Projekta “tExtended” atskaites kopsavilkums. Ar pilnu dokumentu varat iepazīties šeit: tExtended Redesigning
tExtended ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt plānu ilgtspējīgai tekstilrūpniecībai. Projekta galvenie uzdevumi ir samazināt tekstila atkritumu daudzumu un nodrošināt, ka materiāli ir droši, viegli izmantojami un ilgtspējīgi. Lai gan tekstilrūpniecība joprojām pārsvarā darbojas lineārās ekonomikas modelī, arvien vairāk tiek ieviesti aprites ekonomikas principi, tāpēc projekta mērķis ir paātrināt šo pāreju, veidojot ilgtspējīgu tekstila ekosistēmu. tExtended piedāvās praktiskus, tehnoloģiskus un digitālus, iepriekš pārbaudītus risinājumus.
Aktivitātes:
- Izstrādāt zināšanās balstītu sistēmu un plānu tekstilizstrādājumu apritei.
- Optimizēt tekstilizstrādājumu plūsmu, lai nodrošinātu maksimālu materiālu vērtības saglabāšanu (R stratēģijas).
- Izstrādāt jaunus tehnoloģiskus un digitālus risinājumus, lai ātri pieņemtu lēmumus par labākajām tekstila aprites izvēlēm.
- Būtiski samazināt tekstilatkritumu apjomu.
Pašreizējās tekstila ekosistēmas izaicinājumi:
- Tekstilrūpniecības lielākā problēma ir lineārā modeļa dominēšana, kur produkti tiek ražoti, izmantoti un pēc tam izmesti, minimāli izmantojot atkārtotu lietošanu vai pārstrādi. Šo situāciju saasina ātrās modes tendences, kas veicina īsu produktu dzīves ciklu un biežu apģērba nomaiņu, palielinot resursu izšķērdēšanu un atkritumu daudzumu.
- Atkārtotas izmantošanas iespējas apgrūtina tirgus piesātinājums ar lētiem un zemas kvalitātes tekstilizstrādājumiem, kas samazina lietotu preču konkurētspēju. Labdarības organizācijas sastopas ar grūtībām, ko rada lētais imports un patērētāju minimālā iesaiste atkārtotā izmantošanā.
- Pārstrāde tekstilrūpniecībā ir ļoti ierobežota – tikai 1% izmesto tekstilizstrādājumu tiek pārveidoti materiālos, ko var izmantot nozarē. Lielākā daļa pārstrādes procesu rada zemas vērtības produktus, kas drīzāk samazina resursu kvalitāti nekā veicina to ilgtspējīgu apriti. To kavē vairāki faktori, tostarp sarežģītais materiālu sastāvs, piemēram, dažādu šķiedru sajaukumi, kuri ir grūti apstrādājami, kā arī nepietiekama infrastruktūra automatizētai šķirošanai un šķiedru pārstrādei. Ķīmiskā pārstrāde bieži ir dārga un sarežģīta tehnisku šķēršļu dēļ. Šie faktori būtiski ierobežo efektīvas un ilgtspējīgas pārstrādes iespēju attīstību.
- Tekstilrūpniecībā trūkst vietējo iniciatīvu, kas nodrošinātu tekstilizstrādājumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu izmantošanu.
Aprites stratēģijas jeb resursu vērtības saglabāšana (R-stratēģijas)
tExtended projekts akcentē R-stratēģiju ieviešanu visā tekstilizstrādājumu vērtību ķēdē, lai nodrošinātu aprites ekonomiku:
Atteikties (R0): izskaust nevajadzīgus izstrādājumus vai aizstāt vienreiz lietojamus tekstilizstrādājumus ar daudzkārt lietojamiem.
Piemēri:
Vienreizlietojamo profesionālo darba apģērbu, piemēram, medicīnā, aizstāt ar atkārtoti lietojamiem.
Ražot pēc pieprasījuma, izvairoties no pārprodukcijas un krājumu pārpalikuma.
Pārdomāt (R1): ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus.
Piemēri:
Pāriet no produktu tirdzniecības uz pakalpojumiem, piemēram, apģērbu bibliotēkām vai to nomas iespējām.
Veidot daudzfunkcionālus izstrādājumus, piemēram, jakas ar vairākām kārtām, kas pielāgojamas dažādiem laikapstākļiem.
Samazināt (R2): samazināt resursu patēriņu ražošanas laikā.
Piemēri:
Izvairīties no nevajadzīgiem elementiem dizainā, piemēram, pogām vai rāvējslēdzējiem.
Izmantot pārstrādātus materiālus un videi draudzīgus ražošanas procesus, piemēram, CO2 krāsošanu.
Izmantot atkārtoti (R3): veicināt lietoto preču tirgus attīstību un atkārtotas izmantošanas iniciatīvas.
Piemēri:
Izglītot patērētājus par atkārtotas izmantošanas nozīmi.
Ieviest politikas instrumentus, kas finansiāli motivē ziedot tekstilizstrādājumus vai radīt vidi to atkārtotai izmantošanai.
Attēls: Iespējamā kaskādes sistēma materiālu pārstrādei (zaļā plūsma).
Remonts (R4): veicināt pieejamus apģērba labošanas pakalpojumus.
Piemēri:
Labošašnas kafejnīcas (Repair Cafe), profesionālu šuvēju pakalpojumi vai vietas rūpnieciskajai labošanai.
Radošas labošanas metodes, piemēram, ielāpi kā dizaina elementi.
Atjaunot (R5): atsvaidzināt tekstilizstrādājumu izskatu un funkcionalitāti.
