Milzīgā ātrumā pazūd lietus meži un purvi. Strādnieku tiesības un vietējo iedzīvotāju tiesības uz zemi ir apdraudētas. Lai gan nav zināms, vai palmu eļļa izraisa vēzi cilvēkiem, viens ir skaidrs – tā ir kļuvusi par vēzi mūsu planētai. Kaut arī daudzi uzņēmumi uzstāj, ka pievērš arvien lielāku uzmanību savu produktu un to piegādes ķēžu ilgtspējai, ir pierādījumi, ka industrija vēl joprojām rada postošas sekas videi visā pasaulē. Arī Latvijā uzņēmumi palmu eļļu plaši izmanto savos produktos.

Lai palīdzētu samazināt nozares ietekmi uz dabu un cilvēkiem, tādas pasaules vadošās nevalstiskās organizācijas kā Carbon disclosure project (CDP), Conservation International, Oxfam, Rainforest Action Network, Lietus Mežu Apvienība (Rainforest Alliance) un Union of Concerned Scientists ir izstrādājušas kopīgas vadlīnijas, kā uzņēmumiem atskaitīties par to, cik atbildīgi ir iegūta palmu eļļa, ko tie izmanto. Šīs vadlīnijas attiecas kā uz kompānijām, kas ražo un pārstrādā palmu eļļu, tā arī uz tirgotājiem un uzņēmumiem, kas savos produktos izmanto palmu eļļu.

Vadlīnijas iekļauti šādi jautājumi:

Piegādes ķēdes “caurredzamība”

Visu ķēdes posmu pārredzamība un kartēšana ļauj kompānijām labāk saprast, kur tieši rodas problēmas. Zinot savus piegādātājus un konkrētas plantācijas, no kurām nāk palmu eļļa, uzņēmumiem ir daudz vieglāk uzlabot savu darbību. Jau daudzas kompānijas ir spērušas soli uz priekšu, piemēram, Olam un tam pakārtotie, plaši pazīstamie zīmoli Nestlé, Mars un Kellogg’s.

Darba tiesības

Uzņēmumus aicina atsaukties uz Brīvā un godīgā darba principiem (Free and Fair Labor Principles) – speciāli palmu eļļas industrijai izstrādātam dokumentam par strādnieku tiesībām. Tie palīdzēs vērst uzmanību uz tādiem riska faktoriem kā darbinieki ar īstermiņa darba līgumiem, dzimumu diskriminācija, dokumentu atņemšana, tādējādi ierobežojot strādnieku pārvietošanās brīvību, arodbiedrību darbības ierobežošana u.c.

Jaunas zemes apgūšana 

Viens no lielākajiem palmu eļļas industrijas draudiem ir plantācijām izmantotās zemes paplašināšanās, kas notiek, izcērtot lietus mežus un atņemot zemi vietējiem iedzīvotājiem. Uzņēmumiem jāpierāda, ka paplašināšana nenotiek bez vietējo iedzīvotāju iepriekšējas piekrišanas un ka iedzīvotāji piekrītot ir bijuši precīzi informēti par kompāniju plāniem. Tāpat jaunu plantāciju ierīkošanai nedrīkst izcirst mežus vai nosusināt purvus. Uzņēmumus aicina iesniegt kartes ar paplašināšanās areāliem trešo personu izvērtēšanai un pieprasīt to arī no saviem piegādātājiem.

Sūdzību mehānismi

Audzētājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem jābūt pārskatāmam mehānismam, kā tie atbild uz sūdzībām no zemes īpašniekiem un iedzīvotājiem palmu eļļas ražotājvalstīs. Pārskatāmība nodrošina, ka mehānisms ir pieejams jebkurai ieinteresētajai personai piegādes ķēdē un uzņēmums adekvāti izvērtē sūdzību un atbilstoši rīkojas. Šādu mehānismu jau izmanto starptautiskie uzņēmumi Cargill, Wilmar un Musim Mas.

Dažādi pienākumi piegādes ķēdē

Vadlīnijās ir pielāgoti ieteikumi katram ķēdes segmentam, piemēram, ražotāji paši atbild par savām darbībām, kā arī par tiešo piegādātāju sniegumu.

Iniciatīva no ārpuses

Lai padarītu palmu eļļas ražošanu atbildīgu, svarīga ir arī politiskā vide, kas stimulētu uzņēmumu pāreju uz labāku praksi. Vadlīnijas rekomendē, lai uzņēmumi atklāj to, kā notiek valdības un sertifikācijas iestāžu iesaiste.

Lai gan pārredzamība un izsekojamība neatrisina visas problēmas, ar ko uzņēmumi saskaras, tās veicina izpratni par kopīgo mērķi – atbildīgu palmu eļļas ieguvi un izmantošanu. Tiek cerēts, ka šāds process spers soli tālāk par vienkāršu solījumu došanu un liks uzņēmumiem ieviest pārmaiņas praksē. Galvenais jautājums šobrīd ir, vai pasaules lielākie palmu eļļas uzņēmumi pievērsīs uzmanību šīm vadlīnijām.