Eiropas Savienība (ES) mobilizē lielus resursus, lai veiktu investīcijas dalībvalstīs un attīstītu dažādus sabiedriskā labuma projektus, izmantojot vairākus fondus, piemēram, Kohēzijas fondus, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, LIFE un Atjaunošanas un noturības fondu. Šie fondi veido finansiālo balstu, kura mērķis ir sasniegt Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ieskaitot klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šajā ‘klimata pārmaiņu gadsimtā’ katrs centiens samazināt siltumnīcas gāzu emisijas un pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņu sekām ir no svara. Ilgtspējīgi ieviesti ES finansētie projekti spēlē lielu lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo ES fondi Latvijai un citām ES dalībvalstīm dod papildus iespējas samazināt savas SEG emisijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību, kas nāk par labu gan cilvēkiem, gan dabai.
Uz klimatneitralitāti tēmēto projektu efektivitāti ne vienmēr ir viegli novērtēt. Pārredzamības trūkums un dažkārt arī pretrunīga līdzekļu izmantošana var vājināt klimata mērķu sasniegšanu. Izvērtējot dažādus projektus, bieži vien liels uzsvars ir uz kļūmīgi vai neveiksmīgi ieviestiem projektiem, taču vienlīdz svarīgi ir atrast arī labos piemērus, kuru ieviešana ir bijusi efektīva, jo tas palīdz rādīt piemēru nākotnes iecerēm. Projekta ‘Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums’ ietvaros, dažādi Centrālās un Austrumeiropas partneri- nevalstiskās organizācijas (ieskaitot Zaļo brīvību) – izveidoja labo prakšu datubāzi ar projektiem, kuros izmantots ES publiskais finansējums. Šajā datubāzē var iepazīties ar 278 dažādiem projektiem, kuros atspoguļotas viņu izmaksas, galvenās priekšrocības/trūkumi, kā arī rekomendācijas projektu uzlabošanai. Apkopojot šādus piemērus un izveidojot rekomendējošus ilgtspējības principus mēs, kā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, varam palīdzēt projektu ieviesējiem ‘neizgudrot riteni no jauna’, veicināt sabiedrisko aktivitāti un mazināt klimata pārmaiņas.
Balstoties uz izvēlētu datubāzes projektu analīzi, tika izstrādāti vairāki šādi ‘zaļie’ principi. Apskatā tikuši izmantoti tādi projektu piemēri kā ceļu infrastruktūras uzlabošana, publisko ēku energoefektivitātes celšana, hidroloģiskā režīma atjaunošana un citi. Izmantojot šo analīzi kā pamatu, tika identificēti tādi principi, kuri ir aktuāli projektu ieviešanai arī Latvijā.
Laicīga un tēmēta sabiedrības un vietējo kopienu iesaiste
Efektīva un laicīgi realizēta sabiedrības iesaiste ir nepieciešama sastāvdaļa veiksmīgu projektu īstenošanai. Sabiedrības un vietējo kopienu iesaiste ir ļoti lietderīga, lai labāk izprastu vietējo problemātiku un attīstītu jaunas pieejas problēmu risināšanā. Tā kalpo arī kā papildu projektu uzraudzības mehānisms. Bez pilnvērtīgas ieinteresēto pušu iesaistes nav pietiekami spēcīga pamata, lai projekts uzreiz tiktu uzskatīts par sociāli, ekonomiski un ekoloģiski pamatotu. Sabiedrības informēšana un iesaiste arī veicina aktīvu kopienas izveidi, palīdzot radīt pārmaiņas, kas nāk no sabiedrības iniciatīvas (‘bottom-up’).