Piemēri:
Apģērba pārkrāsošana.
Auduma nolietojuma, savelšanās novēršana.
Atkārtota ražošana (R6) un pārveidošana (R7): nolietotu tekstilizstrādājumu izmantošana jaunos produktos.
Piemēri:
Kravas automašīnu pārsegu pārveidošana par mugursomām.
Tekstila pārstrāde paklājos vai skaņas izolācijas materiālos.
Pārstrādāt (R8): investēt šķiedru pārstrādes tehnoloģijās.
Piemēri:
Mehāniskā pārstrāde (šķiedru sadalīšana atkārtotai izmantošanai).
Ķīmiskā pārstrāde (šķiedru pārveidošana jaunās izejvielās).
Atgūt enerģiju (R9): tekstilmateriālu izmantošana enerģijas atgūšanai ir vismazāk vēlama, jo materiāls tiek neatgriezeniski zaudēts.
Eiropas valstu pieredze Ražotāju atbildības sistēmas (RAS) ieviešanā
Francija
Francija 2008. gadā ieviesa Ražotāju atbildības sistēmu (RAS) tekstilizstrādājumiem – jauniem apģērbiem, mājas tekstilizstrādājumiem un apaviem (izņemot lietotus un dažus ādas izstrādājumus). Sistēmas mērķis ir līdz 2028. gadam panākt, ka tiek savākti 60% tekstilizstrādājumu. RAS ietver maksu, kuras apmērs ir atkarīgs no produkta izturības un pārstrādājamo materiālu īpatsvara. Savāktajiem tekstilizstrādājumiem jābūt šķirotiem un atkārtoti izmantotiem vai pārstrādātiem 1500 km rādiusā no to savākšanas vietas.
Nīderlande
Nīderlandē RAS tika ieviesta 2023. gada jūlijā, un tā attiecas uz plašpatēriņa un profesionālo apģērbu, kā arī mājas tekstilizstrādājumiem (izņemot apavus un lietotas preces). Sistēmas mērķi ietver līdz 2025. gadam pārstrādāt vai sagatavot atkārtotai izmantošanai 50% tekstilizstrādājumu, savukārt 10% no tiem jāizmanto atkārtoti uz vietas.
Ungārija
2023. gada jūlijā Ungārija ieviesa RAS tekstilizstrādājumiem kā daļu no “apritīgu izstrādājumu” sistēmas. RAS attiecas uz tekstilizstrādājumiem, mājsaimniecības veļu, aizkariem, segām un apaviem. Tomēr konkrēti darbības mērķi vēl nav precizēti.
Beļģija
Beļģijā darbojas RAS shēmā apsaimniekoti tiek matrači un to dara NVO Valumat. Tā misija ir “efektīvi savākt visus izmestos matračus un tos ilgtspējīgi apstrādāt”. 2022. gadā tika savākti aptuveni 4 517 320 kg matraču, un tiek lēsts, ka 23% pēc svara ir tekstilizstrādājumi. No šī daudzuma 3% tika pārstrādāti, savukārt 13% izmantoti citiem lietderīgiem mērķiem.
Latvija
Latvija ieviesa RAS tekstilizstrādājumiem 2024. gada jūlijā, lai gan galīgās sistēmas detaļas vēl nav noteiktas. RAS attiecas uz plašu tekstilizstrādājumu klāstu, tostarp gultas veļu, segām un aizkariem. Tā aptver arī lietotus tekstilizstrādājumus, kas pirmo reizi tiek importēti Latvijas tirgū. No 2025. gada ražotājiem vai RAS operatoriem būs pienākums nodrošināt, ka vismaz 25% no tirgū laistajiem produktiem tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai enerģijas reģenerācijai.
Zviedrija
Zviedrija 2019. gadā apņēmās ieviest RAS tekstilizstrādājumiem un veikusi nepieciešamos ietekmes novērtējumus. Tomēr plāni tika aizkavēti, gaidot Eiropas Komisijas priekšlikumu par saskaņotu RAS sistēmu ES. Zviedrijas valdība 2020. gada ziņojumā noteica mērķi līdz 2036. gadam par 90% samazināt sadzīves atkritumos nonākušo tekstilizstrādājumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2022. gadu.
Dānija
Dānijas Vides ministrija 2023. gadā publicēja ietekmes novērtējumu par RAS tekstilizstrādājumiem. Tomēr valdības priekšlikums, kas paredzēja RAS ieviešanu un aizliegumu sadedzināt nepārdotus tekstilizstrādājumus, tika noraidīts Dānijas parlamentā 2023. gada jūnijā.
Spānija
Spānija ir pieņēmusi tiesību aktus, kas paredz ieviest RAS tekstilizstrādājumiem no 2025. gada aprīļa. Savukārt dalītā tekstilizstrādājumu savākšana jāievieš līdz 2024. gada 31. decembrim. Sistēma ietver izstrādājumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei ar nosacījumiem 2025., 2030. un 2035. gadam.
Itālija, Grieķija un Bulgārija
Itālija 2023. gadā organizēja konsultācijas par RAS tiesību aktu projektiem, plānojot aptvert apģērbu, apavus, ādas izstrādājumus, mājas tekstilizstrādājumus un aksesuārus, kā arī ieviest ekomodulētu maksu. Grieķija bija plānojusi ieviest EPR tekstilizstrādājumiem līdz 2023. gada beigām, savukārt Bulgārija 2022. gadā publicēja regulas projektu, kas paredzēja RAS ieviešanu tekstilizstrādājumiem un apaviem. Taču par šo valstu progresu kopš tā laika trūkst aktuālas informācijas.