30.jūnijā Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau, EEB) un Climate Action Network Europe (CAN Europe) un prezentēja Eiropas energosistēmas attīstības scenāriju, kas ir pilnībā saderīgs ar Parīzes nolīguma mērķi noturēt planētas sasilšanu zem 1,5 grādu atzīmes. Šajā scenārijā apkopotie zinātniskie dati pierāda, ka Eiropa ir spējīga uz ambiciozāku klimata politiku. Ziņojums ar nosaukumu “Paris Agreement Compatible Scenario for Energy Infrastructure” (saīsinājumā – PAC) vēsta, kā sasniegt sekojošos mērķus:
- 65% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums līdz 2030.gadam;
- Enerģijas sistēma, kas pilnībā balstās uz atjaunojamo enerģiju, līdz 2040.gadam;
- Klimatneitralitāte Eiropas Savienībā 2040.gadā.
Šis plāns ir unikāls, jo to ir izveidojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to apvienības. Kopš 2019.gada CAN Europe un EEB ir strādājušas pie klimata mērķu izveides, lai nepieļautu bīstamas un neatgriezeniskas klimata pārmaiņu sekas. Nevalstisko organizāciju pētnieki palīdzēja izveidot stratēģiju, kā sasniegt šos mērķus un kādām pārmaiņām būtu jānotiek enerģijas plānošanā nākamo 20 gadu laikā.
Ziņojumā ieteikts līdz 2030.gadam pilnībā atteikties no akmeņoglēm, līdz 2035.gadam no dabasgāzes un līdz 2040.gadam no naftas. Arī kodolenerģiju PAC scenārija izstrādātāji iesaka pārstāt izmantot līdz 2040.gadam. Šis plāns balstās uz jau eksistējošām tehnoloģijām, kuras ir iespējams piemērot lielākā mērogā. Atšķirībā no Eiropas Komisijas Zaļajā kursā esošajiem priekšlikumiem, PAC scenārijs paredz, ka klimatneitralitāte Eiropas Savienībā ir sasniedzama 10 gadus ātrāk un nepaļaujas uz oglekļa dioksīda piesaisti un uzglabāšanu (CCS – carbon capture and storage). Pie tam Komisijas plāns nav saderīgs ar Parīzes nolīguma 1,5 grādu trajektoriju.
Galvenie PAC īstermiņa mērķi līdz 2030.gadam paredz pārstāt izmantot akmeņogles elektrības ražošanai, mājokļu siltumapgādei un rūpniecībā. Krasi jāsamazina dabasgāzes izmantošana elektrības ražošanai un būvniecības sektorā. Tomēr transporta nozarē 2030.gadā joprojām paredzama naftas produktu dominance. PAC norāda, ka vairākums rūpniecisko procesu var pāriet uz elektrifikāciju un izmantot lētus atjaunojamās enerģijas avotus. Tās nozares, kur procesiem nepieciešams augstāka blīvuma enerģijas nesējs (kā tērauda ražošana, aviācija), var pāriet uz atjaunojamo ūdeņradi vai sintētisko metānu.
PAC ziņo, ka ES kopējais enerģijas pieprasījums samazināsies uz pusi salīdzinājumā ar 2015.gadu (detalizētāks apraksts atrodams PAC 2.daļā). ES dalībvalstīm būs jāuzlabo saules un vēja enerģijas kapacitāte. 2030.gadā 50% enerģijas tiks saražots no atjaunojamajiem resursiem un 2040.gadā tie jau būs 100%. Līdz 2040.gadam PAC paredz pārstāt izmantot arī kodolenerģiju. Attiecībā uz enerģijas infrastruktūras plānošanu, ir svarīgi panākt, ka PAC atzinumi tiek iekļauti Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru apvienības (ENTSO-E) Eiropas pārvades tīkla desmit gadu attīstības plānā (TYNDP). Eiropas Komisijai jānodrošina, ka finansējums vairs netiks ieguldīts dabasgāzes infrastruktūrā.
Svarīgi pieminēt, ka PAC paredz zemākas izmaksas ilgtermiņā. Zaļais kurss ietver augstākas kopējās enerģijas sistēmas uzturēšanas izmaksas, jo pat līdz 2050.gadam fosilās enerģijas avoti ieņem salīdzinoši lielu lomu energoresursu sadalē. Detalizētāka ekonomiskā analīze no PAC scenārija veidotājiem sekos tuvākajos mēnešos.
Pilnais PAC scenārijs angļu valodā pieejams https://www.pac-scenarios.eu/
Tekstu latviešu valodā sagatavoja Valentīna Burdukovska
Photo by Braeson Holland: https://www.pexels.com/photo/cold-snow-winter-bike-5968970/