No 21. līdz 26. oktobrim projekta “Sociālā un solidaritātes ekonomika” ietvaros tika organizēta globālo dienvidu valstu pieredzes stāstu turneja par solidaritātes ekonomiku. Tās laikā Latvijā ieradās antropoloģe Velīna Džefrija Džehoma un pētniece Žuņe Taņa no Malaizijas.
Turneja tika iesākta ar diskusiju  “Sieviešu lomu vietējā un globālajā attīstībā”, kurā piedalījās dažādu jomu pārstāvji, piemēram, no sieviešu resursu centra “Marta”, LAPAS, Rīgas Stradiņu universitātes Sociālās antropoloģijas studiju pārstāvji, vietējo kopienu aktīvisti un citi interesenti. Dalībnieki diskutēja par sievietes lomu sabiedrībā, kā cilvēku vajadzības un vēlmes var ietekmēt viņu labklājību, kā cilvēks ietekmē kopienu.
24. oktobrī uzņimg_20161024_101335ēmuma “Otrā elpa” telpās veidojām tiešraides diskusiju, kurā dalībnieki apskatīja praktiskos piemērus sociālajā un solidaritātes ekonomikā. Par veiksmīgo pieredzi un darbošanos sabiedrības labā pastāstīja uzņēmuma “Otrā elpa” darbiniece Paula Ābola-Āboliņa. Diskusijas galvenā atziņa- mūsu sabiedrībā cilvēki jau veic dažādas aktivitātes, kuras var attiecināt uz sociālo un solidaritātes ekonomiku, lai gan paši cilvēki sevi nenodefinē kā šīs ekonomikas pārstāvjus un savu darbību neuztver kā daļu no sociālās un solidaritātes ekonomikas.
Savukārt dienas otrajā daļā notika turnejas atklāšanas pasākums, kurā piedalījās gan vietējo kopienu pārstāvji, gan politikas veidotāji. Diskusiju laikā antropoloģe Velīna Džefrija Džehoma iepazīstināja ar savu projektu Malaizijas audēju kopienā un kā dažādi apstākļi, kā nabadzība un masveida koku izciršana ir ietekmējusi šīs kopienas attīstību un sieviešu prasmju paaugstināšanu, turpinot vietējās tradīcijas aušanā. Savukārt pētniece Žuņe Taņa klātesošos iepazīstināja ar sociālās un solidaritātes ekonomikas principiem, kāda situācija ir Malaizijā un mēģināja rast atbildi uz jautājumu – Kā izveidot sabiedrību, kurā tiek pirkti un pārdoti godīgi principi?

Stāstu turneja timg_20161025_111325ālāk turpinājās Latgalē un pirmā tikšanās bija ar Daugavpils pilsētas un novada pedagogiem Daugavpils centra vidusskolā. Turnejas ekspertes pedagogus iepazīstināja nedaudz ar savu kultūru un savām darbības jomām. Kopīgi semināra dalībnieki mēģināja izprast kā situācija Malaizijā, ietekmē procesus Latvijā. Tā kā seminārā piedalījās sociālo zinību, ģeogrāfijas, mājturības un ekonomikas pedagogi, tad seminārā bija daudz jautājumu, par to kā veicināt skolēnos interesi par globālajiem jautājumiem, kā pievērst viņus tradīciju izkopšanai un kā ikviens no mums var sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam.
Viena no visgaidītimg_20161025_175732ākajām tikšanās reizēm notika 25. oktobrī Madonas novada Sarkaņu amatu skolā, kur tikāmies ar Sarkaņu pagasta audējām. Tā bija sirsnīga un interesanta tikšanās, jo gan Malaizijas ekspertēm, gan Latvijas audējām bija daudz jautājumu par tradicionālo aušanu, stellēm, auduma krāsošanu un rakstu veidošanu. Kopīgais vakars turpinās ar zināšanu un pieredzes apmaiņu un pat kopīgiem jokiem! Velīna, kura pati aktīvi darbojas audēju kopienā Malaizijā Sarkaņu audējām deva padomus kā viņu nodarbošanās varētu veicināt arī viņu labklājību.
Turnejas noslēgumā 26. oktobrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notika atvērtās lekcijas ekonomikas un viesmīlības vadības studentiem. Žuņe Taņa vadīja lekciju “Alternatīvā ekonomika ilgtspējīgai attīstībai” , tika runāts par sociālo un solidaritātes ekonomiku un saikni ar ilgtspējīgu attīstību.  Savukārt Velīna Džefrija Džehoma vadīja lekciju “Nabadzības mazināšana kopienā”, kur stāstot par savu darbošanos Malaizijas audēju kopienā, iedrošināja studentus skatīties plašāk kā Latvijas tradīciju kopšana var veicināt sabiedrības labklājību

Liels paldies mūsu sadarbības partneriem Inesei Vaivarei un LAPAS, uzņēmumam Otrā elpa, Signitai Gabrānei, Inesei Mailītei un Ivetai Mietulei.
Stāstu turnejas mērķis bija veicināt sabiedrības un ekspertu izpratni par sociālo un solidaritātes ekonomiku, uzklausot Malaizijas sociālās uzņēmējdarbības pieredzes stāstus un diskutējot par to, kā uz solidaritātes vērtībām balstīta saimnieciskā darbība sasaista personīgo labklājību ar kopienas attīstību, vides saglabāšanu, aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību gan vietējā mērogā, gan pasaulē kopumā. Ar savu pieredzi dalījās ekspertes Žuņe Taņa (Jun-E -Tan) un Velīna Džefrija Džehoma (Welyne Jeffrey Jehom).