Autoru kolektīvs no Vācijas un Nīderlandes universitātēm.
Raksta brīvpieejas fails šeit. Tulkojums un kopsavilkums biedrība “Zaļā brīvība”.
Atslēgas vārdi: kopienas atjaunīgā enerģija (community renewable energy), prosumers (prosumers), pāreja uz zemu oglekļa emisiju līmeni (low-carbon transition), decentralizēti energoresursi (decentralized energy resources), vienādranga enerģijas tirgus (peer-to-peer energy market), vietējās enerģijas sistēmas (local energy systems)
Termina “kopiena” daudzveidīgais lietojums un izpratne rosinājusi pētniekus apkopot tā izmantošanu arī enerģētikas kontekstā. Zinātniskajā literatūrā ir izplatīti tādi jēdzieni kā “kopienas enerģija”, “energokopiena”, “kopienas saule” un “kopienas vējš”. Tomēr tas, ko zinātnieki šajos kontekstos saprot ar “kopienu”, bieži vien ir neskaidrs un nekonsekvents. Literatūras pārskatā analizēts, kā kopienas termins tiek konceptualizēts zinātniskajā literatūrā par enerģētikas sistēmām.
Literatūras pārskatā ietverts arī jēdziena “enerģija” lietojums, un lielākoties tas izmantots galvenokārt atjaunīgās enerģijas ražošanas un izplatīšanas kontekstā. Precizēšanai daži autori precizējuši – piemēram, “kopienas vējš” vai “kopienas saule”. Šajos gadījumos tiek izcelts kopienu potenciāls, veicinot sadalīto energoresursu integrāciju, agregāciju, pārvaldību un elektroenerģijas tirdzniecību vietējā līmenī.
Metodoloģija
Pārskata autori norāda, ka daudzās zinātniskajās publikācijās nav sniegtas skaidras tajās lietoto terminu definīcijas. Tiek izteikts pieņēmums, ka tas ir vai nu teksta apjoma dēļ vai tāpēc, ka jēdziens šķiet pašsaprotams, tāpēc definīcija netiek iekļauta.
Literatūras apskatā apkopoti 405 raksti, un rezultātā padziļināti analizētas 183 dažādas definīcijas trīs aspektos: kopienu nozīme, aktivitātes un mērķi. Pirmkārt, tika analizēti bibliometriskie rādītājus – tas, kā un kuri jēdzieni tiek lietoti kopā, tā identificējot to asociāciju kontekstu, tostarp, to saistīto nozīmi literatūrā. Otrkārt, tika analizētas tikai tās tekstu daļa, kurās atrodama kādas definīcijas nozīme.
Tekstu atlasei pamatā tika izmantota Scopus datu bāze.
Jēdziena “kopiena” daudzveidīgais lietojums
Diskusija par kopienu enerģētiku izgaismo divas nozīmīgas dimensijas – procesu un rezultātu. Procesa dimensija attiecas uz sabiedrības līdzdalību un to raksturo brīvprātīga un uz sadarbību vērsta iedzīvotāju iesaiste enerģētikas projektos. Te veidojas jēgpilnas sociālās saites ar augstu savstarpējo uzticēšanos un sociālā kapitāla radīšanu. Kopienas kā rezultāts iezīmē pārliecību, ka iedzīvotāju enerģētikas projektu ieguvumi būtu kopīgi jāsadala visiem vietējās sabiedrības locekļiem.
Uz kopienu var paraudzīties arī no sociālo attiecību ietvara – kā uz dalībnieku, tīklu un identitāti. Proti, kopiena var mijiedarboties enerģētikas jautājumos ar citām fiziskām un juridiskām personām un būt kā viens no plašāka konsorcija dalībniekiem. Savukārt kopienas tīkla būtība veido sociālās attiecības, kas var paplašināties ārpus specifiskas interešu kopienas, bet identitāte atspoguļojas līdz ar kopīgām vērtībām, uztveri un dzīves veidu.
