Ievads

Daudzviet Francijas klimata pilsoņu asambleja tiek saukta par ‘demokrātisku eksperimentu’, kas varētu būt laba mācība arī citām Eiropas Savienības valstu valdībām – uzticēšanās pilsoņiem var palīdzēt veicināt pāreju uz tīrāku enerģiju. Franču klimata pilsoņu asambleja tika izveidota pēc Francijas prezidenta Emanuēla Makrona pieprasījuma.Tās mērķis – aptvert pēc iespējas plašāka spektra sabiedrības grupu domas un ieteikumus cīņā pret klimata izmaiņām. Klimata pilsoņu asamblejas veidošanas pamatā ir vienlīdzīgas iespējas – loterijas ceļā tika izvēlēti 150 cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi, no dažādiem Francijas reģioniem un no dažādām vecuma grupām.

Klimatneitrāla ekonomika kā ilgtermiņa mērķis Eiropā nav iespējama bez jaunām demokrātiskām institūcijām un atklātākas lēmumu pieņemšanas, līdzdarbojoties plašākai sabiedrības daļai. Arī Eiropas Klimata pakts paredz uzlabot iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaisti Zaļā kursa īstenošanā.

Līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valsīs, arī Latvijā klimata politika skar arvien vairāk nozaru un to attīstības jautājumus. Lai īstenotu ekoloģiskas un sociāli pieņemamas pārmaiņas, ir jāatrod labākās idejas un jāievieš tās darbībā esošajās pārvaldes un ražošanas sistēmās. Tāpēc šajā rakstā iepazīstinām ar Francijas klimata pilsoņu asamblejas darba rezultātiem nolūkā veicināt līdzīgu platformu aizsākumu arī Latvijā.

Kopš šī gada maija Francijas klimata pilsoņu asambleja ir publicējusi virkni ieteikumu ar nepieciešamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic Francijas valdībai, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) vismaz par 40% (salīdzinājumā ar 1990. gadu).

Kā apliecina Francijas klimata pilsoņu asamblejas paveiktais, nejauši izvēlēti cilvēki, strādājot kopā ar ekspertiem, var panākt saturīgu ieteikumu izstrādi, lai samazinātu SEG emisijas un veidotu tādu nākotni, kas balstīta uz sociālo taisnīgumu. Vēl jo vairāk, tas demonstrē iedzīvotāju izpratni par esošo klimata krīzi un vēlmi redzēt izmaiņas pašreizējā sistēmā.

Asamblejas veikums un publicētais dokuments skaidri parāda, ka klimata pārmaiņas nav iespējams pārvarēt tikai ar zaļo tehnoloģiju attīstību un to ieviešanu. Klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem modeļiem mūsdienu pasaulē. Tās ietekmē to, kā mēs plānojam teritoriju, kā organizējam ražošanu, kādi ir mūsu patērēšanas paradumi un kādas vērtības ir mūsu sabiedrībā.

Starptautiskajos medijos daudz kur izskanējušie klimata aktīvistu lietotie saukļi ‘Vides taisnīgums ir sociālais taisnīgums’ (‘Environmental justice is social justice’) un ‘Cīņa pret klimata izmaiņām ir arī sociālā taisnīguma problēma’ (Fighting climate change is a social justice too’’) caurvij ieteikumu kopumu. Liels uzsvars tiek likts uz sociālās vienlīdzības veicināšanu, lai ilgtspējīgs dzīvesveids nekļūtu par greznības simbolu, kas pieejams tikai pašiem turīgākajiem sabiedrības locekļiem.

Lai gan ieteikumi izstrādāti Francijai, dokumentā atklājas nepieciešamo izmaiņu globālais aspekts – kā ekonomiski procesi ietekmē lēmumu pieņemšanu nacionālā un reģionālā līmenī, tādēļ, lai panāktu pozitīvas, uz klimatu, sociālā taisnīguma, ilgtspējības un ekoloģiju vērstas izmaiņas, nepieciešama pāreja uz tīrāku enerģiju.

Maijā Zaļā brīvība publicēja plašāku rakstu, skaidrojot, kas ir klimata pilsoņu asamblejas. Ar to var iepazīties šeit.

Kā darbojas Francijas klimata pilsoņu asambleja?

Asambleja 6 punktos

1 jautājumsKā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% sociālā taisnīguma garā?

1 mērķisDefinēt nepieciešamos pasākumus, kuri tiks iesniegti balsošanai referendumā, balsošanai Parlamentā, vai tūlītējai ieviešanai.

150 pilsoņiIzvēlēti loterijas ceļā, reprezentē Francijas sabiedrības daudzveidību

1 iepriekš nepieredzēts uzdevumsAsambleja tika ierosināta Lielo nacionālo debašu laikā pēc “Gilets citoyens” kustības dalībnieku un Ekonomikas, sociālo [lietu] un vides padome (Conseil économique, social et environnemental (CESE)) aicinājuma.

1 pārvaldes un 1 neatkarīga organizācijaOrganizējot savu darbu, asambleja varēs paļauties uz pārvaldības komitejas, tehnisko un juridisko ekspertu un profesionāļu atbalstu iedzīvotāju līdzdalībā un apspriedēs. Trīs galvotāji pārraudzīs debašu neitralitāti. Ekonomikas, sociālo [lietu] un vides padome (Conseil économique, social et environnemental (CESE)), kas ir konstitucionāli neatkarīga institūcija, pārrauga pasākuma organizēšanu.

