Jauns ziņojums: Latvijas vides NVO analīze par NBK principa ieviešanu Latvijas Atveseļošanas plāna investīcijās un rekomendācijas principa efektīvākai piemērošanai ES fondos

Vides un dabas aizsardzība un klimatneitralitāte ir vieni no Eiropas Savienības (ES) nozīmīgākajiem mērķiem. ES ir svarīga arī reģionālā attīstība, lai celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģionu konkurētspēju. Ir svarīgi, ka mērķi savā starpā ir saderīgi. Tāpēc ir ieviesti dažādi instrumenti, kas veicina atbildīgu resursu izmantošanu un vides aizsardzības mērķus, piemēram, ES investīcijās. Viens no šādiem instrumentiem ir princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK). Šo ES ieviesa ar mērķi novērst tuvredzīgus finanšu ieguldījumus (t.i., tādus, kas ilgtermiņā varētu nodarīt būtiskus sociālus vai vides kaitējumus), kā arī, lai nodrošinātu, ka ES politika un programmas nerada negatīvu ietekmi uz ES vides mērķiem.

ES NBK princips pirmo reizi tika piemērots 2021. gadā kā jauns aizsardzības instruments attiecībā uz ieguldījumiem un reformām valstu Atveseļošanas un noturības plānos. Vēlāk šis princips piemērots arī citos ES fondos, piemēram, Kohēzijas politikas investīcijās. Sagaidāms, ka nākotnē tam būs aizvien lielāka nozīme gan nākamajā ES daudzgadu budžetā, gan banku finansētās investīcijās.

Ir svarīgi novērtēt līdzšinējo pieredzi un analizēt, kā NBK principu ir izdevies īstenot dzīvē ES fondu publiskā finansējuma pārvaldībā. Secinājumi no šādas analīzes var palīdzēt pilnveidot NBK principa piemērošanu gan ES, gan nacionālā līmenī. Šajā ziņojumā trīs Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules dabas fonds un Latvijas Dabas fonds) ir sagatavojušas rekomendācijas NBK principa efektīvākai piemērošanai Latvijā un Eiropas Savienībā, balstoties uz analīzi, kas veikta par vides organizāciju izvēlētām investīcijām Latvijas Atveseļošanas plānā, un organizāciju pieredzi darbā ar ES fondu investīcijām un projektiem. Ziņojumā padziļināti analizētas Latvijas Atveseļošanas plāna investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kā arī valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanā. Ziņojumā veikta dokumentu analīze, apkopots investīciju īstenošanā iesaistīto pušu viedoklis un sagatavotas rekomendācijas Eiropas Komisijai par turpmāku NBK principa stiprināšanu ES fondos, kā arī  NBK principa tālākai piemērošanai ES fondu investīcijās nacionālā līmenī.

Rekomendācijas Eiropas Komisijai par turpmāku NBK principa stiprināšanu ES fondos

1. Trīs apskatīto investīciju analīze, lai arī nedod visaptverošu priekšstatu par Atveseļošanas plāna ieviešanu Latvijā, tomēr parāda, ka investīciju ieviešanā regulāri veidojas situācijas, kurās nepietiek ar spēkā esošo Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, lai nenodarītu kaitējumu ES un LV politikas dokumentos un normatīvajos aktos (sevišķi Taksonomijas regulā) nostiprinātajiem vides mērķiem. Tāpēc princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” un tā ievērošana kā priekšnoteikums ES publiskā finansējuma saņemšanai ir nepieciešams arī turpmāk.
   