Teorētiskais ietvars
Pārskata teorētiskais ietvars, kas apkopots oriģināla 2. tabulā, izstrādāts, pamatojoties uz trim dimensijām, kas literatūrā identificētas kā galvenie jēdziena literatūras pārskatā identificēti kā būtiskākie neskaidrības avoti: kopienas nozīmes, kopienu enerģētiskās aktivitātes un kopienu mērķi.
Kopienas nozīmes tika atvasinātas no Gordona Volkera (Gordon Walker) klasifikācijas. Autors pētījis vides taisnīgumu, ilgtspējas sociālās prakses, kā arī citus ar kopienām saistītus jautājumus un viņa pētniecības konteksts iezīmē ar kopienu vides un ar oglekļa emisijām saistītus jautājumus, kas izceļ šādus aspektus:
Kopiena kā: process, dalībnieks, tīkls, identitāte, vieta,mērogs. Šīm dimensijām tika pievienota tehnoloģiju, ar to pamatā domājot dažādu ierīču koplietošanu.
Diskusija un rezultāti
Pārskats ataino, ka kopienas locekļu attiecības var būt arī tehniskas, proti, viņi savstarpēji dala enerģijas resursus. Šeit uzsvars likts uz materiālo saikni starp dalībniekiem, ko veido infrastruktūra, piemēram, mikrotīkls vai tīkls, un daudz mazāk uz sabiedrības sociālo dimensiju. Tātad tā ir patērētāju un/vai ražotāju grupa, kas kopīgi izmanto enerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzglabāšanu.
Literatūrā ir nošķirta “kopienas enerģija” un “enerģētikas kopiena”. “Lai gan kopienas enerģija jau vairāk nekā desmit gadus tiek plaši pētīta akadēmiskajā literatūrā, enerģētikas kopienas koncepcija guvusi plašāku rezonansi līdz ar 2016. gadā ieviesto tiesību aktu kopumu “Tīra enerģija: atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes sekmēšana ES”.
Attēlā: autoru apkopotie atslēgas vārdi, koncepti un to saikne.
Literatūras pārskats kopumā liecina par kopienu jēdziena atbilstību to mērķiem. Tekstā minēta atsauce uz Lielbritānijā veiktu aptauju, kurā kopienu mērķi ir iedalīti piecās plašās kategorijās, kas zemāk uzskaitīti pēc nozīmīguma dilstošā secībā:
- ekonomiskais – samazināt personiskos izdevumus,
- vides – oglekļa dioksīda emisiju samazināšana,
- sociālais – sociālās kohēzijas uzlabošana,
- politiskais – kopienas iespēju nodrošināšana,
- infrastruktūras – enerģētiskās neatkarības palielināšana.
Šie secinājumi lielā mērā atbilst arī citiem pētījumiem par iedzīvotāju motivāciju pievienoties energokopienu iniciatīvām un piedalīties tajās, kuros ir uzsvērti ekonomiskie, sociālie un vides virzītājspēki, kas dažkārt ir dažādās prioritātēs. Tomēr daudzas decentralizētās energoapgādes sistēmas, kopienu sociālo un politisko motivāciju, nevis ekonomisko labumu, kā arī kopienu potenciāli pārveidojošās iezīmes, kas ir būtiski atšķirīgu enerģijas sistēmu virzītājspēki un plāni. Tas arī uzsver kolektīvu kopienas interešu veidošanos. Piemēram, Dānijas pieredze vēja enerģijas ražošanā.
Lai gūtu visaptrverošo priekšstatu par jēdziena lietojumu, aicinām iepazīties ar pilno rakstu angļu valodā šeit. Vēršam uzmanību, ka raksts ir sākotnēji veidots angļu valodā un līdz ar to pētījumus par lietotajiem terminiem attiecas uz angļu valodā lietotajiem.