1 kalendārais gadsAsambleja tiksies klātienē 6., 7., un 8. oktobrī (2019) Ekonomikas, sociālo [lietu] un vides padomes telpās. Asambleja kopumā tiksies septiņas reizes. Asamblejas secinājumi tiks iesniegti 7.sesijas noslēgumā. Valdība publiski atbildēs uz priekšlikumiem un publicēs provizorisko grafiku šo priekšlikumu īstenošanai. Pēc tam pilsoņi varēs formulēt kopēju un publisku reakciju uz valdības atbildēm.

Franču klimata pilsoņu asambleja tika izveidota pēc Francijas prezidenta Emanuēla Makrona pieprasījuma. Tā tika radīta, reaģējot uz dzelteno vestu kustību. Tās nolūks ir dot pilsoņiem iespēju iesaistīties un sniegt ieteikumus, lai paātrinātu cīņu pret klimata izmaiņām. Klimata pilsoņu asamblejas veidošanas pamatā ir vienlīdzīgas iespējas – loterijas ceļā tika izvēlēti 150 cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi, no dažādiem Francijas reģioniem un no dažādām vecuma grupām, tā atspoguļojot Francijas sabiedrības daudzveidību.

Jāuzsver, ka Franču klimata pilsoņu asambleja nav ‘speciālistu’ asambleja, bet vārds tik tiešām tiek dots Francijas sabiedrībai. Asamblejas dalībniekiem bija iespēja noklausīties ekspertu viedokli, kā arī jaunākos akadēmiskos ziņojumus klimata jautājumos, lai pēc tam darbu turpinātu mazākās grupās, diskutējot un izstrādājot kolektīvos ieteikumus.

Katra pilsoņu grupa darbojās viena speciālista vadībā, tomēr – kas ir būtiski – speciālists nedrīkstēja asamblejas dalībniekiem uzspiest savuviedokli. Katra grupa regulāri dalījās ar savāmidejām ar pārējiem 150 dalībniekiem. Asamblejas darbs tika organizēts septiņās sesijās, dalībniekiem sanākot diskutēt klātienē vai tiešsaistē; tās darbs noritēja deviņus mēnešus.

Septītās sesijas noslēgumā asambleja sagatavoja ziņojumu, kas 2020. gada 21. jūnijā tika iesniegts Francijas valdībai. Pēc sagatavotā ziņojuma iesniegšanas tiek sagaidīta publiska valdības reakcija uz priekšlikumiem, kā arī provizorisks laika grafiks priekšlikumu ieviešanai.150 asamblejas dalībnieki varēs kolektīvi formulēt savu reakciju uz valdības paziņojumiem, piemēram, vai valdība ir sapratusi viņu priekšlikumus, kā arī, vai tiem ir sekojusi.

Francijas prezidents Emanuēls Makrons 2019. gada gada 25. aprīlī apņēmās iesniegt klimata pilsoņu asamblejas priekšlikumus “bez filtra” vai nu referendumam, vai balsošanai parlamentā, vai tiešai normatīvo aktu ieviešanai.

Kādi priekšlikumi tika iesniegti?Priekšlikumi tika izstrādāti sešām galvenajām kategorijām: izmaiņām konstitūcijā, transporta sektoram, patēriņa samazināšanai, ilgtspējīgu mājokļu/ēku izveidei, ražošanas un nodarbinātības modeļa maiņai, un pārtikas sektoram. Ar pilnu priekšlikumu sarakstu franču valodā var iepazīties šeit. Kopumā Francijas klimata asambleja iesniedza 149 ieteikumus.

Izmaiņas KonstitūcijāAsambleja ierosina konstitūcijā noteikt ‘vides robežas’ un pieņemt likumu, kas soda ‘ekocīda noziegumus’. Kā arī, asamblejas dalībnieki pieprasa, lai ierosinājums par ‘vides robežu’ noteikšanu tiktu virzīts uz nacionālo referendumu.

Transporta sektorsZiņojumā norādīts, ka “Ir ļoti svarīgi rīkoties, lai individuāli un kolektīvi mainītu mūsu uzvedību, mainītu veidu, kā tiek organizēta preču pārvadāšana, lai sasniegtu CO2 izmešu samazināšanas mērķus. Lai to panāktu jāmaina veids kā tiek izmantoti transportlīdzekļi un ir nepieciešama teritoriju pārplānošana.”

Priekšlikumi transporta sektoramViens no mērķiem, kura sasniegšanai tika izveidoti visvairāk apakšmērķu, ir atteikšanās no privātās automašīnas un tās aizstāšana ar alternatīviem transporta līdzekļiem – vai nu izmantojot publisko transportu, vai to aizstājot ar kādu no nemotorizētajiem transporta veidiem. Kā viena no probēmam, izmantojot individuālo auto transportu, tika minēta tieši tā izmantošana ar vienu pasažieri. Starp ieteikumiem tika minēta auto koplietošanas attīstība, vilcienu biļešu cenu samazināšana, jaunu velo celiņu izbūve, kā arī uzņēmumiem vajadzētu pārskatīt, vai darbiniekiem patiešām ir nepieciešams strādāt birojā – iespējams, to var darīt attālināti. .

Kā otrs svarīgākais mērķis transporta nozarē tika noteikta aviācijas ierobežošanas nepieciešamība, piemēram, aizliedzot jaunu lidostu celtniecību, ieviešot papildus nodokļus izklaides lidojumiem un pārtraucot pāreju uz iekšzemes lidojumiem. Pilsoņu iesaiste mobilitātes pārvaldības plānošanā, gan vietējā, gan nacionālajā līmenī, tika minēta kā viens no mērķiem. Visbeidzot, pilsoņu asambleja norādīja nepieciešamību pārplānot preču pārvadājumu nozari, piemēram, samazinot smago transportlīdzekļu apriti preču pārvadāšanai lielos attālumos, pārejot uz preču pārvadājumiem ar dzelzceļa un ūdens transportu, pakāpeniski atbrīvoties no nodokļu priekšrocībām dīzeļdegvielai, līdzekļus novirzot piesārņojošo kravas automašīnu aizstāšanai ar mazāk piesārņojošām mašīnām, veicināt preču pārvadājumus nelielos attālumos, modulējot PVN, kā arī attīstīt jūras un upju kravas pārvadājumu maģistrāles noteiktos maršrutos.

