Atkritumu daudzums Latvijā visu laiku aug un lielākā daļa šo atkritumu tiek apglabāti. Otrreizēji izmantojam un pārstrādājam tikai pavisam nelielu daļu, bet atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir necaurspīdīga un neefektīva. Tas ir bizness, kurši ir aizmirsis par savu misiju un kuram rūp tikai peļņa. 

Mēs vēlamies to mainīt. Viens solis šajā virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana.

Depozīta sistēmā, iegādājoties dzērienu jūs samaksāsiet papildus maksu – depozītu, kas jums tiks atgriezts, gadījumā, ja izlietoto iepakojumu atgriezīsiet tirgotājam. Tā ir ļoti efektīva sistēma ar kuras palīdzību var savākt atpakaļ pat vairāk kā 90 % iepakojuma materiālu.

Šāda sistēma jau darbojas daudzās valstīs, t.sk. Igaunijā un Lietuvā. Taču Latvijas dzērienu ražotāji uzskata, ka tā ir pārāk dārga, un apgalvo, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi. Taču pieredze Lietuvā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas ir daudz zemākas (1 cents skārdenei, 3 centi PET pudelei un 4 centi stikla pudelei). Bez tam mēs jau pašlaik ražotājiem maksājam par izlietotā iepakojuma savākšanu. Diemžēl tikai neliela daļa no tā patiešām tiek savākta un atgriezta apritē. 

Mana Balss 2017. gadā tika savākti vairāk kā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu par atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, bet diemžēl Zemkopības ministrija šo priekšlikumu nav saskaņojusi aizbildinoties ar pārāk dārgām izmaksām un apgrūtinājumu ražotājiem. Dzērienu ražotāju lobija Latvijā ir spēcīgs un depozīta sistēmā iekļauto dzērienu apgrozījums iepriekšējos gados ir pārsniedzis 500 miljonu EUR. Taču mums ir jāpārliecinās, ka valdība strādā sabiedrības nevis atsevišķu uzņēmēju interesēs un jāpanāk, lai Saeima vēl līdz 2018. gada oktobra vēlēšanās, visus šos likumu grozījumus apstiprina.

Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu. Šī sistēma aptvertu 12 % no stikla taras; 30 % no primārā plastmasas iepakojuma un 43 % no primārā metāla iepakojuma. 

Pārējos atkritumus joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros.

Tādejādi:

  • cilvēki ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot;
  • mēs izglābsim vērtīgus resursus no apglabāšanas;
  • padarīsim Latviju tīrāku.

Lai saprastu, kā šāda sistāma varētu darboties Latvijā, esam veikuši pētījumu, salīdzinot līdzīgu sistēmu darbību Igaunijā un Lietuvā. Pētījumu variet atrast šeit latviešu un angļu valodās. 

Ar detalizētiem aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit

Depozīta sistēma Latvijā

Nemēslo mežā