Lasi vairāk mūsu pētījumā šeit.
Publiskais finansējums un tā efektīva izmantošana ir ļoti svarīga, lai cīnītos pret klimata krīzi un vides piesārņojumu. Tas sagādā papildus resursus, lai mums būtu iespēja veikt salīdzinoši dārgākas, bet ietekmīgākas pārmaiņas un palīdzēt gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai uzlabot savu labklājību. Caur to valstis var finansēt pasākumus, kas padara mūsu sistēmas veselīgākas un noturīgākas (piemēram, dodot atbalstu ēku renovācijai). Kā viens no piemēriem šādam finansējumam ir Eiropas Savienības (ES) Modernizācijas fonds (MF), kas ir domāts mazāk pārticīgajām Eiropas valstīm, lai modernizētu un attīstītu savu enerģētikas sektoru. Kamēr lielākā daļa citu saņēmējvalstu stabili apgūst finansējumu un ievieš jaunus klimata pasākumus, Latvijā vērojama nopietna stagnācija – fonda trīs gadu darbības laikā neviens projekts vēl nav apstiprināts.
Eiropas Savienības Modernizācijas fonds piedāvā valstīm atbalstu energopārejas īstenošanai, tomēr Latvijā finansējuma apguve joprojām stagnē. Kamēr citas valstis jau ievieš ietekmīgus projektus, mums trūkst rīcības. Modernizācijas fonds var būt izšķirošs instruments, lai Latvija varētu modernizēt savas centrālās siltumapgādes sistēmas, un samazināt ar tām saistīto gaisa piesārņojumu un spiedienu uz meža biomasu. Taču fonda neizmantotais potenciāls ir bremzē nepieciešamās pārmaiņas enerģētikas sektorā.
Kā prioritārie atbalsta virzieni MF finansējuma izmantošanai Latvijā noteikumu projektā ir noteikti:
- bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana pašvaldībām (tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām), valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem, kuru īpašumā ir un savā saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti vismaz pieci transportlīdzekļi vai, kuri nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus;
- energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tajā skaitā elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem;
- atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās, tajā skaitā atbalsts ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei.
IR JĀMAINA PIEEJA
2022. gadā Modernizācijas fonda finansējums netika izmantots projektu iesniegumu konkursu īstenošanai, taču tika izsrādāts viens investīciju priekšlikums. Kā solīja tā brīža Klimata un enerģētikas ministrs R.Čudars, pirmā projektu konkursa īstenošana tika plānota 2023. gadā,[1] taču tas nepiepildījās.
2023. gadā Modernizācijas fonda finansējums arī netika izmantots projektu konkursu īstenošanai, līdz ar to Modernizācijas fonda ietvaros īstenoto pasākumu rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums nav panākts.[2] Neveicot investīcijas jau šobrīd tiek zaudēti kopējie pieejamie līdzekļi inflācijas ietekmē. Tādēļ laicīga līdzekļu apguve ir būtiska arī tā dēļ, lai ar pieejamo finansējumu var saņemt lielāku atdevi.
REKOMENDĀCIJAS
Izmantojot Modernizācijas fonda finansējumu:
• jāpiemēro princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Enerģijas pieprasījuma samazināšana ir būtiska, lai mazinātu mūsu ietekmi uz vidi. Šajā nolūkā ieguldījumiem energoefektivitātes pasākumos, piemēram, ēku renovācijā, jābūt prioritātei. Siltumapgādes risinājuma nomaiņa atbalstāma tikai ēkām, kurās jau veikti siltumizolācijas uzlabošanas pasākumi vai arī vienlaikus ar tiem. Siltumtrašu siltumizolācijas pasākumi ir saskatāmi kā prioritāte pirms ražošanas tehnoloģiju nomaiņas.
• jāfinansē tikai uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas apsilda ēkas un iekārtas, un optimizē siltuma pieprasījumu. Ņemot vērā meža biomasas ietekmi uz siltumapgādes emisijām, atbalstāmi ir tikai bezemisiju atjaunīgie risinājumi un/vai hibrīdie risinājumi, kas kombinē, piemēram, siltumsūkni ar šķeldu, izslēdzot atbalstu risinājumiem, kas ir 100% sadedzināšanas tehnoloģijas.
• jāatbalsta viedo un digitālo risinājumu izstrādi un ieviešanu, kas veicinātu pieprasījuma puses elastību, elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoru sinerģiju elektroenerģijas pieejamības balansēšanā.
• priekšroka jādod projektiem, kas mērķēti uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām gan kā atsevišķi projekti, gan lielāku projektu elementi
- Lai efektīvi izmantotu (publisko) pieejamo finansējumu, ir vajadzīga visaptveroša analīze par centralizētās siltumapgādes paplašināšanās un pārveides potenciālu Latvijā, izmantojot tikai atjaunīgos bezemisiju vai hībrīdrisinājumus. Ir nepieciešams analizēt nepieciešamo investīciju apmēru un to potenciālos avotus valsts līmenī.
- Lai modernizētu siltumapgādi un samazinātu tās ietekmi uz vidi, ir vajadzīga siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiskās plānošanas īstenošana pilsētas un pašvaldību līmenī. Latvijas lielākajām pilsētām (virs 45 tūkst. iedzīvotāju), stājoties spēkā atjaunotajai Energoefektivitātes direktīvai ir jāizstrādā vietējie siltumapgādes un auksutmapgādes plāni līdz 2025.gada beigām.
- Lai nodrošinātu Modernizācijas fonda ieviešanas efektivitāti un caurspīdīgumu, Modernizācijas fonda uzraudzībai būtu jānotiek esošās ES fondu 2021.-2027. gadu perioda Uzraudzības komitejas ietvaros vai arī jāpiemēro cits mehānisms, kas iesaista pilsonisko sabiedrību un nozares ekspertus MF atbalsta programma atlases kritēriju apspriešanā.
- Ir jāmaina esošo siltumcentrāļu ekonomiskie modeļi, lai tās ne tikai pārdotu siltumu, bet sniegtu kompleksus pakalpojumus energopārvaldības vai enerģijas taupīšanas pasākumu jomā
Lasi vairāk mūsu pētījumā šeit.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/informative_notices/315eae94-f5cf-4104-98e6-fc4e968af136