Jaunumi
Jaunākais blogā


Rīgas iedzīvotāju klimata asambleja: intervija ar Cēsu novada Vides attīstības projektu vadītāju Zani Pīpkalēju
Jūs piedalījāties vienā no Rīgas klimata asamblejas pasākumiem, kā jūs tur nokļuvāt un kāda bija jūsu loma? Zane Pīpkalēja: Cēsu novada pašvaldība ir viens no partneriem “LIFE LATESTadapt” projektā. Tajā ir iesaistījušās trīs Latvijas pilsētas: Cēsis, Valmiera un Rīga, kas izstrādā pilsētu zaļināšanas plānus. Šajā izstrādes posmā visās pilsētās ir paredzēta sabiedrības iesaiste, lai dabā […]

Vai dati var sildīt mūsu mājokļus?
Salaspils kļūst par vienu no Baltijas valstu un Eiropas autrumu daļas pionieriem modernu un ilgtspējīgu siltumapgādes risinājumu ieviešanā. Pašvaldības uzņēmums “Salaspils Siltums” jau tagad izmanto saules enerģiju un siltuma uzkrāšanas tvertnes, lai būtiski samazinātu emisijas un padarītu vietējo centralizēto siltumapgādi efektīvāku. Nākotnē iecerēts ieviest jaunu risinājumu – atgūt atlikumsiltumu no blakus topošā datu centra, kas […]

Fosilo apkures katlu slēptā problēma: Coolproducts ceļvedis
Eiropā ēkas patērē 40% no enerģijas un no šī patēriņa 80% tiek izmantoti apkurei un dzesēšanai, kas ir cieši saistīts ar tādu fosilo kurināmo kā gāzes, mazuta, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un ogļu, izmantošanu. Eiropas klimatneitralitāti nevar panākt bez mūsu ēku dekarbonizācijas, un tam savukārt vajadzīga mūsu apkures un dzesēšanas sistēmu atbrīvošana no fosilā kurināmā. Mums […]

Jauns ziņojums: ES fondi sargā vai apdraud dabu? Kā izvairīties no dabai kaitīgiem projektiem?
Eiropas Savienības fondi ir nozīmīgs finansējuma avots dabas atjaunošanas un saglabāšanas projektiem, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur šie fondi ir nozīmīgs publisko ieguldījumu avots un var veicināt stingrāku valsts politiku. Tomēr, ja ieguldījumi netiek pareizi plānoti un īstenoti, pastāv risks, ka ES fondi finansē rīcības, kas kaitē Eiropas bagātīgajai dabas daudzveidībai. Ierobežotie publiskie resursi jāizlieto […]

Veselīgāks un taisnīgāks dzīvesveids var mazināt klimata pārmaiņu ietekmi
Par to vēsta mūsu izstrādātais klimata ceļvedis jeb pilnā nosaukumā “Ceļvedis klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, dzīvojot veselīgāk un taisnīgāk”. Šajā ceļvedī stāstām, ka pārmaiņas dzīvesveidā ir būtiskas 1,5 °C mērķa sasniegšanai, jo mājsaimniecības rada aptuveni 70 % no globālajām emisijām. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgas nākotnes sasniegšanai ir jāmaina patēriņa modeļi mājsaimniecību līmenī. Taču dzīvesveida […]

Centralizētā siltumapgāde Latvijā – un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai
Kā izskatās musu centralizētā siltumapgāde mūsdienās, un kāda tā varētu būt nākotnē? Cik lielas investīcijas tiek plānotas, lai siltumapgāde kļūtu klimatam draudzīga – un vai tas ir pietiekoši? Iepazīsties ar jaunāko informāciju mūsu apskatā: Centralizētā siltumapgāde Latvijā un nepieciešamās investīcijas tās dekarbonizācijai Lai gan siltumapgāde Latvijas klimatiskajos apstākļos ir sociāli nepieciešama enerģētikas sastāvdaļa, šis ir […]

Aicinām jauniešus piedalīties hakatonā “Tīri.Labi.Apritē” Cēsīs
Projekts “Tīri.Labi.Apritē” sadarbībā ar Erasmus+ Baltic Green Leadership aicina jauniešus pieteikties hakatonam un īstenot idejas pārtikas atkritumu samazināšanai un resursu atkārtotai izmantošanai. Katru gadu ES valstīs rodas 59 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, un lielākā daļa no tiem nāk no mājsaimniecībām. Atkritumos nonāk arī derīgi priekšmeti 🗑️, līdz ar to tiek izšķērdēti resursi 🌍 un veicināts […]

Pozīcija: Vēja un saules elektrostacijas ainavā
Kā pasaulē kopumā, tā arī Latvijā šobrīd norisinās paātrināta enerģētikas transformācija. Energoneatkarības veicināšanā, atkarības no fosilajiem energoresursiem mazināšanā un klimata pārmaiņu iegrožošanā kritisku lomu spēlē tieši vēja un saules enerģijas infrastruktūras attīstība. Kaut arī tas ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēces ilgtspējas nodrošināšanā, transformācija ir kompleksa. Pārveidots tiek ne vien enerģētikas sektors, bet variējoši skarta […]
Pozīcija: Globālā izglītība un neokoloniālisms klimata pārmaiņu kontekstā
Kopsavilkums IPCC 2022. gada ziņojumā pirmo reizi klimata pārmaiņu kontekstā tika minēts koloniālisma mantojums, norādot, ka agresīvs kapitālisms un resursu izsaimniekošana Eiropas koloniālās ekspansijas un ASV imperiālisma laikmetā ir veicinājusi klimata pārmaiņas. Svarīgi izvērtēt globālo vēstures notikumu ietekmi uz mūsdienu klimata politiku, kā arī dekolonizācijas lomu klimata un sociālajā taisnīgumā.Arī mūsdienu starptautiskās attīstības un dabas […]
Kāda varētu būt klimatam draudzīga Liepāja?
30. oktobrī aizvadījām domnīcu “Liepājas iedzīvotāju vīzija ceļā uz klimatneitralitāti”. Galvenokārt aktualizējām tematus par mājokli, patēriņu un mobilitātes paradumiem. Par šīm tēmām spēlējām “Klimats sauc”, un katrā grupā bija kāds pārsteigums vai atklājums. Paldies runātājiem no Liepājas centrālās administrācijas – Akselam Rupertam un Viktoram Solovjovam, kā arī “Radi vidi pats” aktīvistei Kristīnei Jonovai. Klausoties prezentācijās […]