Skip to content

Kamēr Latvijā daži politiķi turpina neredzēt arvien lielākās atkritumu plūsmas sekas, proti, nonākšanu dabā un ūdenī, tikmēr citur nepieciešamība un sabiedrības motivācija jau ir tik liela, ka tiek rasti labus rezultātus sniedzoši risinājumi stikla, alumīnija un PET dzērienu iesaiņojuma apritei. Nupat Francijas prezidents izvirzīja tiešām ambiciozi mērķi — septiņu gadu laikā iemācīties pārstrādāt pilnīgi visu apritē esošo plastmasu.

Privātpersonu radīto atkritumu plūsma Latvijā strauji palielinās — jaunākie Eurostat dati liecina, ka Latvijā katrs iedzīvotājs nu jau saražo 404 kg atkritumu, salīdzinājumam Lielbritānijā, kur arī pieņemts lēmums ieviest depozīta sistēmu, gadā viens iedzīvotājs saražo 480 kg. Depozīta sistēma sekmīgi strādā daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Ziemeļvalstīs, Horvātijā, Nīderlandē un Vācijā. Tā sevi labi parādījusi arī tepat kaimiņos Igaunijā un Lietuvā, kur gadu pēc ieviešanas 88 % iedzīvotāju ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību, bet sistēmu pārrauga bezpeļņas organizācija, kas visus ieguvumus investē reciklēšanas attīstībā. Savukārt Lielbritānija un vairāki Spānijas apgabali depozītā sistēmu plāno ieviest jau tuvākajā laikā. 

Lai labāk izprastu šo sistēmu, pastātīšu par Vāciju, kur atkritumu dalītā šķirošana (konteineri) labi sadzīvo ar dzēriena iepakojuma depozīta sistēmu. Sistēmu koordinē 2005. gadā izveidotā apvienība „Mehrweg” (www.mehrweg.org), kuru veido astoņas organizācijas, kas pārstāv dzērienu ražotājus, tirgotājus un vides aizsardzības organizācijas. Marķējumu Mehrweg izmanto aptuveni 170 ražotāji vairāk nekā 600 ražojumiem. Pudeles apritē pildītājs-tirgotājs-patērētājs izmanto atkārtoti (stikla pudeles izmanto vairāk nekā 50 reižu, bet PET — līdz 25). Sistēmā ir iesaistīti ražotāji, dzērienu vairumtirgotāji, dzērienu un pārtikas mazumtirgotāji, patērētāji, piegādātāji un sistēmas pakalpojumu sniedzēji.

Praksē tas izskatās šādi minerālūdens avots; pildīšana; loģistika; mazumtirdzniecība; pirkšana; depozīts un pieņemšana; savākšana un loģistika; mazgāšana (avots: Mehrweg 01.03.2018.).

Vienreiz lietojamā dzērienu iepakojuma sistēmā pudeles izmanto tikai vienu reizi un pēc tam pārstrādā.

Gan alum, gan minerālūdenim bieži tiek izmantotas standartizētas vairākkārt izmantojamas pudeles. Mazāk par 10 % minerālūdens pudeļu ir individualizētas, piemēram, ar reljefu. Standartizētās pudeles koplieto, sekojot saistošam regulējumam vai bez tā. Individualizētajām pudelēm ir lielākas izmaksas. Standartizētajā koplietošanā gadā ir vairāki aprites cikli.

Svarīgākās ekoloģiskās priekšrocības ir samazināts atkritumu daudzums, CO2 izmešu daudzuma samazināšanās un mūsdienīgu darba vietu radīšana. Pret sistēmu parasti ir centralizētie lielražotāji, jo to cenu struktūra neatspoguļo ārējās, ar radīto vides piesārņojumu saistītās izmaksas. Vācijā depozīts ir obligāts alum, minerālūdenim, atspirdzinošajiem dzērieniem, bet nav vīnam un sulām. Līdz ar to Latvijā varētu ieteikt no Vācijas mācīties pudeļu standartizāciju, kā arī ieviest obligātu depozīta sistēmu visām dzērienu kategorijām, t. sk. t. s. tetrapaku jeb kartona daudzslāņu iepakojumam. Interesanti, ka jaunie, veiksmīgie zīmoli Bionade, Fritz Cola arī tiek pildīti koplietošanas pudelēs. Vācijā 2017. gadā 93 % aptaujāto dod priekšroku vairākkārt izmantojamo dzērienu iepakojumam, tomēr tikai puse spēj atšķirt vienreiz un vairākkārt izmantojamās pudeles. Vienreizējās lietošanas iepakojuma depozīts ir 25 eiro centi. Piena produkti, vīns, dzirkstošie vīni un  spirtotie dzērieni netiek aplikti ar depozītu.

Vairākkārt izmantojamajām pudelēm depozīts ir 8—25 eirocenti. Iepakojumu pieņemšana ir obligāta, izņemot mazos veikalus, kuru platība ir mazāka par 200 m2.

Vācijas vairākkārtējas izmantošanas iepakojuma sistēma labi strādā, tā ir efektīva un konkurētspējīga. Latvijai būtu vēlams mācīties dzēriena iepakojuma sistēmas apriti un depozīta sistēmas ieviešanas praksi un mērķus ne tikai no Igaunijas un Lietuvas, bet arī Vācijas, kas ļautu izvēlēties rezultātu un izmaksu ziņā izdevīgāko modeli, lai sasniegtu svarīgāko vides virsmērķi — tīru (arī no dzērienu iepakojuma) vidi — un perspektīvā ekonomisku aprites ekonomiku.

Lietuvā, kur pērn ieviesa depozīta sistēmu dzērienu iesaiņojumam rezultāti ir tādi, ka 97 % aptaujāto uzskata, ka depozīta sistēma ir nepieciešama un kā galveno ieguvumu uzskata piesārņojuma samazināšanos, lūdzu skatīt biedrības „Zaļās brīvība” sagatavoto infografiku.