Ēku energoefektivitāte ir viens no lielākiem izaicinājumiem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā un tas ir jo īpaši svarīgi, jo skar ne tikai enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas aspektus, bet tam ir arī izteikti sociāls raksturs. Mājoklis, kas ir drošs, silts un spēj nodrošināt adekvātus komforta apstākļus nav greznība, bet pamatvajadzība. Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% visas Latvijas energobilances. Šobrīd nepieciešams atjaunot 190 tūkstošus mājokļu (aptuveni 163 tūkstoši privātmāju un aptuveni 26 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku) ar kopējo platību 56,1 miljons m2, kopējām investīcijām sasniedzot 21,6 miljardus eiro. Tādēļ skaidrs, ka jāmeklē ne tikai papildus finansējums, bet arī būtiski jākāpina ieviešanas tempi.
Vērtējot Eiropas un Latvijas mērķus daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes veicināšanas jomā, jāsecina, ka vislielākie izaicinājumi ir ēku sliktais tehniskais stāvoklis un zemā iedzīvotāju interese sakārtot savu īpašumu. Latvijā daudzdzīvokļu ēku skaita proporcija ir lielākā Eiropā un akūti atjaunojamo ēku skaits Latvijā ir milzīgs izaicinājums ne tikai finansiāli, bet arī administratīvi un tehniski, jo ietekmē arī pieprasījumu pēc nepieciešamajiem materiāliem un darbu veicējiem.
Situācija, kādā tiek pieņemti lēmumi par ēkas atjaunošanu, rada riskus šīs problēmas risinājumam, proti – vienā ēkā dzīvojošiem dažādiem dzīvokļu īpašniekiem ir grūti panākt vienošanos savā starpā un izpildīt prasības, kas nereti atšķiras katrā ēkas atjaunošanas posmā. Pat atvieglojot lemšanas procesu par projekta uzsākšanu, problēmas nereti rodas brīdī, kad nepieciešams bankas aizdevums. Situāciju saasina Latvijas enerģētiskās nabadzības problemātika, it īpaši mērķēta atbalsta trūkums tieši maznodrošinātajiem. Tas tiek risināts ar sociālās politikas instrumentiem, cīnoties ar sekām, nevis ieguldot energoefektivitātē un tādējādi novēršot problēmas cēloņus. Ēku energoefektivitātes celšana Latvijā ļauj atrisināt arī slikto ēku stāvokli un daļu darbu finansēt no energoefektivitātes atbalsta mehānismiem.
Ēku energoefektivitātes veicināšanas un finansēšanas pamatprincipi
Eiropas Komisija 2020. gada oktobrī pieņēma iniciatīvu “Renovācijas vilnis Eiropai”, kuras uzstādītais mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ikgadējo dzīvojamo un nedzīvojamo ēku energorenovācijas līmeni un īpaši veicināt padziļināto renovāciju. Lai to īstenotu jālikvidē visā ēku atjaunošanas procesa ķēdē pastāvošos šķēršļus, izmantojot noteiktus politikas pasākumus un finansēšanas un tehniskās palīdzības instrumentus. Lai finansējuma modeļi atbilstu Renovācijas viļņa stratēģijas principiem un šajā ziņojumā analizētajai Latvijas un citu valstu pieredzei, būtu jāņem vērā sekojošus pamatprincipus:
- Iedzīvotāji pēc projekta īstenošanas nemaksā vairāk! – ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji lielā mērā pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam un saskaras ar grūtībām nomaksāt ikmēneša mājokļa pakalpojumus – daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas attīstība ir iespēja, ja investīcija īpašumā nesagādā papildu finansiālās grūtības iedzīvotāju ikdienas izmaksās.
- Jārada mehānisms īpašam atbalstam maznodrošinātajiem, kā to paredz EK rekomendācijas, nodrošinot lielāku atbalsta intensitāti projektos, bet būtiski – padarot pieejamu kredītu un pielāgojot īpašus nosacījumus.
- Jāsāk ar ēku atjaunošanu, kas ir vissliktākā stāvoklī – identificējot zemākās energoefektivitātes klases ēkas, jārada iespējas to atjaunošanu atbalstīt primāri. Šim risinājumam ir jārada papildu atbalsta mehānisms, nosakot lielāku atbalsta intensitāti vai radot papildus atbalsta nosacījumus.
- Jānodrošina ērta un vienkārša finansējuma pieejamība – projektu sagatavošanas un īstenošanas kapacitātes paaugstināšana, tehniskās palīdzības paplašināšana.
Pilns ziņojums un rekomendācijas lēmumpieņēmējiem pieejamas šeit.
Ziņojuma autore: Selīna Vancāne
Kontaktpersona: Maksis Apinis, e-pasts: maksis@zalabriviba.lv
Foto: Paul Becker/Unsplash