   
2. Iesaistīto pušu sniegtās atbildes arī parāda, ka pašreizējā situācija, kurā dažādiem ES fondiem un finanšu instrumentiem NBK princips tiek piemērots atšķirīgā veidā, ir radījusi papildus administratīvo slogu un apgrūtinājumu visām investīcijas ieviešanā iesaistītajām pusēm – gan valsts iestādēm, gan finansējuma saņēmējiem. Tāpēc nākamajā ES daudzgadu budžetā šī principa piemērošanu ir nepieciešams vienādot starp pēc iespējas vairāk ES fondiem un finanšu instrumentiem. Tas ievērojami mazinātu valsts pārvaldes administratīvo slogu, kā arī padarītu daudz skaidrākus nosacījumus finansējuma saņēmējam, kurš (sevišķi valsts pārvaldes, pašvaldības vai valsts uzņēmuma gadījumā) nereti īsteno līdzīga rakstura aktivitātes, izmantojot dažādus ES fondus vai finanšu instrumentus.
   
   
3. Vides organizāciju analīze skaidri parāda, ka nepieciešamas detālākas vadlīnijas par konkrētām nozarēm, lai stiprinātu vienotu izpratni par to, ko nozīmē “būtisks” kaitējums. Nākamā daudzgadu budžeta NBK tehniskajos norādījumos (vadlīnijās) ir nepieciešams detalizētāk aprakstīt NBK prasības noteiktiem sektoriem (būvniecība, transports, ūdenssaimniecība u.c.), skaidri norādot finansējamās un nefinansējāmās rīcības, kā tas ir darīts Sociālā Klimata fonda NBK principa piemērošanas melnraksta dokumentā, kas tika nodots sabiedriskajā apspriešanā 2024. gadā.^[1]
   
   
4. Lai NBK princips nebūtu tikai pārbaude par  atbilstību vides normatīvajiem aktiem, Eiropas Komisijas jaunajiem NBK tehniskajiem norādījumiem un vadlīnijām, ir skaidri jādefinē, kādas prasības var būt obligāti nosakāmas vai rekomendējošas papildus esošo ES normatīvo aktu prasībām, lai veicinātu ES Taksonomijas regulā noteikto sešu vides mērķu sasniegšanu – piemēram, prasība aizsargāt ES nozīmes aizsargājamos biotopus un sugas arī ārpus Natura 2000 tertorijām, prasības sugu dzīvotņu un zemes fragmentācijas un degradācijas samazināšanai (autoceļu, plūdu risku mazināšanas, energoinfrastruktūras un citās ar būvniecību saistītās investīcijās).
   
   
5. Aicinām Eiropas Komisiju atbalstīt, ka dalībvalstis veido savas, ar Eiropas Komisiju saskaņotas, uz EK tehniskajām nosacījumiem balstītas NBK vadlīnijas, kurās ir definēts: 1) kuri spēkā esošie nacionālie normatīvie akti konkrētās nozarēs  pārklājas ar NBK prasībām, 2) kādas konkrētu nozaru NBK prasības ir iekļaujamas investīciju NBK novērtējumos, atlases kritērijos un īstenošanas noteikumos papildus jau spēkā esošajiem dalībvalsts normatīvajiem aktiem, 3) vajadzības gadījumā vienotas valsts vadlīnijas NBK prasību ievērošanā konkrētās nozarēs.
   
   
6. Lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, Eiropas Komisijai savās vadlīnijās un tehniskajās norādēs NBK novērtējumu veicējiem ir jāveicina tas, ka NBK novērtējumos pēc iespējas mazāk tiek dublēti spēkā esošie būvnormatīvi un citas spēkā esošās normatīvo aktu prasības, kuras jāpilda jebkurā gadījumā, lai saņemtu būvatļaujas un citas atļaujas.Ja EK ir nepieciešams jau spēkā esošu, vides mērķu veicinošu nacionālo būvnormatīvu un citu tiesību aktu prasību apkopojums, dalībvalstis ir jāaicina to aprakstīt ar EK saskaņotajās nacionālajās NBK vadlīnijās (5. rekomendācija), uz kurām ir iespējams atsaukties NBK novērtējumos vajadzības gadījumā.
   
   
7. Lai stiprinātu NBK principa ievērošanu ne tikai programmas līmenī, bet arī konkrētos projektos, ir vērtssagatavot atsevišķus ieteikumus investīciju kontrolējošajām iestādēm par NBK nosacījumu ievērošanas uzraudzību, kas definētu, kurās projekta īstenošanas stadijās būtu nepieciešama kontrole un kādiem aspektiem būtu jāpievērš uzmanība. Attiecīgi, šādas prasības varētu tikt integrētas investīciju ieviešanu regulējošos noteikumos.
   

Rekomendācijas NBK principa tālākai piemērošanai ES fondu investīcijās nacionālā līmenī (Latvijā)

1. Vienotas nacionālās NBK vadlīnijas NBK principa piemērošanai ES fondu izlietojumam būtu nepieciešamas vismaz nākamajam ES daudzgadu budžeta periodam – tām būtu jābūt saskaņotām ar Eiropas Komisijas izstrādātajiem tehniskajiem norādījumiem un vadlīnijām. Šādas vadlīnijas nodrošinātu vienotu izpratni un piemērošanas praksi gan publiskajām, gan privātajām personām (ES fondu finansējuma saņēmējiem). Tās palīdzētu izvairīties no interpretācijas dažādībām un nodrošinātu, ka visas iesaistītās puses skaidri saprot, kā tiek vērtēts “kaitējums” un, piemēram,  kādos gadījumos projekti var tikt noraidīti. To uzdevumi:
   • detalizējot pa nozarēm (ēkas, transports, enerģētika, un tml), definēt EK Taksonomijas regulas, tās deleģēto aktu, NBK principa piemērošanas tehniskajos norādījumos iekļauto prasību pārklāšanos ar Latvijas nacionālo tiesību aktu prasībām, saraksta veidā parādot tās prasības, kuras investīcijas ieviesējam konkrētajā nozarē būs jāizpilda jau tāpat, atbilstoši tiesību aktu prasībām. Ja Eiropas Komisija to pieļauj,  neprasīt finansējuma saņēmējam vēlreiz apliecināt to nosacījumu ievērošanu, ko jau reglamentē nacionālie tiesību akti un  bez kuru ievērošanas nebūtu iespējams īstenot projektu. Tam ir potenciāls būtiski samazināt administratīvo slogu projektu vērtēšanā, investīcijas pasākumu ieviešanas nosacījumu un projektu vērtēšanas kritēriju izstrādē, samazinot saskaņošanai nepieciešamo laiku un veicinot investīciju ātrāku nonākšanu tautsaimniecībā.
   • Norādīt uz papildus pasākumiem vai drošības nosacījumiem, kurus ir ieteicams vai obligāti ietvert NBK novērtējumos programmēšanas stadijā, lai dotu labumu Taksonomijas regulā ietverajiem sešiem vides mērķiem (piemēram, kaitējuma nenodarīšana ES nozīmes biotopiem, tai skaitā ārpus aizsargājamām teritorijām, dzīvnieku pāreju, zaļo caurteku integrēšana autoceļu investīcijās un tml).
     
     
2. Analizējot izvēlētās investīcijas redzams, ka vairākos no apskatītajiem sektoriem ir ar ES vides mērķu sasniegšanu saistītas, sistemātiskas problēmas, kuras nav iespējams atrisināt vien ar NBK novērtējumiem:
   • Ir atsevišķas nozares vai investīciju veidi, piemēram, autoceļu izbūve un atjaunošana, kur ir nepieciešama valsts mērogu standartu vai labās prakses vadlīniju izstrāde vai pilnveide noteiktiem vides aspektiem, lai nodrošinātu vienotu labāko prakšu piemērošanu. Tāda ir piemēram autoceļu atjaunošana, veloinfrastruktūras izbūve un tamlīdzīgi pasākumi, kas ietekmē gar ceļiem augošus kokus.  Uz šādām vadlīnijām ir nepieciešams vairāk atsaukties investīciju atlases kritērijos un noteikumos.
   • Tāpat ir nozares un investīciju projektu veidi, piemēram, plūdu risku mazināšanas investīcijas, kuru plānošanā un īstenošanā nepieciešamas fundamentālas sistēmiskas pārmaiņas, lai investīcijas varētu vieglāk īstenot atbilstoši Taksonomijas regulā noteiktajiem vides mērķiem un NBK nosacījumiem.
     
