt auglību pelēm, radot spermatozoīdu galviņu anomālijas. Hlora balināmie līdzekļi (piem., hipohlorīts) nav atļauti videi draudzīgos produktos, jo tie var veidot hlororganiskos savienojumus.

Hroms

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

• ieklūšanas ceļš: ieelpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
• simptomi: kairina gļotādas, rīkli, deguna dermatīts, asins ainas izmaiņas, konjunktivīts, ādas čūla, sensibilizācija
• mērķa orgāni: asinis, elpošanas sistēma, aknas, nieres, acis, āda
• pirmā palīdzība: acis – nekavējoties skalot 15 min., āda – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs: jebkāds
• aizsargbrilles: jebkādas
• mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
• IAL likvidēšana: necaurlaidīgu apģērbu pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 30 mg/m3

Kadmijs

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi

• iekļūšanas ceļi;
• simptomi;
• mērķa orgāni;
• pirmā palīdzība;

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs;
• aizsargbrilles;
• mazgāšana;
• apģērba maiņa;

Lasiet vairāk.

Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP)

Šīs ir ļoti toksiskas, noturīgas un bioakumulatīvas vielas. Divpadsmit no šīm vielām pašlaik ar ANO gādību tiek izskaustas globāli (to nosaka Stokholmas konvencija).

Saites: Vides ministrija

Muskusa savienojumi

Muskusa savienojumi – policikliskie muskusi vai muskusa eļļas – ir īpaša smaržvielu grupa. Divi no tiem – AHTN un HHCB ir pārbaudīti, un atklājies, ka tie nav viegli bioloģiski noārdāmi un potenciāli var uzkrāties dzīvos organismos. Tomēr dažādas augsnes sēnītes veic bioloģisko noārdīšanu. AHTN un HHCB alerģiskums nav pārbaudīts.

Piesardzības dēļ tiek ieteikts nitromuskusa un policikliskā muskusa savienojumus nepieļaut videi draudzīgos produktos. Ir uzskatāmi parādīts, ka tie rada veselības risku, slikti noārdās un tiem ir augsts bioakumulācijas potenciāls.

Parabēni

Šie sintētiskie konservanti bieži lieto kosmētikas un higiēnas preču ražošanā, arī pārtikā, jo tiem piemīt spēja nogalināt plašu mikroorganismu spektru. Tie ir sastopami, piemēram, zobu pastās, šampūnos, ziepēs, kondicionieros, matu želejās, ķermeņa losjonos, nagu krēmos, sejas maskās, ādas krēmos un dezodorantos. Parfimērijā plaši lieto metilparabēnus un propilparabēnus, taču vislielākās aizdomas par negatīvu ietekmi uz veselību gulstas uz butilparabēnu. Eksperimenti ar dzīvniekiem parāda, ka parabēnu negatīvā ietekme uz endokrīno sistēmu ir neliela. Taču pētījumi parāda, ka atsevišķi parabēni veicina sievišķā dzimumhormona estrogēna izdalīšanos, tādējādi negatīvi ietekmējot vīriešu reproduktīvās spējas. Parabēni ir arī atklāti krūts audzēju audos, kas rada aizdomas par to, ka tiem var būt estrogēns efekts arī uz cilvēka ķermeni. Parabēni ļoti bieži izraisa alerģiskas reakcijas un tiek vainoti pie veģetatīvās sistēmas graušanas: parabēni var imitēt estrogēnu darbību, traucēt seksuālo attīstību un reprodukciju.

Perflorētās ķīmiskās vielas (PFCs)

PFCs nav gaistošas – tās neizplatās gaisā un līdz ar to nepārvietojas lielā attālumā. Turklāt ražošanā perflorētās vielas parasti ieslēdz polimēros. Tāpēc uzskatīja, ka šīs vielas nevar nonākt vidē, nespētu tur sadalīties un, pat ja sadalītos, būtu bioloģiski inertas. Taču pētījumi rāda pretējo – daudzas no šīm vielām ir atrastas cilvēku un dzīvnieku organismos un potenciāli bīstamas mūsu veselībai.

