Eiropas Investīciju banka /EIB/ šogad izstrādā jaunu aizdevumu politiku enerģētikas projektu finansēšanai. Pēc vairāku mēnešu konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm EIB publicēja dokumentu, kas pēc 2020. gada paredz atteikties no aizdevumu piešķiršanas fosilo energoresursu izmantošanai. EIB pauž stingrāku nostāju savus “ierobežotos” resursus veltīt pārejai uz tīrāku enerģiju saskaņā ar Eiropas ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķiem. Lai aizdevumus padarītu pieejamākus arī valstīm ar mazāk attīstītu investīciju vidi kā Latvijai, EIB apņemas finansēt lielāku projekta izmaksu daļu, dibināt jaunas iniciatīvas un sniegt konsultācijas.

Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, pasaules enerģētikas sistēmām ir strauji jāpārveidojas. Šis pamatīgais izaicinājums pieprasa būtiskas, ilgstošas investīcijas enerģētikas sektorā turpmākajās dekādēs.

Eiropas Investīciju banka ir ES banka un viens no pasaules lielākajiem daudzpusējiem finansētājiem rīcībai klimata jomā. Tas var palīdzēt veicināt šīs investīcijas.

EIB Enerģētikas aizdevumu politikas kopsavilkuma pirmais punkts (projekts)

Tagadējie EIB enerģētikas aizdevumu kritēriji apstiprināti 2013. gadā, pirms vēl tapa Parīzes nolīgums.

2019. gada janvārī EIB uzsāka plašu konsultāciju procesu, kurā aicināja sniegt ieteikumus par nākamā perioda politikas veidošanu un atbildēt uz jautājumiem par EIB prioritātēm.

Pēdējos piecos gados EIB aizdevumos enerģētikas sektoram piešķirtais finansējums ir 12 – 14 miljardi EUR gadā. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā izsniegto aizdevumu apjoms ir ļoti neliels.

Pirmo aizdevumu Latvijā jaunam privātam atjaunojamās enerģijas projektam EIB apstiprināja 2017. gadā. Tas ir Ventspils reģiona vēja enerģijas parks. Piešķirtais aizdevuma apjoms ir 58 miljoni EUR, bet projekts vēl ir plānošanas stadijā.

Kopš 1996. gada Latvijā ar EIB aizdevumiem enerģētikas sektorā ir finansēti projekti par 467 miljoniem EUR.

Lielāko daļu no EIB aizdevumiem ir izmantojis LATVENERGO ap 445 miljoni EUR.

EIB finansējums tika piesaistīts arī lielo termoelektrocentrāļu TEC-1 un TEC-2 projektiem.

Attēls: Latvenergo, TEC-2

Zaļās brīvības priekšlikumi EIB jaunajā enerģētikas aizdevumu politikā

EIB ziņojumā par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem atrodams pārskats par galvenajiem punktiem, kuri iekļauti pilnveidotajā dokumentā.
Sadaļas, kurās apvienojumā ar citu organizāciju ieteikumiem ņemti vērā Zaļās brīvības priekšlikumi, ir šādas:

Kohēzijas reģioni un Austrumeiropa
Mērķēt AER & EE investīcijas uz reģioniem, kuri šodien ir vismazāk attīstītie – tādi kā Kohēzijas reģioni, Austrumeiropa, Rietumbalkāni.EIB izveidos Enerģētikas pārejas pakotni (EPP), lai sniegtu mērķētu atbalstu zemāko ienākumu dalībvalstīm, piedāvājot lielāku finansējuma daļu un konsultāciju pakalpojumus.
Izkliedētā atjaunojamās enerģijas ražošana
EIB prioritāti jāatbalsta maza mēroga, izkliedēti un kopienu-virzīti AER projekti.EIB atzīst virzību uz decentralizāciju un digitalizāciju, tāpēc augošajam tirgum piedāvās specializētus intrumentus un finansēšanas kanālus. Mazākiem projektiem finansējuma pieejamību var uzlabot finanšu starpnieki.
Ēku dziļā renovācija
EIB jāatbalsta esošo ēku dziļā renovācija, tostarp jāattīsta jauni produkti, lai šos projektus atbrīvotu no riska.EIB atbalsta ēku atjaunošanu un šajā jomā izveidos jaunu Eiropas ēku renovācijas iniciatīvu.
AER siltumapgādē un siltumsūkņi
EIB būtu jāpalielina atbalsts atjaunojamās enerģijas siltum- un aukstumapgādes projektiem, tostarp siltumsūkņiem.EIB ņem vērā šos ieteikumus. Aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem tiks paredzēti Eiropas ēku renovācijas iniciatīvā, ELENA sniedz projektu administrācijas atbalstu.
Satrpsavienojumi un Kopējo interešu projekti
EIB būtu jāatbalsta starpsavienojumu projekti, īpaši KIP.EIB aktīvi atbalsta investīcijas elektrotīkla infrastruktūrā un enerģijas uzglabāšanā, sākot no Eiropas KIP līdz off-grid risinājumiem ārpus ES kā galvenos enerģētikas pārveides “iespējotājus”
Viedie tīkli, viedās ēkas un pieprasījuma puses samazinājums
EIB būtu jāatbalsta viedie tīkli un ēkas, lai veicinātu tālāku RES integrāciju, energoefektivitāti un energopatēriņa samazinājumus pieprasījuma pusē. /skat. iepriekšējo atbildi/
EIB trade-offs
Nav pietiekami skaidra / robusta EIB pieeja dabasgāzei, it īpaši vērtējot enerģijas izmaksas un piegādes drošību attiecībā pret klimata mērķiem.EIB ir atjauninājusi oglekļa cenas kritērijus saskaņā ar pieejamajiem pierādījumiem par ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanu. Tas raksturo izmaksu apjomu, kas tiks salīdzinātas projektu izvērtēšanā

Saziņa ar Finanšu ministriju par EIB darbu Latvijā

Zaļās brīvības CEE Bankwatch Network koordinatore Krista Pētersone kopā Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītāju Inu Bērziņu-Veitu tikās ar Latvijas EIB direktoru Armandu Eberhardu 2019. gada 20. maijā Finanšu ministrijā.

Sarunā A. Eberhards skaidroja, ka neatkarīgi no augstajiem EIB vides aizsardzības standartiem aizdevumu atmaksas nosacījumus veido finanšu tirgus dinamika. Tāpēc dažādu industriju “dekarbonizācijai” EIB lielmēroga aizdevumi (vismaz 25 miljoni EUR, 50 % līdzfinansējums) ne vienmēr ir piemērotākais risinājums finanšu piesaistei.

Pirms ES valstu finanšu ministru tikšanās 14. jūnijā Luksemburgā Zaļā brīvība nosūtīja vēstuli Finanšu ministrijai.

FM atbildē “Par Eiropas Investīciju bankas enerģētikas aizdevumu politiku un klimatneitralitāti” rakstīja:

Pārskatot EIB enerģētikas aizdevumu politiku, ir svarīgi, lai tiktu gūta pieredze no iepriekšējām EIB aktivitātēm enerģētikas aizdevumu kritēriju piemērošanā. Būtiski, lai pilnveidotā EIB enerģētikas aizdevumu politika veicinātu inovāciju, radītu izaugsmi un darbavietas jaunās nozarēs, un tai ir jābūt taisnīgai visos EIB darbības reģionos un arī Latvijā.

Ar pilnu dokumenta tekstu var iepazīties: