Šodien Eiropas parlaments neatbalstīja ES Emisiju tirdzniecības sistēmā nepieciešamās reformas. Deputāti iestājās par stingrākiem mehānismiem oglekļa cenas stiprināšanai, bet neatbalstīja citus nepieciešamos pasākumus, lai ES emisiju tirdzniecības sistēma varētu veicināt Parīzes nolīgumā minētā klimata pārmaiņu samazināšanas mērķa sasniegšanu. 

Vēl par šo jautājumu būs jālemj arī ES dalībvalstu vides ministriem. Tāpēc, pirms neformālās Vides padomes šī gada 28. februārī aicinām arī Latvijas VIdes ministru iestāties par nepieciešamajām Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EU ETS) reformām.

2016. gadā oglekļa cena Emisijas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā nokritās līdz aptuveni 4 eiro par tonnu. Tā rezultātā, EU ETS nesasniedz savu mērķi samazināt Eiropas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un tai neizdodas veicināt pāreju uz zema oglekļa attīstību, kas nepieciešama, lai īstenotu Parīzes klimata nolīgumu. Šis ir laiks, kad Eiropas Savienībai jābūt vienotai un pilnībā saskaņotai ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem, lai globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 2ᵒC.

Neatkarīgi pētījumi norāda, ka gadījumā, ja zemāk minētie ierosinājumi netiks ņemti vērā ES ETS izstrādē, līdz 2030. gadam sistēma tiks pārpludināta ar lētām emisiju kvotām. Lai ES ETS panāktu emisiju samazināšanu, ir vajadzīgas šādas būtiskas reformas:

Pārpalikumu atcelšana

Ir uzkrājies vairāk nekā 3 miljardu tonnu liels emisiju pārpalikums. Ņemot vērā pašreizējos noteikumus, šis pārpalikums var tikt pilnībā izmantots nākamajā tirdzniecības periodā. Pārpalikumu nepieciešams pilnīgi un pastāvīgi atcelt, kas paredz:

  • Tirgus stabilitātes rezervēs (MSR) uzkrāto emisiju kvotu pilnīgu dzēšanu katra perioda beigās, sākot ar trešā perioda (2013.-2020.gads) beigām;
  • Pilnīgu, obligātu emisiju kvotu atcelšanu “pārklāšanās politikai” nacionālā un ES līmenī, kas samazina pieprasījumu;
  • Trešajā periodā nepiešķirto emisiju kvotu pilnīgu atcelšanu;
  • Dubultot izņemšanas likmi iekš MSR, lai gan jāsaprot, ka šis solis nesamazinās pārpalikumu un nevar aizstāt augstāk minētās darbības.

Pazemināt 2021. gada sākuma punktu līdz patiesajiem emisiju apjomam

Nesamazinot nākamā tirdzniecības perioda emisiju apjomu līdz patiesajam emisiju līmenim Eiropas Savienībā, Emisiju tirdzniecības sistēma būtu pretrunā ar reālo situāciju. Tiktu radīts jauns, ļoti liels emisiju kvotu pārpalikums 2021. gadā, kas veicinātu oglekļa cenas tālāku samazināšanos. Tātad 2021. gada sākuma punktam vajadzētu būt atbilstošam patiesajiem emisiju apjomiem (vidējās 2017. – 2019. gada emisijas).

Emisiju samazinājuma koeficienta paaugstināšana

Emisiju samazinājuma koeficients nosaka ikgadējo emisiju kopvērtības samazinājumu. Ierosinātais ikgadējais 2,2 % emisiju samazinājums laika periodam no 2021. līdz 2030. gadam tika noteikts 2014. gada Padomes secinājumos – ilgi pirms Parīzes nolīgums izvirzīja jaunus ilgtermiņa mērķus, kurus tagad nepieciešams integrēt Eiropas Savienības klimata politikā. Tādēļ papildus visām pieminētajām darbībām ikgadējo emisiju samazinājuma koeficientu nepieciešams paaugstināt vismaz līdz 2,8 %, lai nodrošinātu Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu.

Iekļaut pārskatīšanas klauzulu, kas nodrošina, ka ES ETS tiek regulāri pārskatīta un saskaņota ar Parīzes nolīguma mērķiem

Kā jau tika atzīts Parīzes nolīgumā, pašreizējās 2030. gada apņemšanās novedīs pie temperatūras paaugstināšanās par vismaz 3°C, tādēļ visām valstīm nepieciešams pārskatīt un pastiprināt savu apņemšanos. ES ir jānodrošina regulāra savas politikas pārskatīšana, lai nodrošinātu saskanību ar starptautiskiem procesiem.

Nodrošināt, ka visas ar aviāciju un kuģniecību saistītās emisijas ir pilnībā iekļautas ES ETS

Starptautiskie centieni samazināt kuģniecības un aviācijas emisijas tālu atpaliek no tā, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES 2030. gada un Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus. Šie sektori saņem plašas netiešās subsīdijas, akcīzes un citu nodokļu atvieglojumu veidā, bet ES ir jānodrošina, lai tie pilnībā tiktu iekļauti 2030. gada klimata politikā, tādejādi sniedzot savu ieguldījumu kopējo emisiju samazināšanā.

ES ETS ienākumu izmantošana pārejai uz zema oglekļa sabiedrību

Visi ES ETS ienākumi būtu jāizmanto Eiropas oglekļa mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai, īpašu uzsvaru liekot uz enerģijas taupīšanu un atjaunojamās enerģijas attīstīšanu. ES ETS Direktīvai vajadzētu iekļaut arī fondu starptautisku klimata darbību atbalstīšanai un Taisnīgu pārmaiņu fondu sabiedrības un strādājošo atbalstam reģionos, kurus visspēcīgāk ietekmē pāreja uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku.

Izsolēs iegūtie ieņēmumi ir būtiski, lai finansētu zema oglekļa attīstību. Latvija līdz šim šāda veida izsolēs ir ieguvusi 36 miljonus eiro. Pieaugot oglekļa cenai un izsolīto kvotu apjomam, šāda veida ienākumus būtu iespējams ievērojami palielināt. Ir empīriski pierādījumi tam, ka ES ETS nav negatīvas ietekmes uz Eiropas industriju starptautisko konkurētspēju par spīti tam, ka daudzi sektori apgalvo pretējo. Lai padarītu sistēmu godīgāku, kā arī jēgpilnāku, oglekļa pārvirzes (carbon leakage) riskam pakļauto nozaru sarakstam jākļūst ievērojami mērķtiecīgākam un gala rezultātā visas bezmaksas emisiju kvotas ir jāizskauž.

Cienījamais Ministr, mēs aicinām Jūs atbalstīt šos vitāli nepieciešamos uzlabojumus Eiropas Komisijas ierosinājumiem palīdzēt Eiropai tuvoties sociāli godīgai, zema oglekļa sabiedrībai un ilgtspējīgākai ekonomiskajai attīstībai.