Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi līdz 2030. gadam par 30% palielināt Kopienas energoefektivitāti. Vides organizācijas šo mērķi uzskata par piesardzīgu, taču politiķi apgalvo, ka tas ir ambiciozs solis un ir vērsts uz bloka enerģētiskās neatkarības palielināšanu, it sevišķi reaģējot uz notikumiem Ukrainā. Par 1% samazinot enerģijas patēriņu gāzes imports samazinātos par 2,3%.

Arī Latvijā ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes un Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīcības plānu enerģētiskās atkarības mazināšanai. Diemžēl plāns tika valdībā skatīt slēgtā sēdē, bet, cik zināms, tas ir vērsts to, kā rīkoties un no kurienes būs piegādes krīzes gadījumā, lai nodrošinātu energoresursus par pieejamu cenu. Tas šķiet ļoti šaurs, īstermiņa skatījums uz enerģētisko neatkarību, jo koncentrējas tikai uz piedāvājumu un ignorē pieprasījuma kontroli (tai sk. energoefektivitāti) un atjaunojamos energoresursus.

Arī Eiropas Komisija savas ambīcijas enerģijas patēriņa samazināšanā ir samazinājusi, jo jūnijā publicētajā pētījumā kā labākais variants tika ieteikts 40% mērķis, kas nodrošinātu maksimālo konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas. Diemžēl dažu valstu spiediena rezultātā (pamatā Vācijas), šis mērķis tika samazināts uz 30%. Oktobra Padomes sēdē ES mērķis tiks apspriests starp dalībvalstīm, taču vēl nav skaidrs vai tas būs obligāts vai brīvprātīgs un kā tas tiks sadalīts starp atsevišķām dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ka lielākajā daļā ES ekonomiskā stagnācija, izskatās, ka ES nespēs sasniegt 2020. gadam nosprausto mērķi palielināt energoefektivitāti par 20%. Pēc EK aprēķiniem tie varētu būt 18-19%.