Darbs reģionālā līmenī un vietējās kapacitātes stiprināšana
Stiprinot reģionālo kapacitāti, pašvaldības var efektīvāk izmantot ES līdzekļus un panākt ilgtermiņa rezultātus. Reģionālo centru, vienas pieturas punktu (one-stop-shop) izveide pašvaldību un novadu līmenī ir labs piemērs tam, kā stiprināt reģionālo kapacitāti, veicinot valsts klimata un enerģētikas mērķu īstenošanu, kā arī sniedzot atbalstu vietējām pašvaldībām. Sadarbojoties reģionālā līmenī, pašvaldībām un dažādām organizācijām ir iespējas mācīties no citu piemēriem, kā arī sniegt savstarpēju atbalstu projektu ieviešanā.
Enerģijas taupīšana un ilgtspējīgs transports – pirmie soļi emisiju samazināšanā
Enerģijas taupīšana un efektīva izmantošana, kā arī investīcijas ilgtspējīga transporta infrastruktūrā, var ātri radīt pozitīvu ietekmi uz vidi un sniedz finansiālus ietaupījumus. Patēriņa mazināšana ir pirmais solis emisiju samazināšanā, tikai pēc kuras vajadzētu sekot enerģijas avotu nomaiņai, jo tā noņem pieprasījumu pēc [fosilajiem] enerģijas resursiem un atvieglo pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Energoefektivitātes uzlabošana bieži ir arī lētākā pieeja emisiju samazināšanai, jo tā nodrošina tādu pašu produktivitāti ar mazāku enerģijas patēriņu.
Bioloģiskā daudzveidība un pielāgošanās klimata pārmaiņām kā stūrakmens
Dzīvojam ne tikai klimata, bet arī bioloģiskās daudzveidības krīzes laikos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka projekti ne tikai samazina SEG emisijas, bet sniedz arī bioloģiskās kvalitātes uzlabojumus. Dabā balstīti risinājumi ir ilgtspējīgākais veids, kā pielāgoties un samazināt klimata pārmaiņu sekas. Šeit runa ir ne tikai par dabas elementu ieviešanu pilsētvidē, bet arī dabas vērtību ievērošanu, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus.
Efektīva Komunikācija un izvairīšanās no zaļmaldināšanas
Sabiedrībai jābūt informētai un iesaistītai, lai veicinātu atbildīgu domāšanu par ilgtspējību. Skaidra komunikācija un atklātība veicina sabiedrības uzticību un var palīdzēt novērst dezinformācijas un klimata skepses uzplaukumu. Piemēram, ja netiek ņemtas vērā cilvēku bailes par iespējamo projekta ekonomisko vai sociālo ietekmi, tas var izraisīt spēcīgu sabiedrības pretestību. Populistiskie naratīvi bieži vien izmanto šādas emocijas savā labā, samazinot uzticību projekta ieviesējiem, valsts pārvaldei un ES institūcijām. Tāpēc projektu ieviesējiem ir jāpieliek sevišķas pūles, lai radītu komunikācijas stratēģijas, kas atbilst dažādu pilsoņu vajadzībām.
Lai gūtu dziļāku priekšstatu par zaļajiem principiem, kas tika izstrādāti projekta gaitā, aicinām iepazīties ar zaļo principu apkopojumu EUKI iniciatīvas mājaslapā (minēts tekstā arī augstāk): https://www.euki.de/wp-content/uploads/2023/06/Green-principles-for-an-EU-funded-Project.pdf
Apjomīgā datubāze šobrīd tiek analizēta un drīzumā tiks publicētas arī niansētas rekomendācijas, kas izriet no šo projektu apkopojuma.
Sekojiet jaunumiem mūsu mājaslapā!
Autore: Liene Krauja, biedrības “Zaļā brīvība” klimata pārmaiņu un enerģētikas eksperte
Sākuma foto: Pexels, Natalie Dmay
Raksts tapis ar Eiropas Savienības finansēta projekta ‘Pilsoņu observatorija Zaļā kursa finansēšanai‘ un Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI) finansēta projekta ‘Pretim klimatneitrālai ES: efektīvs ES fondu pielietojums‘ atbalstu.