     
3. Apskatītajās investīcijās ir parādījies, ka, lai gan NBK novērtējumos solīts, ka ietekme tiks izvērtēta un negatīvu ietekmi mazinošie pasākumi tiks paredzēti ietekmes uz vidi novērtējumos vai sākotnējos ietekmes uz vidi novērtējumos, praksē redzams, ka ir situācijas, kur tiesību akti neprasa veikt šādus novērtējumus, un beigās projektā būtiskas vides prasības netiek iekļautas. Tāpēc jau NBK novērtējumu posmā ir nepieciešams identificēt investīcijā atbalstāmos pasākumu veidus, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietekmes uz vidi novērtējums (vai sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums) nebūtu jāveic (piemēram, autoceļu seguma atjaunošanas gadījumā), un NBK novērtējumos jāparedz skaidri definētas, ietekmi mazinošas prasības, kuras vēlāk jāintegrē projektu atlases kritērijos, investīcijas īstenošanu regulējošos tiesību aktos u.c. 
   
   
4. NBK novērtējumu sagatavošanā vai to izvērtēšanā pirms investīciju programmas apstiprināšanas ir vēlams iesaistīt vai konsultēties ar dabas aizsardzības un vides ekspertiem vai kompetentajām iestādēm (piemēram, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, institūts “BIOR”, u.c.), lai laicīgi un reālistiski ņemtu vērā iespējamās negatīvās vides ietekmes NBK novērtējumos un uzlabotu to kvalitāti. Tas ļautu pievērst lielāku uzmanību to novēršanai investīciju projektu sagatavošanas un īstenošanas procesā.
   
   
5. Ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību integrēt NBK principu un citas vides prasības ES fondu investīcijās, kā arī lai mazinātu nesapratni un atšķirīgas interpretācijas par NBK principa piemērošanu, būtu vēlams deleģēt vienu valsts iestādi un izveidot tai konsultatīvu funkciju par vides, klimata horizontālo principu ievērošanu (NBK princips, klimatdrošināšana, u.c.).
   
   
6. Principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ieteicams pakāpeniski iestrādāt kā horizontālu principu ar būvniecību, infrastruktūras izveidi vai atjaunošanu saistītajos tiesību aktos un plānošanas dokumentos. Tā kā valstis ir saistītas ar ES klimata un vides politikām, nacionālo tiesību aktu salāgošana ar šo principu nodrošinātu labāku investīciju atbilstību ES un Latvijas vides mērķiem un veicinātu, piemēram, laba ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu, vai klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Tam ir potenciāls mazināt administratīvo slogu ne tikai projektu vērtēšanā, bet arī investīcijas pasākumu ieviešanas nosacījumu un projektu vērtēšanas kritēriju izstrādē, samazinot saskaņošanai nepieciešamo laiku un veicinot investīciju ātrāku nonākšanu tautsaimniecībā.
   
   
7. Principa pakāpeniska attiecināšana arī uz nacionālo finansējumu veicinātu ilgtspējīgāku attīstību un sekmētu valsts un Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķu saskaņotību.Tas būtu būtisks solis pretī “zaļā budžeta” plānošanas prakses pakāpeniskai ieviešanai Latvijā, kas jau tiek īstenota trešajā daļā OECD dalībvalstu.^[2] 
   
   
   [1] Eiropas Komisija, Sociālā Klimata fonda NBK principa piemērošanas dokuments, Eiropas komisijas mājaslapa, 23.08.2024
   [2] Brusbārde, B. “Zaļā domāšana valsts budžetā”. Portāls makroekonomika.lv, 14.07.2022

Ziņojums sagatavots projekta “Efektīvs NBK. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas, ieviešanas un uzraudzības stiprināšana publisko investīciju projektos” ietvaros, ko finansējis ES Atveseļošanas fonds. Finansētājs nav atbildīgs par ziņojuma saturu, par to ir atbildīgi vienīgi ziņojuma autori.