Jaunumi
Jaunākais blogā
Esam izveidojuši stratēģiju kampaņai par pārtikas atkritumu mazināšanu mājsaimniecībās
Pārtikas nozīmi mūsu dzīvē ir grūti pārvērtēt. Kā mūsu dienišķajam enerģijas avotam, pārtikai veltam daudz laika un uzmanības. Pārtika ir svarīga ne tikai izdzīvošanai, bet arī labizjūtai, tāpēc caur to var aplūkot pasauli, vietējās kopienas un mūsu ikkatra ikdienu. Pārtika palīdz saprast saikni starp lietam un procesiem sava virtuve un pasaule. Vai zināji, ka neilgtspējīga […]
Francijas klimata pilsoņu asamblejas veiksmes stāsts
Ievads Daudzviet Francijas klimata pilsoņu asambleja tiek saukta par ‘demokrātisku eksperimentu’, kas varētu būt laba mācība arī citām Eiropas Savienības valstu valdībām – uzticēšanās pilsoņiem var palīdzēt veicināt pāreju uz tīrāku enerģiju. Franču klimata pilsoņu asambleja tika izveidota pēc Francijas prezidenta Emanuēla Makrona pieprasījuma.Tās mērķis – aptvert pēc iespējas plašāka spektra sabiedrības grupu domas un ieteikumus […]
Vides organizācijas aicina dalībvalstis virzīt ES reģionālos un atveseļošanas fondus pretim klimatneitralitātei
Jauns ziņojums, ko publicējis Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) un CEE Bankwatch Network identificē 14 valstu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) investīciju priekšlikumus, kuri jāfinansē, lai nodrošinātu zaļu atgūšanos no ekonomiskās krīzes. Ziņojums ar nosaukumu “ES fondi un zaļā atgūšanās” saasaucas ar Eiropas Padomes prezidenta Šarla Mišela priekšlikumu paaugstināt izdevumus klimata mērķu sasniegšanai ES […]
Jauns energosistēmas scenārijs ceļā uz Eiropas klimatneitralitāti 2040. gadā
30.jūnijā Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau, EEB) un Climate Action Network Europe (CAN Europe) un prezentēja Eiropas energosistēmas attīstības scenāriju, kas ir pilnībā saderīgs ar Parīzes nolīguma mērķi noturēt planētas sasilšanu zem 1,5 grādu atzīmes. Šajā scenārijā apkopotie zinātniskie dati pierāda, ka Eiropa ir spējīga uz ambiciozāku klimata politiku. Ziņojums ar nosaukumu “Paris Agreement […]
Eiropas atgūšanās instruments jāizmanto pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku
19. jūnijā notiks Eiropadomes tikšanās, kurā ES valstu līderi apspriedīs 750 miljardu eiro atgūšanās instrumenta “Next Generation EU” līdzekļu sadalījumu, lai mazinātu COVID-19 radītās negatīvās ietekmes. Pasaules Dabas Fonds un Zaļā brīvība pirms tikšanās aicinājuši Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu stingri atbalstīt līdzekļu izlietošanu klimatam un dabas resursiem draudzīgas ekonomikas attīstībā un sociālo problēmu risināšanā. Pasaules […]
Klimata pārmaiņu ierobežošanai nākamajā desmitgadē nepieciešami ambiciozāki plāni
Eiropas vides organizācijas ziņo, ka Eiropas Savienības valstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir būtiski trūkumi. Organizācijas norāda uz tiem un sniedz konkrētus ieteikumus. Šie plāni ir svarīgi, jo identificē būtiskākās investīciju jomas ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. Eiropas Komisijas gala vērtējums gaidāms rudenī. 2020. gada 2. jūnijā Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN […]
COVID 19 krīze jāizmanto kā iespēja mērķtiecīgi atbalstīt “zaļāka” transporta ieviešanu
Transports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem un klimata pārmaiņu veicinātājiem – saskaņā ar 2017. gada VARAM datiem Latvijā tā bija gandrīz viena trešā daļa (29%) no kopējā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju daudzuma. Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē gaisa kvalitāte ir uzlabojusies, savukārt SEG emisijas – samazinājušās; viens no iemesliem – daudzās valstīs […]
Kas ir klimata pilsoņu asamblejas?
Lai novērstu negatīvās klimata pārmaiņu ietekmes un tuvotos nospraustajiem klimatneitralitātes mērķiem, ir nepieciešamas arī jaunas līdzdalības demokrātijas formas. Vairākas valstis ir aizsākušas organizēt klimata pilsoņu asamblejas. Tas ir veids, kā pieņemt labākus lēmumus, reaģējot uz klimata krīzi, un komunikācijā atrast zināšanas, kas pārstāv plašākas sabiedrības intereses un būtu noderīgas arī valsts pārvaldes modernizācijai Latvijā. Kas […]
Pārtikas atkritumu globālās ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes
Viena trešā daļa no visas pasaulē saražotās pārtikas – apmēram 1.3 miljardi tonnu gadā – tiek izmesta atkritumos[1], kas veido aptuveni 30 % no saražoto produktu daudzuma. Turīgās valstis, tai skaitā Latvija, katru gadu atkritumos izmet tik daudz pārtikas, cik saražo visā Subsahāras Āfrikas reģionā. Ar visā pasaulē izmestās pārtikas daudzumu varētu pabarot 3 miljardus […]
Pārtikas atkritumu daudzuma mērīšana
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģēto lēmumu 2019/1597/EC, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK ar prasību par pārtikas atkritumu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku, sākot ar 2020. gadu pārtikas atkritumu un pārpalikumu mērīšana ir jāveic katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, ieskaitot mājsaimniecības. ES vienotā metodoloģija veido pamatu, lai visos pārtikas piegādes ķēdes posmos savāktie dati […]