Kristina Mänd

NVO “Mondo”, Atbildīga patēriņa vadītāja

Nav svarīgi, vai bērnu darbu turpina izmantot kultūras vai ekonomisku iemeslu dēļ, apkarot to var tikai tad, kad vienlaicīgi darbosies gan apzinīgs patēriņš, gan tiesību akti. Bērnu darbu jauc ar darbu, ko veic bērns. Šajā rakstā mēs runāsim par darbu, ko bērni ir spiesti darīt, ko viņi strādā tā vietā, lai ietu uz skolu vai spēlētos, un kas ļauj ražotājiem saglabāt zemas cenas. Tas ir aizliegts, un katram no mums kā pilsoņiem to vajadzētu nosodīt un cīnīties pret to.

Ganā ir kakao ražošanas kooperatīvs “Kuapa Kokoo”, kas ir palīdzējis uzcelt četras skolas un divus dienas aprūpes centrus savu dalībnieku kopienās, izmantojot šim nolūkam no pārdošanas gūtos ienākumus. Izmantojot Fairtrade sertifikātu un ievērojot godīgas tirdzniecības principus, kā arī cīnoties pret bērnu darbu, “Kuapa Kokoo” (vai “Good cocoa” ražotājs) sava reģiona bērniem ir nodrošinājis iespējas iegūt izglītību. Papildus skolu celtniecībai 2015. gada aprīlī kooperatīvs nodrošināja velosipēdus 100 kakao audzētāju bērniem, lai atvieglotu viņu nokļūšanu skolā. (www.kuapakokoo.com)

Diemžēl visur tā nenotiek. Tulānas universitātes pētījumā par Rietumāfriku tika atklāts, ka 2,12 miljoni bērnu no 2,26 miljoniem bērnu, kas strādā kakao ražošanā Ziloņkaula krastā un Ganā, ir bērni – strādnieki, un 2,03 miljoni no viņiem strādā ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Salīdzinājumā ar 2008. un 2009. gadu, bērnu darba izmantošana ir palielinājusies par 21%. Starptautskās Darba organizācijas (ILO) 2014. gada ziņojumā par bērnu darbu iekļautas aplēses, ka lai gan pēdējo desmit gadu laikā globālā bērnu darba izmantošana ir samazinājusies par aptuveni trešdaļu, vēl joprojām ir aptuveni 168 miljoni meiteņu un zēnu, kas spiesti strādāt, puse no viņiem strādā bīstamos apstākļos. Subsahāras Āfrikā strādā katrs ceturtais bērns. Āzijas – Klusā okeāna reģionā šis rādītājs ir katrs astotais, un Latīņamerikā katrs desmitais bērns. 115 miljoni no viņiem ir seksuālās izmantošanas, kas notiek verdzībā, bruņotajos konfliktos vai komerciālā nolūkā, upuri. Šis bērnu skaits ir aptuveni simts reizes lielāks par Igaunijas iedzīvotāju skaitu!

Bērnu darbu izmanto galvenokārt lauksaimniecībā, ražošanā (tostarp tekstilrūpniecībā), raktuvēs, būvniecībā un pakalpojumu jomā – mazumtirdzniecībā, restorānos, viesnīcās un apkalpošanā. Galvenais iemesls bērnu darba izmantošanai ir nabadzība, taču ir arī citi iemesli: ģimenes gaidas un tradīcijas, bērnu izmantošana, darba devēju bezatbildīga attieksme, vecāku ierobežotas izvēles iespējas, izglītības iespēju trūkums, vāja likumdošana, zema produktu cena pasaules tirgū, kā arī daudzi citi, kas padara ģimenes par ķīlniekiem.

Kultūra vai izmisums?

Šāda veida darbs tiek pielīdzināts verdzībai, taču bieži tiek pamatots, atsaucoties uz kultūru un nepieciešamību. Daudzās attīstības valstīs bērnu darbu izmanto lauksaimniecībā, un daudzās kultūrās vēl joprojām valda uzskats, ka bērniem ir smagi jāstrādā, jo tā ir vienīgā iespēja izaugt par pieaugušajiem, kas tiks galā ar savas dzīves problēmām. Viņi apgūst kopienas vērtības, strādājot un līdz ar to sniedzot ieguldījumu savas kopienas attīstībā. Daudzās kultūrās arī tiek uzskatīts, ka izglītība nepieciešama tikai zēniem, taču meitenēm ir tikai jāstrādā un jākļūst par labām sievām.

