Kopš 1973. g., kad iznāca ekonomista Ernesta Frīdriha Šūmahera (Ernst Friedrich Schumacher, 1911. – 1977.) grāmata “Mazs ir skaists”, šis vārdu savienojums ir folklorizējies. Nu to lieto arī tādā kontekstā, kas ir pilnīgā pretrunā ar autora domāto. Meklējot šo teikumu internetā, vispirms atradīsiet daudz informācijas tehnoloģiju firmu. Dž. Batona “Zaļo ideju vārdnīcā” šim teicienam ir atvēlēts atsevišķs šķirklis. Savukārt kāda cita ekonomista – vides aizsardzības kustības ienaidnieka V. Bekermana grāmata saucas “Mazs ir muļķīgs”. Arī tas ir apliecinājums Šūmahera rakstītā nozīmīgumam.

“Mazs ir skaists” ir ne reizi vien izdota atkārtoti gan angliski, gan ap divdesmit citās valodās, kļuvusi par vides ekonomikas klasiku un ierindojusies vairākos 20. gadsimta būtiskāko simt grāmatu sarakstos. Grāmatai ir apakšnosaukums “Ekonomika, it kā ļaudis būtu svarīgi”. Šodien tam ir vēl lielāka nozīme nekā agrāk, lai neapjuktu, noskaidrojot, kas tad ir skaistais mazais. Jo pats Šūmahers uzreiz brīdināja, ka cilvēkiem vienlīdz svarīgs un vienlaikus nepieciešams ir gan lielais un mazais un nedrīkst uz viena rēķina atmest otru. “Mums vajadzīga daudzu jo daudz mazu vienību dotā brīvība un tajā pašā laikā liela mēroga, iespējams, globālas vienotības un koordinācijas kārtīgums. Kad runa ir par darbību, mums acīmredzami vajag mazas vienības, jo tā ir ļoti personiska lieta un cilvēks vienlaikus var saskarties tikai ar ļoti ierobežotu personu skaitu. Bet, kad runa ir par ideju pasauli, principiem vai ētiku, miera un arī ekoloģijas kopība, mums jāatzīst cilvēces vienotība un sava rīcība jābalsta šajā atziņā.”

Valdot gigantomānijas pielūgsmei, Šūmahers aizstāvēja mazā tiesības pastāvēt. Nevis tāpēc, ka tas ir mazs, bet gan tāpēc, ka tas ļauj cilvēkam saglabāt sevi kā personību, tas ir, lietojot K. Seila 1980. g. grāmatas nosaukumu, cilvēcisks mērogs. Cilvēcīga alternatīva mūsdienu krīzes izraisošajām lielizmēra sistēmām. Kā 1984. g. rakstīja Dž. Porits, toreizējais Lielbritānijas “Zemes draugu” direktors, mērogs, runājot par mazā skaistumu, ir ne tikai kvantitatīvs, bet vēl jo vairāk kvalitatīvs jēdziens: “Lai kāds izmērs būtu tam, kas laupa mums cieņu, aktīvu dalībnieku vietā padara mūs par pasīviem saņēmējiem, padara mūs atkarīgus, nevis spējīgus paļauties uz sevi, atsvešina mūs no darba, ko darām, un cilvēkiem, ar kuriem dzīvojam, – tas ir pārāk liels.”

“Ekonomika nozīmē noteiktu dzīves sakārtošanu saskaņā ar filozofiju. Ekonomikas zinātne nestāv pati uz savām kājām: tā ir atvasināta no priekšstata par dzīves jēgu un mērķi.” Šūmahera ekonomikas modelis balstās uz vienkāršību, nevardarbību, kopienas izjūtu, darba nepieciešamību un cieņu pret to. “Vardarbīgas ekonomikas atslēgas vārdi ir urbanizācija, industrializācija, centralizācija, efektivitāte, kvantitāte, ātrums.”

Šūmahera idejas neradās tukšā vietā, bet izauga gan no viņa katoliciskās pārliecības, gan dzīves pieredzes, gan citu domātāju darbiem. Viens no viņa galvenajiem skolotājiem bija austriešu ekonomists L. Kohrs, kas “Nāciju sabrukumā” rakstīja, ka, ja sabiedrība pāraug optimālo lielumu, tās problēmas beigās pārsniegs cilvēku iespējas tikt ar tām galā. Cita personība, kā ietekme bijusi ļoti svarīga: Mahatma Gandijs. Arī viņa dzīvesveida ideāls balstās uz tām pašām vērtībām kā Šūmaheram. Gandija sapņu Indija bija pati sevi uzturēt spējīga un sastāvēja no patstāvīgiem ciemiem: mazajām vienībām, par kurām runāja Šūmahers.

Vispopulārākajā esejā “Budistu ekonomika” izlasītās zinības kopā ar Birmā iegūto pieredzi noved pie ceļa, kas ved uz pareizu dzīvi. Uz jautājumu, kāds gan budismam sakars ar ekonomiku, Šūmahers esot atbildējis: “Ekonomika bez budisma ir tas pats, kas sekss bez mīlestības!” Atšķirībā no valdošajām tendencēm ekonomikā, kur par svarīgāko tiek uzskatīta ražošanas un patēriņa palielināšana, budisma ekonomikas centrā ir cilvēks, tā patieso vajadzību apmierināšana. Jēgpilns darbs ir viena no vajadzībām, tātad bezdarbs, cilvēka padarīšana par mašīnas piedēkli un lietu, kas nedod labumu sabiedrībai, ražošana neliecina par veselīgu ekonomiku. Lietot neatjaunojamos resursus, ja ir alternatīvas, ir muļķīga un nepieļaujama izšķērdība. Ražošana eksportam un nepieciešamība importēt preces no tālienes ir absolūti neekonomiska un pieļaujama tikai galējas nepieciešamības gadījumā un mazos apjomos.

Šūmahers nebija tikai teorētiķis. Kādu laiku viņš bija bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas Augsnes asociācija prezidents. 1965. g. kopā ar Dž. Makrobiju tika nodibināta Vidēja lieluma tehnoloģijas attīstības grupa. Šī organizācija joprojām darbojas. Tā pēta un rada mazām zemnieku saimniecībām un amatnieku darbnīcām piemērotus darbarīkus un tehnoloģijas, kas atvieglo smago darbu un padara to produktīvāku, bet kuru izmaksas ir gan sociāli, gan finansiāli pieņemamas.

ASV un Lielbritānijā darbojas Šūmahera biedrības, kas arī turpina viņa aizsākto darbu. Lielbritānijā ir vesels Šūmahera loks, kurā ietilpst arī izdevniecība Green Books, žurnāls Resurgence, labu grāmatu izplatītāji, Šūmahera koledža – alternatīva mācību iestāde, kuras kursus apmeklē cilvēki no visas pasaules, kas vēlas mainīties paši un mainīt pasauli (kaut kas no tā viņiem arī izdodas).

“Mazs ir skaists” joprojām tiek izdota un lasīta un ietekmē domas un darbus.