Šeit pieejami daži konkrētāki mērķi un to apakšmērķi, kas tika izstrādāti ilgtspējīga transporta sektora attīstībai:

Izstrādāt citus transporta veidus, aizstājot privāto automašīnuVeicināt nemotorizētā transporta izmantošanu (‘soft mobility’) vai kopīgu transporta līdzekļu izmantošanu, jo īpaši pārvietojoties uz darbu un mājāmSamazinātt stimulu izmantot automašīnu, reformējot ienākuma nodokļa kilometru atvieglojumu sistēmuAttīstīt sabiedriskos ceļus, lai attīstītu jaunus ceļošanas paradumusAizliegt pilsētas centrus transportlīdzekļiem, kas izdala visvairāk siltumnīcefekta gāzuPalieliniet Velosipēdu fonda summas no 50 līdz 200 miljoniem EUR gadā, lai finansētu veloceliņusVispārināt joslu attīstību, kas paredzēta koplietošanas transportlīdzekļiem un sabiedriskajam transportam uz automaģistrālēm

Piedāvāt nulles likmes aizdevumus ar valsts garantiju zema izmešu līmeņa transportlīdzekļa iegādei

Iesaistīt uzņēmumus un administrācijas domāt un labāk organizēt darbinieku vai aģentu braucienus, piemēram, veicināt jaunus darba organizēšanas veidus.

Integrēt pilsoņus visu līmeņu mobilitātes organizējošajās iestādēs vietējā un nacionālajā līmenī

Gaisa transporta kaitīgās ietekmes ierobežošanaAizliegt jaunu lidostu celtniecību un esošo lidostu paplašināšanuPalielināt degvielas nodokli atpūtas braucieniem/atpūtas ceļojumiem/lidojumiemlīdz 2025. gadam panākt iekšzemes lidojumu pārtraukšanuSamazināt smago kravas transportlīdzekļu, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, apriti lielos attālumos, ļaujot pārslēgties uz dzelzceļu vai ūdensceļiemVeicināt preču pārvadājumus nelielos attālumos modulējot PVNAttīstīt jūras (un upju) kravas automaģistrāles noteiktos maršrutos

PatēriņšAsamblejas dalībnieki norāda, ka mums būtu jāpatērē mazāk dabas resursu un enerģijas preču ražošanā, patērēšanā, izplatīšanā un pārvadāšanā, kā arī ir nepieciešams samazināt atkritumu daudzumu un SEG emisijas. Vēl jo vairāk, mums būtu jāvirzās uz gudrāku patēriņa modeli, kas balstīts uz sociālo taisnīgumu – izvēloties preces un pakalpojumus ar mazāku ietekmi uz klimatu, iedzīvotāju pirktspējai nevajadzētu ietekmēt pieejamo alternatīvu klāstu. Ilgtspējīgas preces un pakalpojumi nedrīkst būt saistīti ar ‘greznību’, tiem jābūt pieejamiem visiem. Ziņojumā norādīts, ka nepieciešams pārveidot to kā preces un pakalpojumi tiek ražoti un izplatīti, lai patērētāji nebūtu tie, uz kuriem gulstās individuāla atbildība patērēt ilgtspējīgāk. Ilgtspējīgam jābūt visam preču dzīves ciklam.

Ieteikumi patēriņa sektoramAsambleja iesaka izstrādāt oglekļa ietekmes punktu sistēmu precēm un pakalpojumiem, kā arī noteikt par obligātu, uz visu preču iepakojumiem un pakalpojumu aprakstos, norādīt cik daudz ‘oglekļa ietekmes punktu’ katra prece un pakalpojums satur. Kā arī veikalos un zīmolu reklāmās būtu jāievieš to piedāvāto preču un pakalpojumu SEG esmisiju daudzums. Lai samazinātu pārmērīgu patēriņu sabiedrībā, asambleja iesaka regulēt reklāmas, piemēram, aizliedzot reklamēt produktus ar augstu SEG izmešu līmeni un motivējot cilvēkus patērēt mazāk.

Lai samazinātu preču iepakojumu un vienreizlietojamās plastmasas daudzumu, asambleja iesaka pakāpeniski visās tirdzniecības vietās ieviest beziepakojuma stendus, ieviest stikla trauku depozīta sistēmu to atkārtotai lietošanai un veicināt kompostējama bioloģiskā iepakojuma attīstību.

Lai veicinātu ‘zaļas’ domāšanas attīstību sabiedrībā, tiek ieteikts izglītot, apmācīt un veidot sabiedrības izpratni par atbildīgu patēriņu, piemēram, ieviešot vides un ilgtspējīgas attīstības zinības Francijas skolu mācību programmā.

Visbeidzot, asambleja uzskata, ka esošo vides politiku nepieciešams novērtēt un padarīt to efektīvāku, piemēram, ieviešot efektīvākas sankcijas par vides pārkāpumiem.

Šeit pieejami daži konkrētāki mērķi un to apakšmērķi patēriņa sektoram:

Izveidot par pienākumu parādīt produktu un pakalpojumu oglekļa ietekmiIzstrādāt un ieviest oglekļa punktu skaitu visiem patēriņa produktiem un pakalpojumiemPadarīt obligātu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādīšanu veikalos un patēriņa vietās, kā arī zīmolu reklāmāsRegulēt reklāmas, lai samazinātu pārmērīga patēriņa stimuluAizliegt reklamēt produktus, kam ir augsti SEG izmešiMotivēt cilvēkus patērēt mazākRegulēt reklāmu, lai nopietni ierobežotu ikdienas un nevēlamus patērētāju stimulusIerobežot pārāk lielu iesaiņojuma un vienreizlietojamās plastmasas izmantošanuPakāpeniski ieviest beziepakojuma preču iegādes vietas visās tirdzniecības vietāsPakāpeniski ieviest stikla trauku depozīta sistēmu (stikla trauku atkārtota izmantošana, tos mazgājot) līdz 2025. gadamVeicināt kompostējama bioloģiska iepakojuma attīstību, lai nodrošinātu pāreju pirms vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas beigāmVeicināt izglītību, apmācību un izpratnes veidošanu par atbildīgu patēriņuVirzīt Francijas skolas izglītības sistēmu uz vides un ilgtspējīgas attīstības izglītības ieviešanu mācību programmāNodrošināt labāku vides politikas ieviešanu, kā arī to novērtēt to, panākot tās efektivitātiKontrolēt un ieviest sankcijas par vides pārkāpumiem efektīvāk

Ilgtspējīgs mājoklis/ēkasLai samazinātu SEG emisijas no mājokļa sektora un citām ēkām (piem., rūpniecības ēkas), kā būtiskākie punkti tika identificēti ēku renovēšana, enerģijas dekarbonizācija, un pilsētu teritoriju samazināšana. Nepieciešamas paradumu izmaiņas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz vienu cilvēku, tomēr jāņem vērā, lai ieviestie pasākumi būtu izdevīgi visiem sabiedrības slāņiem un lai no tiem neciestu visneaizsargātākie sabiedrības locekļi. Atteikties no privātmājas idejas, to aizstājot ar kolektīvo mājokļu kultūru.

“Mēs ceram, ka mājokļu atjaunošana ļaus ikvienam, pat visnabadzīgākajam, dzīvot labi izolētā un ērtā mājoklī. Vēlamies, lai fosilās enerģijas patēriņš pilsētā un ēkās tiktu ievērojami samazināts. Aicinām veikt stingrus pasākumus pret pilsētu izplešanos, lai ilgtspējīgi aizsargātu mūsu dabas zonas, lauksaimniecības un meža apgabalus, kur tiek uzkrāts ogleklis, un samazinātu ierobežoto mobilitāti un nevēlamo ceļošanu.”

Ieteikumi ilgtspējīgam mājoklim/ēkāmLai ēkas nākotnē kļūtu energoefektīvākas un ilgtspējīgākas, asambleja iesaka veikt to visaptverošu renovāciju līdz 2040. gadam, bet jau līdz 2030. gadam nomainīt mazuta un akmensogļu apkures katlus jaunajās un renovētajās ēkās, kā arī aizliegt akmensogļu un mazuta apkures katlu uzstādīšanu nākotnē. Lai ēku renovācija būtu pieejama visiem, saskaņā ar sociālo taisnīgumu, asambleja iesaka ieviest progresīvu renovācijas atbalsta programmu ar aizdevumiem un dotācijām sociāli visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Kā arī, lai turpinātu ilgtspējīgu ēku un mājokļu renovāciju un celtniecību nākotnē, asambleja iesaka apmācīt celtniecības speciālistus ekoloģiski atbildīgā un multidisciplinārā būvniecības praksē un nodrošināt vispārējās būvniecības nozares pāreju un ekoloģiski atbildīgu un dabai draudzīgu praksi. Esošie būvmateriāli būtu jāaizstāj ar materiāliem, kuriem ir zems oglekļa saturs un kuri piesārņo mazāk, kā arī jānodrošina būvmateriālu pārpalikumu otrreizējā pārstrāde.

Kā viens no svarīgākajiem mērķiem tiek noteikts būtiski ierobežot enerģijas patēriņu sabiedriskajā, privātajā un rūpniecības sektorā, piemēram, ieviešot stingrus noteikumus enerģijas patēriņam, kā arī mudinot cilvēkus samazināt enerģijas patēriņu mājsaimniecībās. Asambleja iesaka nomainīt sabiedrisko vietu apgaismojumu uz tādu, kas tiktu aktivizēts ar kustību sensoriem, aizliegt sabiedrisko iestāžu ārtelpu apsildi (piemēram, terases, ārtelpu apsildāmās grīdas), aizliegt apgaismot veikalus, birojus un sabiedriskās iestādes pēc to oficiālā darba laika beigām.

Asambleja uzskata, ka stingri jāierobežo urbanizācija un zemes platību aizņemšana (l’artificialisation des sols). Zemes platību aizņemšana ir jebkāda veida darbība zemes (dārzu, publisku parku, dabisku telpu, lauksaimniecības zemes, mežu u.t.t.) pārveidošanā par apbūves zemi, infrastruktūru (ceļi, būves, autostāvvietas), mākslīgi veidotām publiskajām telpām (sporta laukumi, celiņi, mākslīgas zaļās zonas). Nepieciešams veikt pasākumus, lai apturētu piepilsētas komerciālo teritoriju attīstību, kuri aizņem lielas zemes platības, kā arī noteikt maksimālo pieļaujamo hektāru daudzumu pilsētas vai industrijas attīstībai. Asambleja iesaka stingri aizsargāt dabiskās teritorijas, lauksaimniecības teritorijas un piepilsētas mežus, kā arī nodrošināt visu privāto un publisko mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Parku un mežu pieejamība samazinās cilvēku pārvietošanos un līdz ar to arī atbilstošo enerģijas patēriņu.

Asamblejas dalībnieki norāda, ka svarīgi ir koncentrēties uz atjaunošanu, nevis uz jaunu būvju celtniecību, tādēļ ir jāatvieglo degradēto teritoriju atjaunošana un rehabilitācija, jo īpaši nodrošinot pašvaldībām iespēju atsavināt degradētās teritorijas, kas pamestas vismaz 10 gadus, kā arī pirms katras ēkas nojaukšanas ir jānovērtē tās atjaunošanas potenciāls.

Visbeidzot, asambleja iesaka palielināt izpratni un interesi par kompaktākās pilsētas nozīmi, kā arī veicināt jaunu kolektīvo mājokļu kultūru.

Šeit pieejami daži konkrētāki mērķi un to apakšmērķi ilgtspējīgu ēku/mājokļa izveidei:

Veikt ēku visaptverošu renovāciju līdz 2040. gadamObligāti nomainīt mazuta un akmensogļu apkures katlus jaunajās un renovētajās ēkās līdz 2030. gadam.Ieviest progresīvu renovācijas atbalsta programmu ar aizdevumie un dotācijām vistrūcīgākajiem sabiedrības slāņiem.Apmācīt celtniecības speciālistus atbilstoši globālajiem standartiem, kā arī nodrošināt būvniecības nozares pāreju uz ekoloģiski atbildīgu praksi.Būtiski ierobežot enerģijas patēriņu sabiedriskajā, privātajā un rūpniecības sektorāIeviest stingrus ierobežojumus sabiedriskajā un pakalpojumu sektorā, lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu.Mudināt cilvēkus samazināt enerģijas patēriņuCīņa pret zemes platību aizņemšanu (l’artificialisation des sols) un pilsētu izplešanosNekavējoties veikt pasākumus, lai apturētu piepilsētas komerciālo teritoriju attīstību, kas aizņem lielas zemes platības.Noteikt maksimālo ierobežojošo hektāru skaitu zemes platību aizņemšanai [pilsētas vai industrijas attīstībai].Stingri aizsargāt dabiskās teritorijas, lauksaimniecības teritorijas piepilsētas un piepilsētas mežus. Nodrošināt visu privāto un publisko mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.Atvieglot degradēto teritoriju atjaunošanu un rehabilitāciju, jo īpaši nodrošinot pašvaldībām iespēju atsavināt degradētās teritorijas, kas pamestas vismaz 10 gadus.Pirms jebkuras nojaukšanas, novērtēt ēku atjaunojamības potenciālu.Atļaut būvēt kolektīvās ēkas piepilsētas teritorijās.Palielināt izpratni par kompaktākās pilsētas nozīmi un interesi par to, kā arī izveidot jaunu kolektīvo mājokļu kultūru

Ražošana un nodarbinātībaPāreja uz mazoglekļa sabiedrību nozīmē pilnīgu ražošanas aparāta vai pat profesiju pārveidošanu. Ražošanas un nodarbinātības asamblejas darba grupa aicina pārskatīt vērtības “Mēsražojam, lai dzīvotu” liekot līdzšinējā “Mēs dzīvojam, lai ražotu” vietā.Priekšlikumu mērķis ir veicināt mūs strādāt labāk, atbildīgāk un ilgtspējīgāk, dodot priekšroku vietējai ražošanai, kā arī pilnībā pāriet uz oglekļa-neitrālu enerģiju.

Ieteikumi ražošanas un nodarbinātības sektoriemAsambleja norāda uz pieejamo resursu izsmeļamību, tādēļ ir nepieciešams attīstīt remonta, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas nozaru attīstību nākotnē, kā arī vecināt tādas ražošanas sistēmas attīstību, lai viss produkta dzīves cikls – no tā dizaina izstrādes, līdz pārstrādei – būtu atbildīgs. Lai to panāktu, ir jāpalielina produktu ilgmūžība, radot produktus no izturīgākiem materiāliem un paildzinot to garantijas periodu (5 – 10 gadi), jāaizliedz tādu produktu ražošana, kas radīti no nepārstrādājamiem materiāliem un jāievieš obligāta iespēja remontēt Francijā pārdotos izstrādājumus, piemēram, palielinot oriģinālo rezerves daļu pieejamību, veicinot remontdarbnīcu attīstību, aizliedzot mazāku produkta detaļu līmēšanu (piemēram, mehānismos un motoros) un jāizveido nodokļu atlaide katrai mājsaimniecībai kā finansiāla palīdzība remontam (maksimums 100 EUR gadā).

Jāveicina ekodizaina attīstība un jāsamazina piesārņojums, piemēram, padarot visu plastmasas izstrādājumu pārstrādi obligātu un aizliedzot vienreizlietojamās plastmasas izmantošanu no 2030. gada. Jāveicina inovāciju attīstība, piemēram, bioplastmasas izstrāde, kas aizstādu plastmasas iepakojumu medicīnas, kosmētikas un pārtikas nozarēs. Dot priekšroku papīra, kartona, koka u.c. iepakojumam tādās nozarēs, kur tas ir iespējams.