Šā gada sākumā es kā NVO “Mondo” brīvprātīgā divus mēnešus strādāju Mjanmā (Burma) Šan štata lauku attīstības fondā (RDFSS), Šan štatā. Šis fonds nodarbojas ar skolu tīkla attīstīšanu un nodrošina sākumskolas izglītību attālinātos ciematos Šan ziemeļos, veidojot šajā reģionā patstāvīgas sākumskolas un internātskolas, kur bērniem apmesties. RDFSS darbs ir nepieciešams, jo vecāki šajā reģionā vai nu nesūta bērnus uz skolu vispār, vai arī bērni pamet skolu, kad ir apguvuši pamata lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas prasmes. Tad bērni sāk strādāt pilnu slodzi ģimenes laukos. Saskaņā ar aplēsēm šādā situācijā ir 60 līdz 80% bērnu lauku reģionos (pilsētās situācija ir būtiski labāka), jo vecākiem nav ne līdzekļu, ne motivācijas, lai sūtītu bērnus uz skolu, kas atrodas tālāk, un maksātu pat viņu uzturu un apmešanos tur. Vietējie iedzīvotāji to neuzskata par lielu problēmu, jo tā tas ir bijis visu laiku, un daudzās valstīs, kur dominē lauksaimniecība, strādājoši bērni ir daļa no kultūras. Tāpēc RDFSS neatlaidīgi strādā, lai izskaidrotu atšķirību starp darbu, ko veic bērni, un bērnu darbu, kā arī bērnu darba radīto apdraudējumu un sekas attiecībā uz bērnu nākotni, attīstību un labklājību.

Bērnu darba izmantošana bieži ir saistīta ar izmisumu un nabadzību, kā arī pieaugušo cilvēku bezdarbu un ienākumu neesamību. Piemēram, bērnu strādnieku vecāki bieži ir bezdarbnieki vai saņem nepietiekošu atalgojumu; viņi ir nonākuši bezcerīgā situācijā un meklē iespējas gūt ienākumus ģimenei. Taču darba devēji labprātāk izvēlas pieņemt darbā bērnus, nevis viņu vecākus, jo bērni atrodas acīmredzami neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar vecākiem, un tāpēc viņu prasības attiecībā uz atalgojumu ir mazākas. Citiem vārdiem sakot, bērnu darbs tiek izmantots galvenokārt tāpēc, ka bērnus ir vieglāk ekspluatēt (UNICEF 1997. gada ziņojums par bērnu darba saknēm). Vēl viena riska grupa ir bāreņi – viņiem nav vecāku, un nav arī bērnu-bāreņu atbalsta dienestu. Līdz ar to bērniem pašiem jādomā, kā nopelnīt sev iztiku.

Papildus tam, ka bērnu darbs ir ētiski nepieņemams, tas ir arī būtisks kavēklis ekonomikas un sabiedrības attīstībai. Bērns, kas spiests strādāt un strādāt smagu darbu, zaudē iespēju un vēlāk arī interesi iegūt izglītību. Bet jaunu cilvēku ar zemu izglītības līmeni atgriešanās normālajā dzīvē un kvalifikācijas iegūšana ir daudz dārgāka un sarežģītāka. Sabiedrībai, kur pusaudži nevar atrast savu vietu un cienīgu darbu, draud ekonomiskā un sociālā nestabilitāte. Lai no tās izvairītos, ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai novērstu bērnu darbu un atbalstītu bērnu strādnieku rehabilitāciju.

Ne viss darbs, ko veic bērni, ir bērnu darbs

Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas definīciju bērnu darbs ir nepiemērots darbs, ko veic bērni, kas jaunāki par noteikto vecumu, kas traucē viņu izgītībai, mācībām un atpūtai un ir šķērslis bērna fiziskajai, garīgajai, emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai. Situācija, kad bērni ir spiesti strādāt savas ģimenes ekonomiskā stāvokļa dēļ un nevar vai viņiem nav atļauts apmeklēt skolu, spēlēties vai būt bērniem, jo viņi strādā, nav pieņemama. Tas ir tas, ko mēs saucam par bērnu darbu. Tas, ka bērns strādā no mācībām brīvajā laikā un nav spiests to darīt, ir labi un noderīgi, jo tādējādi tiek attīstīts ieradums strādāt, atbildības sajūta un arī patstāvība.

Bērnu darbam ir dažādas formas, piemēram, bīstams darbs, ko nosaka katra valsts, konsultējoties ar darba ņēmējiem un darba devējiem, vai darbs, ko veic bērni, kas nav sasnieguši likumā noteikto vecumu. Ļaunākās bērnu darba formas, pret kurām aktīvi jācīnās, ir verdzība, seksuālā izmantošana komerciālā nolūkā un bērnu izmantošana pretlikumīgām darbībām. Bērnu darba izmantošana ir noziegums, un preču, kas izgatavotas, izmantojot bērnu darbu, pirkšana ir nepareiza rīcība, neskatoties uz argumentiem, kas balstīti uz kultūras saknēm vai nepieciešamību.

Vai to vajadzētu aizliegt?

