Jaunumi
Jaunākais blogā
“Zaļā brīvība” aicina uz dokumentālās filmas “Ūdens ir dzīvība” pirmizrādi
“Ūdens ir dzīvība” – dokumentālā filma par Keniju divās daļās.
Klimata likums//komentāri par aktuālo likumprojektu
Lielā mērā likums šī brīža formātā palīdzēs Latvijai virzīties uz klimatneitralitāti, taču tajā iztrūkst daži ļoti svarīgi aspekti un to neiekļaušana var radīt neparedzētas sekas. Šajā apkopojumā ir apskatīti likumprojekta elementi, kuri vērtējami kā pozitīvi, sadaļas, kurām vajadzīgi uzlabojumi, iztrūkstošie elementi, kā arī neviennozīmīgi vērtējami elementi.
Latvijas vides organizācijas kategoriski iebilst pret Melni (ZZS) klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatā
Latvijas vadošās vides un dabas aizsardzības, kā arī dabas ekspertu organizācijas pauž neizpratni un bažas par Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvja Kaspara Meļņa virzīšanu Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam. Meļņa iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrē izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku, kandidāts arī klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem, piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Organizācijas atklātā vēstulē aicina Ministru prezidenta kandidāti Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebilst piedāvājumam ZZS vadīt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju (KEVAM).
Par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”
Šodien pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar finanšu ieguldījumiem, neapšaubāmi būs ietekme ilgtermiņā. Nepieciešamība risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, kā arī aplēstās zaļās pārejas izmaksas un pašreizējās veselības krīzes izraisītie ekonomiskie satricinājumi prasa jaunu, uz nākotni vērstu pieeju, kurā ierobežotie publiskie resursi tiek izmantoti vislabākajā iespējamajā veidā.
Pasākums//Godīgā tirdzniecība, atbildīgs patēriņš un pārtikas atkritumu samazināšana – Riga food 2023
Ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par globālās attīstības jautājumiem un ilgtspējīgu patēriņu, kā katru gadu, biedrība “Zaļā brīvība” piedalīsies “Riga Food 2023” izstādē, kas norisināsies no 7. līdz 9. septembrim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
Kam jābūt pārskatītajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā?
Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis steidz atjaunot savus Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP) līdz 2030. gadam. Šie plāni tika sākotnēji izstrādāti 2019. gadā, taču 2023.gadā tiem tika jau sākotnēji paredzēta pārskatīšana, kas tagad ir izvērties par vērienīgu pasākumu saistībā ar to, ka šī gada sākumā ES apņēmās dalībvalstu kopējo siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisiju mērķi krietni […]
Biedrība Zaļā brīvība aicina jauniešus pieteikties klimata aktīvistu braucienam oktobrī uz Barselonu – “Biļete uz nākotni”
“Biļete uz nākotni” ir iedvesmojoša klimata taisnīguma programma vairāk nekā 100 jauniešiem no visas Eiropas, kas pievienosies vadošiem klimata taisnīguma aktīvistiem no dažādām pasaules valstīm, lai dalītos zināšanās, pieredzē un klimata pārmaiņu rīcību stratēģijās.
Vai Latvijā ir iespējama enerģijas demokrātija?
Demokrātija mūsu sabiedrībā ir ierasts ikdienas jēdziens un bieži vien nemaz neaizdomājamies, cik plašs ir tās vēriens. Pēdējos trijos gados Demokrātijas festivāls Kuldīgā par demokrātiju liek domāt dziļāk, plašāk.
Zaļā brīvība aicina piedalīties ideju konkursā par dokumentālās filmas stāstu, filmēšanu un izstrādi
Dokumentālo filmu stāstu mērķis ir atspoguļot klimata pārmaiņas kā reālas, cilvēku dzīves mainošas sekas, atspoguļot mainīto dzīves ikdienu, kvalitāti, iespējams, klimata bēgļu situāciju.
Cik tālu patiesībā esam līdz videi un dabai draudzīgai plūdu risku mazināšanai?
Valdība jūlijā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamie objekti nereti spēlē nozīmīgu lomu plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas pret dabu un vidi, kā arī tiktu īstenotas jaunākajām zināšanām atbilstoši.