Asamblejas dalībnieki norāda, ka mainoties ražošanas sistēmai, būs nepieciešams pārstrukturēt nodarbinātības sistēmu, jo būs profesijas, kuras izzudīs, tajā pašā laikā parādīsies jaunas profesijas, kuras iepriekš nav bijušas. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt uzņēmumu un amatu pārveidi reģionālā līmenī. Visneaizsargātākie būs mazie uzņēmēji un apakšuzņēmēji, tādēļ tiem nepieciešams īpašs valsts atbalsts. Jāizveido un jāfinansē darba ņēmēju prasmju pārkvalifikācijas sistēmas, piemēram, autobūvē, celtniecībā. Jāpilnveido darbinieku zināšanas par ekoloģiski atbildīgu praksi un eko materiālu izmantošanu, jāattīsta darbinieku apmācība darba vietā, kā arī jāveicina interdisciplināra un starprofesiju zināšanu un prasmju apmācība. Darbinieku pārkvalifikācijas periodā, nepieciešams saglabāt atalgojuma līmeni un to pārstrukturēt saskaņā ar iegūtajām zināšanām. Lai sasniegtu mērķus ražošanas un nodarbinātības sistēmu maiņā, jāizveido jauna pārvaldība darba un prasmju pārkvalifikācijai valsts un reģionālā līmenī, kā arī jānovērš ražošanas un darba sistēmas ietekme uz vidi, veicot tajā izmaiņas, lai aizsargātu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.

Visbeidzot, līdz 2030. gadam nodrošināt iespēju, ka ikviens (indivīdi, mazie uzņēmēji, pašvaldības utt) var piedalīties zaļās enerģijas ražošanā visos teritorijas mērogos no tiem pieejamajiem vietējiem resursiem. Valstij jāveic enerģijas ražošanas spējas diagnostika reģionālā līmenī, kā arī jāizveido finansiālas un administratīvas atbalsta programmas indivīdu un mazo uzņēmēju motivēšanai, lai notiktu pāreja uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Jāveicina iedzīvotāju, vietējo uzņēmumu, vietējo asociāciju un vietējo kopienu dalība atjaunojamās enerģijas projektos, kā arī jāattīsta enerģijas ražošana pašpatēriņam (ne tikai individuālu mājsaimniecību līmenī, bet arī rūpniecības sektorā). Jāpaplašina pašpatēriņa enerģijas ražošanas jēdziens to neattiecinot tikai uz elektroenerģijas ražošanu, bet tajā iekļaujot, piemēram, jumtu apzaļumošanu siltināšanas un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, zemes siltummaiņu izmantošanu ēku apkurē.

Šeit pieejami daži konkrētāki mērķi un to apakšmērķi ražošanas un nodarbinātības sektoram:

Veicināt atbildīgāku ražošanu, attīstīt remonta, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas nozaresPalielināt izstrādājumu ilgmūžību un samazināt piesārņojumu.Ieviest obligātu iespēju remontet Francijā pārdotos izstrādājumus, piemēram, palielinot oriģinālo rezerves daļu pieejamību, veicināt remontdarbnīcu attīstību.No 2023. gada adarīt visu plastmasas priekšmetu pārstrādi obligātu, savukārt no 2030. gada aizliegt vienreizlietojamās plastmasas izmantošanu.Atbalstīt uzņēmumu pārveidi un amatu pārveidi reģionālā līmenīAtbalstīt uzņēmumus un darbiniekus pārejas posmāIzveidot jaunu pārvaldību darba un prasmju pārkvalifikācijai valsts un reģionālā līmenīNovērtēt ražošanas un darba sistēmas ietekmi uz vidi, veikt tajā izmaiņas, lai aizsargātu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību

Veicināt enerģijas ražošanu, uzglabāšanu un pārdali pieejamu visiemVeicināt iedzīvotāju, vietējo uzņēmumu, vietējo asociāciju un vietējo kopienu dalību atjaunojamās enerģijas projektosAttīstīt enerģijas ražošanu pašpateriņamAtbalstīt digitālo tehnoloģiju attīstību, lai samazinātu to ietekmi uz vidi

Pārtikas un lauksaimniecības sektorsLai panāktu pozitīvas izmaiņas pārtikas sektorā, asamblejas dalībnieki norāda, ka ir nepieciešams restrukturēt visu pārtikas ražošanas un patērēšanas ķēdi – sākot no tā, kā tiek organizēta lauksaimniecība, līdz tam, kā mēs patērējam saražotos produktus. Tiek norādīts, ka nākotnē (līdz 2030.gadam) būtu jāsamazina gaļas un piena produktu patēriņš vismaz par 20%.Lai pārtikas ražošanas un patērēšanas ķēdē ieviestu izmaiņas, būtiska ir paradumu maiņa. Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% līdz 2030. gadam, ir jāizstrādā jauna lauksaimniecības, zivsaimniecības, un vides prakse.

Ieteikumi pārtikas un lauksaimniecības sektoriemAsamblejas dalībnieki iesaka izveidot sistēmu, kas dod priekšroku visiem pieejamai ilgtspējīgai, veselīgai un veģetārai pārtikai, samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patērēšanu, veicināt pārtikas sistēmas attīstību, kas būtu saskaņā ar klimatu un emitētu mazāk siltumnīcefekta gāzes. Priekšroku dot vietējiem produktiem, kā arī tādiem, kuru ražošanai ir zemas vides izmaksas un kas ražoti īsās ražošanas ķēdēs. Nepieciešams būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu kolektīvās ēdināšanas un mājsaimniecību līmenī. Asambleja iesaka organizēt informatīvas kampaņas par veģetāras ēdienkartes izstrādi un pārtikas atkritumu samazināšanu.

Nepieciešams attīstīt agroekoloģisko praksi, panākt 50% agroekoloģijas saimniecību īpatsvaru lauksaimniecībā līdz 2040. gadam, krasi samazināt pesticīdu izmantošanu, kā arī uzturēt pastāvīgās pļavas. Valstij būtu jāaizliedz finansēt jaunu saimniecību izveidi, kuras neatbilst agroekoloģijas nosacījumiem un kuras emitē lielu siltumnīcefekta gāzu daudzumu. Lai veicinātu agroekoloģisko praksi, nepieciešams integrēt agroekoloģijas apmācību obligātajā mācību programmā, ar iespēju doties praksē agroekoloģiskajās saimniecībās, kā arī nodrošināt visiem lauksaimniekiem iespēju agroekoloģiskās prakses tālākizglītībai.