Dažos pētījumos konstatēts, ka vienkārša bērnu darba aizliegšana nav labākais risinājums. Nesena ASV Ekonomisko pētījumu biroja (NBER), kas ir ekonomisko pētījumu think tank ASV, pētījuma autori, izmantojot kā piemēru Indiju, norāda, ka bērnu darba aizliegšana nedarbosies valstīs, kur ir liela nabadzība un kur nav sociālo programmu nabadzīgām ģimenēm. Pastāv bažas, ka bērnu darba aizliegšana vēl vairāk pasliktinās nabadzīgāko bērnu situāciju. Piemēram, aizliegšanas metodēm var būt pretēja ietekme. Šajā sakarā pētījumā aprakstīts piemērs, kā darba devējs savā labā izmanto ģimeņu bezcerīgo situāciju: ja bērnu darbs ir aizliegts, tādā gadījumā, ņemot vērā riskus un iespējamos sodus, kas saistīti ar bērnu darba izmantošanu, viņi sāka samazināt bērniem maksāto algu. Lai varētu saņemt tādus pat ienākumus kā iepriekš, ģimenes, kuras ieprieš bija sūtījušas strādāt tikai vienu bērnu, kamēr pārējie bērni varēja apmeklēt skolu, sāka sūtīt strādāt arī pārējos bērnus.

Taču pats NBER ir apstrīdējis šo apgalvojumu un kosntatējis, ka šajā pētījumā tika apskatīta tikai pasākumu tiešā ietekme un netika ņemta vērā ietekme ilgākā termiņā: kopš 1981. gada. pateicoties nepieciešamo pasākumu ieviešanai Indijā, bērnu strādnieku skaits ir samazinājies no 13 miljoniem līdz 5 miljoniem. Tāpēc aizliegums darbojas, bet tam nepieciešami atbalsta pasākumi – skolas, sociālās programmas, u.c.

Ko mēs varam darīt, lai cīnītos pret bērnu darbu?

Neskatoties uz to, vai iemesls ir kultūra vai izmisums, mums nav ar to jāsamierinās. Bērnu kā lēta darbaspēka izmantošana ir necilvēcīga un nepareiza, un mēs nevaram paļauties uz to, ka kopienas pašas atrisinās šo problēmu valstīs, kur tas nav aizliegts. Papildus aizliegumam ir jāizmanto arī citas metodes. Mūsu ieguldījums situācijas atrisināšanai var būt kopīgi centieni, izmantojot likumdošanu un patērētāju rīcību: kā patērētāji mēs varam izvēlēties patērēt tos produktus, kas nav ražoti, piespiežot strādāt bērnus, un valsts sektors var ieguldīt vairāk līdzekļu attīstības sadarbībā, globālajā izglītībā, humānās palīdzības un izglītības projektos, kas palīdz bērniem apmeklēt skolu un būt bērniem, neskatoties uz nabadzību un vajadzībām. Papildus tam nepieciešams veikt grozījumus tiesību aktos, garantējot, ka godīgi principi tiek ievēroti arī valsts iepirkumos un ka ar nodokļu maksātāju naudu netiks atbalstīta bērnu darba izmantošana.

Ikviens var cīnīties pret bērnu darba izmantošanu, rīkojoties atbildīgi un pērkot produktus ar godīgās tirdzniecības marķējumiem. Šie produkti atrodami daudzos veikalos, arī lielākajās mazumtirdzniecības ķēdēs. Vairāk informācijas par godīgās tirdzniecības marķējumiem, kas atrodami Latvijā, varat atrast šeit.

Pērkot produktus ar Fair trade marķējumiem, tiek atbalstīti divi svarīgi faktori cīņā pret bērnu darbu: pirmkārt, ir aizliegts izmantot bērnu darbu šo produktu izejmateriālu audzēšanai (cukurs, šokolāde, kafija, tēja, u.c.), un otrkārt, godīgās tirdzniecības kooperatīvi izmanto papildu ienākumus, ko tie saņēmuši par pārdotajām precēm, lai risinātu savas kopienas problēmas, piemēram, izbūvētu urbumus un akas un celtu skolas. Tādējādi godīgās tirdzniecības kooperatīvi, kas darbojas nabadzīgākajās valstīs, ir izveidojuši tādas sociālās programmas, kas palīdz bērniem un novērš bērnu darbu vai nodrošina rehabilitāciju bērniem, kas bijuši spiesti strādāt. Tas ir iespējams, pateicoties ienākumiem, ko tie saņēmuši no godīgās tirdzniecības sistēmas. Tieši tāpēc raksta sākumā minētais Kuapa Kokoo ir varējis parūpēties par savu dalībnieku dzimtajiem ciemiem un sākt izskaust bērnu darbu.

Rakstu sagatavoja NVO “Mondo” Igaunijā godīgas tirzniecības projekta “Godīgā tirdzniecība: Apziņas celšana” ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt sabiedrības apziņu par godīgo tirdzniecību un globālās attīstības jautājumiem galvenokārt ar neformālās izglītības palīdzību. Vairāk informācijas pieejams: http://mondo.org.ee/teadlikkuse-tostmine-oiglasest-kaubandusest-august-2013-jaanuar-2016/.