Tās tiek plaši izmantotas gan virtuves piederumos, nodrošinot ēdiena nepiedegšanu, apģērbu ražošanā, lai pasargātu drēbes no izmirkšanas, vai iesaiņojamajā materiālā, kas nodrošina to, ka taukvielas vai mitrums tam neizsūcas cauri. Pazīstamākie zīmoli ir Teflon,Gortex,Stainmaster un Scotchguard.

Lasi vairāk šeit.

Polihlorētie bifenoli – PHB (PCBs)

PHB ir nedegoši, noturīgi bifenila hloratvasinājumi (halogēnorganiskie savienojumi), kuri var saturēt līdz par 209 dažādām ķīmiskajām vielām. PHB lietošana un ražošana attīstījās 1950. gados, kad tos plaši lietoja kā krāsvielas un smērvielas liesmu novērsējos, hidraulikā, transformatoros, kondensatoros, kā piedevu krāsās un lakās, tintē, pesticīdos, oglekli nesaturošos kopējamajos papīros, plastmasas priekšmetos u. c. preču ražošanai. PHB desmitiem gadus ilgi saglabājas vidē un pašlaik visā pasaulē ir sastopami dabā. Tie ir bioakumulatīvi un atrodami cilvēku un dzīvnieku audos, asinīs un mātes pienā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PHB nav toksiski, taču pēdējie atklājumi parāda, ka šīs vielas var būt toksiskas pat mazās devās, un negatīvi ietekmē umūnsistēmu, hormonālo sistēmu un tiem ir teratogēna iedarbība uz embriju šūnām. Šīs vielas ir klasificētas kā noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP).

Polikarbonāta plastmasa (PC)

Šāda veida plastmasa satur bisfenolu-A, kas ir hormonu sistēmas bojātājviela, kura var izšķīst iepakotajā produktā un tādējādi nonāk mūsu organismā. To parasti var atpazīt pēc otrreizējās pārstrādes apzīmējuma uz iepakojuma – PC 7.

Polivinilhlorīds (PVC)

PVC ir plastmasas polimērs (hlororganiskais savienojums) ar labām mitruma un gāzu barjerīpašībām un tā fiziskās īpašības ir viegli mainīt, pievienojot ķīmiskās piedevas. Tāpēc tam ir plašs pielietojums. Tas ir izturīgs pret tauku iedarbību, tādēļ to plaši izmanto dažādu produktu trauciņu, kā arī kosmētikas iepakojuma izgatavošanā. Plastificēto polivinilhlorīdu plēves veidā izmanto svaigu produktu iesaiņošanai. No PVC izgatavo arī rotaļlietas, zābakus, bumbas, mājsaimniecības piederumus, caurules, plastmasas logus un citas preces. PVC mīkstinātāji, piemēram, ftalāti tiek uzskatīti par hormonu sistēmas bojātājvielām. Arī to aizstājēji – adipināti – nav pilnībā pārbaudīti, un ir bažas, ka arī tie var radīt endokrīnās sistēmas traucējumus un iesūkties iesaiņotajā produktā, tādā veidā nonākot mūsu organismos. Sadedzinot PVC, rodas dioksīni. Uz iepakojuma tos apzīmē ar “PVC” vai ciparu kodu “3”.

Saites

• http://www.pvc.dk/t2w_275.asp

Smagie metāli

Ķīmijā par kritēriju iedalījumam vieglajos un smagajos metālos kalpo metāla relatīvais blīvums, un robežlielums šeit ir 3,5 g/cm³. Tādējādi ap 70 jeb septiņas astotdaļas visu pazīstamo metālu ir smagie. Tomēr ne visi smagie metāli rada draudus videi. Vides aizsardzības jomā saskaņā ar pašreizējo pielietojuma līmeni tautsaimniecībā un savienojumu bīstamības līmeni uzmanība pievērsta šādiem smagajiem metāliem: arsēnam (As), dzīvsudrabam (Hg), kadmijam (Cd), selēnam (Se), varam (Cu), cinkam (Zn), hromam (Cr), niķelim (Ni), svinam (Pb), alvai (Sn), antimonam (Sb), bismutam (Bi), kobaltam (Co).

Jāatceras, ka neviens ķīmiskais elements (izņemot radioaktīvos) pats no sevis nenoārdās. Nonācis vidē, dzīvsudrabs vai jebkurš cits elements, piedaloties dažādās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijās, var veidot jaunus savienojumus, piemēram, ūdenī šķīstošus vai gaistošus, bet savu dabu tas nemaina. Nonācis cilvēka organismā tas veiks savu postošo darbību nekavējoši vai pēc ilgāka laika, kad attiecīgais elements organismā būs uzkrājies lielākā daudzumā.

Svins

Svins ir samērā mīksts, bet smags metāls ar zilgani pelēku spīdumu, kas gaisā oksidējas un pārklājas ar blīvu svina oksīda aizsrgkārtiņu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdu apdedzinot un tad apstrādājot ar ogli. Taču svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie mazizplatītiem elementiem.

Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).

Veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju ražošanā. Notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu.

Svins var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda vesela rinda pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.

(VVI)

Toluols un ksilols

Toluols (saukts arī par metilbenzolu) un ksilols (saukts arī par dimetilbenzolu) ir aromātiskie ogļūdeņraži. Tās ir gaistošas, viegli uzliesmojošas un toksiskas vielas. Toluols ir bezkrāsains šķidrums ar stipru, saldu un dzēlīgu smaku. Tas dabīgi ir sastopams jēlnaftā.

Šīs vielas izmanto krāsu un laku, to noņēmēju, attaukotāju, medicīnas piederumu, līmju, mazgāšanas līdzekļu, nagu laku, traipu noņēmēju, antifrīzu un gumijas ražošanā. Tos lieto arī dažos drukas un ādas miecēšanas procesos, kā arī aviācijas degvielā. Visvairāk toluola patērē, ražojot benzolu, ķīmisko vielu, ko izmanto plastmasas un sintētisko šķiedru ieguvē. Pateicoties to lieliskajai spējai šķīdināt vielas, šīs vielas bieži vien izmanto arī insekticīdos un pesticīdos.

Toluola iedarbībai jūs varat būt pakļauti, ieelpojot automašīnu izplūdes gāzes, uzpildot degvielu, lietojot piesārņotu pārtiku vai lietojot citus toluolu saturošus produktus, piemēram, petroleju, krāsas, lakas u. tml. Toluols un ksilols var nokļūt jūsu organismā arī darbā vai mājās, elpojot ar šīm vielām piesārņotu gaisu.

Toluols un ksilols kairina ādu un elpošanas ceļus un var izraisīt aknu, nieru un centrālās nervu sistēmas traucējumus. Dzīvajos organismos (arī cilvēkā) tie pamatā nokļūst ieelpojot. Augstās koncentrācijā tie ir narkotiski – izraisa galvas sāpes, reiboni un īslaicīgu eiforiju, kas pāriet depresijā. Ilgstošas iedarbības rezultātā var rasties halucinācijas un pat koma vai nāve.

Triklozāns

Hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, ko plaši lieto zobu pastās, dezodorantos, ziepēs un krēmos, veļas mazgājamajos līdzekļos utt., kas sola iznīcināt nepatīkamu smaku mutē, padusēs, uz pēdām un intīmajās zonās. Triklozāns tiek lietots arī virtuves plastmasas piederumos, piemēram, plastmasas bļodās, gaļas dēlīšosm. Pētījumi liecina, ka triklozāns iznīcina vājākos mikrobus, toties dzīvi paliek izturīgākie, kas vēlāk centīgi vairojas. Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā.

Vara putekļi (Cu)

Ietekme uz cilvēka veselību un vidi:

• iekļūšanas ceļi: ieelpojot, ieēdot, pie ādas vai acu kontakta
• simptomi: kairina gļotādas, rīkli, acis, deguna gļotādas perforācija, metāla garša, dermatīts
• mērķa orgāni: āda, elpošanas sistēma, aknas, nieres, (iespējama Vilsona slimība)
• pirmā palīdzība: acis – nekavējoties skalot 15 min., āda – nekavējoties mazgāt ar ziepēm, pie norīšanas – nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ieelpojot – mākslīgā elpināšana

Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana:

• aizsargapģērbs: atkārtots vai ilgstošs ādas kontakts
• aizsargbrilles: jebkādas
• mazgāšana: nekavējoties pēc kontaminācijas
• IAL likvidēšana: ja kļuvis mitrs pie kontaminācijas

Ekspozīcijas limits darba vidē (aroda ekspozīcijas robežvērtība, mg/m3 vai ppm): 1 mg/m3.