Saglabāt Francijas ambiciozo nostāju sarunās par KLP (kopējā lauksaimniecības politika). Palielināt obligāto kultūraugu daudzveidību lauksaimniecībās pārejot uz četru obligāto kultūraugu sistēmu katrā lauksaimniecībā, kurā neviens no kultūraugiem nepārsniedz apstādījumu platību par 60%. Nodrošināt garantēto minimālo ienākumu mazajiem lauksaimniekiem un zvejniekiem, kuri nodarbojojas ar bioloģisko saimniecību. Kā arī integrēt visus noteikumus par agroekoloģijas attīstību valsts stratēģiskajā plānā (Plan Stratégique National). Visbeidzot, pārveidot pašreizējo atbalsta sistēmu par hektāru uz tādu, kas atbalsta lauksaimniecības par katru nodarbināto personu tā nodrošinot sociālo taisnīgumu (pašreizējā sistēma atbalsta lauksaimniecības, kam pieder liels zemes daudzums, bet nepieciešams abalstīt mazās lauksaimniecības, kuras nodarbina lielu palīgstrādnieku skaitu).

Asambleja norāda, ka nepieciešams veicināt zema emisiju līmeņa zvejniecības attīstību, kā arī uzlabot zināšanas par zivju krājumiem un to pārvietošanos, lai labāk definētu kvotas un novērstu pārzveju, un attīstīt videi draudzīgas akvakultūras saimniecības, lai izvairītos no zivju zvejas to dabiskajā vidē. Būtiski būtu aizsargāt okeānu spēju uzglabāt oglekli, jo īpaši aizsargājot vaļus un citas jūras sugas.

Turpmākajiem un esošajiem tirdzniecības nolīgumiem ir jāļauj veicināt ilgtspējīgas ekonomiskās aktivitātes un jāveicina veselīgs uzturs. Asambleja lūdz Francijas valdību neratificēt CETA (Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums) un norāda, ka to nepieciešams atkārtoti apspriest Eiropas līmenī, lai tajā integrētu Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā. Jāaizliedz privāto šķīrējtiesu darbība, kas ļauj uzņēmumiem celt prasību tiesā pret valsts pieņemtajiem vides aizsardzības likumiem.

Asamblejas dalībnieki uzskata, ka patērētāju uzvedības maiņa ir būtisks līdzeklis siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pārtikas sektorā, tādēļ būtu obligāti jāizglīto un jāinformē (nākotnes) pilsoņi pārtikas jomā. Pilsoņiem jākļūst par apzinātiem un aktīviem subjektiem sociālās uzvedības maiņā, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu samazināšanos pārtikas sektorā. Nepieciešams izstrādāt oglekļa emisiju indeksu, kurš etiķešu veidā būtu norādīts uz visiem pārtikas produktiem un sniegtu informāciju par siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kas izdalīts visā produkta ražošanas un pārvadāšanas procesā. Jāizstrādā jauna pārtikas solidaritātes programma, kura balstīta uz sociālo taisnīgumu, lai mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem būtu pieejama ilgtspējīga pārtika. Aizliegt reklamēt produktus, kuri atrodas Valsts uztura programmas (Programme national nutrition santé) aizliegumu sarakstā, kā arī reformēt etiķešu darbību, atceļot privātās etiķetes un izveidojot marķējumu agroekoloģiskās lauksaimniecības produktiem.

Visbeidzot, lai panāktu veselīgas pārtikas pieejamību, nepieciešams regulēt pārstrādes palīgvielu un pārtikas piedevu ražošanu, importu un izmantošanu, piemēram, ieviešot nodokli pārstrādātiem pārtikas produktiem ar zemu uzturvielu daudzumu, aizliedzot tādu produktu importu, kuri izgatavoti no pārstrādes palīglīdzekļiem, kurus aizliedz Eiropas Savienība un pakāpeniski 5 gadu laikā aizliegt ražošanas palīgvielu un pārtikas piedevu izmantošanu pārtikas nozarē.

Šeit pieejami daži konkrētāki mērķi un to apakšmērķi pārtikas un lauksaimniecības sektoram:

Izveidot sistēmu, kas dod priekšroku visiem pieejamai ilgtspējīgai, veselīgai un veģetārai pārtikai, samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patērēšanu, veicināt pārtikas sistēmas attīstību, kas būtu saskaņā ar klimatu un emitētu mazāk siltumnīcefekta gāzes.

Ar publiskā iepirkuma palīdzību, reklamēt vietējos produktus par pamatu ņemot īsas ražošanas ķēdes ar zemām vides izmaksām. Izstrādāt ‘pirkšanas rokasgrāmatu’.Turpināt centienus samazināt pārtikas izšķērdēšanu kolektīvās ēdināšanas un mājsaimniecību līmenī

