Scenārijā apkopota un novērtēta potenciālā enerģijas pieprasījuma samazināšana kombinācijā ar 100% atjaunīgiem energoresursiem, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. CLEVER pievēršas arī vides problēmām, kas saistītas ar resursu izsīkšanu, gaisa piesārņojumu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī sabiedrības problēmām, kas saistītas ar enerģētisko nabadzību un energopārejas pieņemšanu.
5. jūnijā Briselē tika prezentēts un publicēts galīgais scenārija ziņojums, kas tika izstrādāts četrus gadus, sadarbojoties ar 26 nacionālajiem partneriem.
Pašreizējā enerģētikas krīze, kas saistīta ar karu Ukrainā, ir parādījusi enerģijas taupības nozīmi, lai parūpētos par enerģijas piegādes drošību Eiropā. Tajā pašā laikā klimata ārkārtas situācija prasa samazināt emisijas līdz nepieredzētam līmenim, lai saglabātu temperatūru zem 1,5°C un sasniegtu klimatneitralitāti.
Tiesību aktu paketes “Fit for 55” pabeigšana un tās īstenošana nacionālā līmenī, pārskatot Nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī pieaugošās debates par elektroenerģijas tirgus reformu, jauno zaļo rūpniecības darījumu un 2040. gada mērķiem – tas viss uzsver vajadzību pēc konsekventa virziena ceļā uz 2050. gadu. Tajā būtu gan detalizēti jāapraksta Eiropas virziens, gan tā konkrētā īstenošana dalībvalstīs, ņemot vērā valsts apstākļus no sociālajiem aspektiem līdz politiskajām iespējām.
Pietiekamība-efektivitāte-atjaunīgie enerģijas avoti: izšķirošs regulējums klimatneitralitātei Eiropā
CLEVER ir balstīta pietiekamības-efektivitātes-atjaunīgie enerģijas avoti (Sufficiency-Efficiency-Renewables (SER)) sistēmā. Šāda sistēma koncentrējas uz pieprasījumu, mērogojot enerģijas vajadzības līdz tādam, kas tiek uzskatīts par būtisku, lai nodrošinātu pienācīgu pakalpojumu līmeni visiem (pietiekamība). Pietiekamība tiek apvienota ar enerģijas intensitātes samazināšanu, izmantojot tehnoloģiskus uzlabojumus (efektivitāti). Visbeidzot, atlikušo enerģijas pieprasījumu nodrošina ar atjaunīgiem energoresursiem, kompleksi sadalot enerģijas nesējus, piemēram, elektrību, gāzi vai ūdeņradi, ņemot vērā visus ilgtspējības jautājumus, tostarp materiālu patēriņu.
Šī pieeja ir pretstatā tradicionālajām pieejām, kas sastopamas lielākajā daļā scenāriju, kurās prioritāte ir energoapgādes dekarbonizācija, pēc tam to papildina ar efektivitāti, dažkārt kā pēdējo līdzekli nosakot pietiekamības pasākumus. SER sistēma ir balstīta uz iespējām, kas ir pieejamas šobrīd, par zemām izmaksām un ar lielu sabiedrības atbalstu, pretstatā dekarbonizācijas iespējām, piemēram, kodolenerģijai, kuru nevar nodrošināt savlaicīgi un, kas rada ievērojamus riskus.
Kopumā CLEVER modelēšana parāda, ka, izmantojot SER sistēmu:
- Līdz 2045. gadam Eiropa var sasniegt klimata neitralitāti, paredzot oglekļa emisiju samazinājumu par 90 % neto (salīdzinājumā ar 1990. gadu ES līmenī) kā galveno 2040. gada atskaites punktu, tostarp 85 % bruto samazinājumu; savukārt līdz 2030. gadam CLEVER sasniegs samazinājumu par 65% (vairāk nekā ES (-55%) klimata tiesību akti);
- Līdz 2050. gadam Eiropas pieprasījumu pēc enerģijas var samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, nodrošinot pietiekamu pamatu ar 20-30 % FR-DE-UK; līdz 2030. gadam enerģijas galapatēriņa samazinājums varētu sasniegt 18 % ES līmenī;
- Līdz 2050. gadam Eiropa var būt pilnībā neatkarīga no visiem enerģijas importa veidiem, tostarp no Power to X;
- Līdz 2050. gadam Eiropa var kļūt 100% “atjaunīga”, pamatojoties uz pašreizējo 2030. gada mērķi ar 42,5 % atjaunīgās enerģijas jomā, tostarp vēja, saules un biogāzes izvēršanas mērķiem (un mazāku ūdeņraža izmantošanu);
80% AER un 100% atjaunīgās elektroenerģijas var sasniegt līdz 2040. gadam, saglabājot elektrifikāciju ilgtspējīgā līmenī, samazinot infrastruktūras attīstību un spiedienu uz materiālajiem resursiem, kā arī veicinot to pieņemšanu;
- Vienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē un Eiropas solidaritāte ir galvenie veicinātāji, kas ļaus atvieglot pāreju.
Šie pagrieziena punkti ir ne tikai īstenojami, bet tie šķiet nepieciešami, lai Eiropa patiesi nostātos uz droša 1,5°C ceļa, vienlaikus sasniedzot stingrus ilgtspējības un taisnīguma mērķus. Un otrādi, stratēģijas “Eiropa 2030” mērķi un politikas prioritātes, kas vairāk koncentrējas uz piedāvājumu, nevis uz pieprasījumu, var nesasniegt šos mērķus.
Tagad mērķis ir iekļaut šos rezultātus ES politikas debatēs un iesniegt tos apspriešanai ar ES enerģētikas un klimata jomā ieinteresētajām personām, ņemot vērā 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanas. Partneru tīkls ir paredzējis arī nacionālās prezentācijas.
Foto: Unsplash