Attīstīt agroekoloģisko praksiLīdz 2040. gadam panākt 50% agroekoloģijas saimniecību īpatsvaru lauksaimniecībāSamazināt pesticīdu izmantošanuPalīdzēt uzturēt pastāvīgās pļavas (cik vien iespējams izvairīties no tukšas zemes, izveidojot obligātu augu segumu, atlīdzināt lauksaimniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem oglekļa uzkrāšanā)Aizliegt finansējumu tādu jaunu saimniecību izveidošanai, kuras neatbilst agroekoloģijas nosacījumiem un zemām siltumnīcefekta gāzu emisijāmReformēt lauksaimniecības izglītību un apmācībuIntegrēt agroekoloģijas mācīšanu obligātajā pamatprogrammā, uzsākt prakses saimniecībās, kuras izmanto agroekoloģijas metodes, visiem lauksaimniekiem dot iespēju uz agroekoloģiskās prakses tālākizglītību, apmācīt tehniskos konsultantus agroekoloģijas praksēs.Saglabāt Francijas ambiciozo nostāju sarunās par KLP (kopējā lauksaimniecības politika)Paaugstināt prasību līmeni zaļināšanas apstākļiemPārveidot atbalsta piešķiršanu par hektāru atbalstam par lauksaimniecības aktīviemIntegrēt visus noteikumus par agroekoloģijas attīstību valsts stratēģiskajā plānā (Plan Stratégique National)Veicināt zema emisiju līmeņa zvejniecības attīstībuUzlabot zināšanas par zivju krājumiem / pārvietošanos, lai labāk definētu kvotas un novērstu pārzvejuAttīstīt pamatotas un videi draudzīgas akvakultūras saimniecības, lai izvairītos no zivju zvejas to dabiskajā vidēAizsargāt okeānu spēju uzglabāt oglekli, jo īpaši aizsargājot vaļus un jūras sugasApsvērt nākotnes tirdzniecības politikas modeli, kas saistīts ar veselīgas pārtikas un lauksaimniecības veicināšanu Francijā ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeniAtkārtoti apspriest CETA (Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums) Eiropas līmenī, lai integrētu Parīzes nolīguma mērķus klimata jomā.Noteikt par obligātu izglītot un informēt (nākotnes) pilsoņus pārtikas jomā. Pilsoņiem jākļūst par apzinātiem un aktīviem subjektiem sociālās uzvedības maiņā, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu samazināšanos pārtikas sektorāAizliegt reklamēt produktus, kuri atrodas Valsts uztura programmas (Programme national nutrition santé) aizliegumu sarakstāIzstrādāt jaunu pārtikas solidaritātes programmu, lai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem būtu pieejama ilgtspējīga pārtikaReformēt etiķešu darbību, atceļot privātās etiķetes un izveidojot marķējumu agroekoloģiskās lauksaimniecības produktiemRegulēt pārstrādes palīgvielu un pārtikas piedevu ražošanu, importu un izmantošanuAizliegt tādu produktu importu, kuri izgatavoti no tādiem pārstrādes palīglīdzekļiem, kurus aizliedz Eiropas Savienība5 gadu laikā pakāpeniski aizliegt ražošanas palīgvielu un pārtikas piedevu izmantošanuIeviest nodokli pārstrādātiem pārtikas produktiem ar zemu uzturvielu daudzumu

Francijas klimata pilsoņu asamblejas ideja jāīsteno arī Latvijā(jeb kāpēc būtu svarīgi Francijas klimata pilsoņu asamblejas ideju īstenot arī Latvijā?)

Pēc jaunākās IPSOS aptaujas datiem, divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir tik pat nozīmīga krīze kā koronavīruss. Iedzīvotāji vēlas, lai ekonomikas atveseļošanas darbībās prioritāte tiktu noteikta klimata pārmaiņu novēršanai. Pasaules Resursu insitūts(World Resource Institute) raksta, ka valdību reaģēšana tūlītēju koronavīrusa seku likvidēšanai ir nepieciešama, tomēr ilgtermiņā valdībām būtu jāreaģē uz sabiedrības pieprasījumu pēc tīrākas, drošākas un sociāli taisnīgākas ekonomikas izveidi. Šādiem tālejošiem pasākumiem ir nepieciešams visas sabiedrības ieguldījums, lai nodrošinātu politikas veidotāju caurskatāmību un atbildību par to, kas nepieciešams plašākai sabiedrībai. Pasaules Resursu insitūts norāda, ka tieši Klimata pilsoņu asamblejas varētu ļaut valdībām labāk uzklausīt sabiedrības vēlmes un rīkoties atbilstoši tām.

Augstāk jau tika minēts asamblejas ierosinājums konstitūcijā noteikt ‘vides robežas’ un ekocīdu par noziegumu, kuru mērķis būtu novērst lielo piesārņotāju nesodāmību, kas rīkojas, pilnībā pārzinot [to darbības] riskus uz ekosistēmām. Asamblejas dalībnieki pieprasa, lai ierosinājums par ‘vides robežu’ noteikšanu tiktu virzīts uz nacionālo referendumu, kas skaidri parāda iedzīvotāju izpratni par esošo situāciju un vajadzību pēc preventīva likuma ieviešanas, lai novērstu ekosistēmu iznīcināšanu.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradāciju, arī Latvijas valdībai būtu jāievieš jauni, uz demokrātiju balstīti pārvaldības veidi. Francijas klimata asamblejas piemērs izceļ ne tikai pašreizējās sociopolitiskās un socioekonomiskās sistēmas neilgtspējību, bet arī ar tām saistīto sociālo nevienlīdzību. Sociālās nevienlīdzības līmenis Latvijā arvien ir ļoti augsts. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes2019. gadā veikto pētījumu, 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti gandrīz ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju. Turklāt, pašreizējās zaļināšanas stratēģijas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, ir balstītas uz ortodoksālo ekonomikas modeli, līdz ar to nav pieejamas visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Piesaistot pilsoņus, ar dažādu sociālo, vecuma un kvalifikācijas pieredzi, politikas un stratēģijas plānošanā, valsts iegūs jaunas idejas ne tikai ilgtspējīgas nākotnes veidošanā, bet arī sociālās nevienlīdzības mazināšanā.