Atkrastes vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanās un ar to saistītā sabiedrības pretestība pierāda, cik svarīgi ir izpētīt jaunas pieejas ieinteresēto pušu iesaistīšanai. Ir nepieciešami efektīvi konfliktu risināšanas veidi, jo Baltijas jūrā izvirzīti mērķi saražot 22,5 GW līdz 2030. gadam, 34,6 GW līdz 2040. gadam un 46,8 GW līdz 2050. gadam. Šobrīd Baltijas jūras atkrastes vēja parki saražo 2,2 GW.
Pētījumi liecina [1], ka komunikācija ir galvenā problēma, kas jārisina lēmumu pieņemšanas procesā par vēja iekārtu attīstību. Parasti pārvaldošās iestādes vai nozare veido ieinteresēto pušu dialogus, piemēram, ar konsultāciju vai publiskās apspriešanas palīdzību, taču tās saskaras ar lielām iesaistīšanās problēmām [2]. Daudzi pētnieki, lai atrisinātu konfliktus, iesaka sadarbības pieeju, ja tas attiecas uz vēja enerģijas ieviešanu [3]. Tomēr trūkst pētījumu, kas īpaši koncentrētos uz efektīvas komunikācijas lomu un uzticamas trešās puses izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā [4]. Baltijas jūras piekrastes vēja sadarbības mācību pilotprojektā (BALOWIL) šis jautājums tika risināts, NVO organizējot ieinteresēto pušu seminārus ar sadarbības mācību pieeju, kas ietvēra daudzsološus rezultātus.
NVO kā veicinātāja loma
Pētījumi liecina, ka NVO varētu būt uzticama trešā puse sarežģītos lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši jūras telpiskajā plānošanā [5]. Lai gan konsultācijās par jūras telpisko plānošanu un publiskajās apspriešanās tiek atzītas un iekļautas dažādas ieinteresētās personas, bieži vien netiek ņemta vērā NVO unikālā loma starpniecības sarunās un vienprātības veidošanā. Šajā kontekstā NVO darbojas kā pārredzamu un konstruktīvu dialogu veicinātājas, bieži vien radot augstāku uzticības līmeni salīdzinājumā ar citiem projektu komunikatoriem.
Sadarbības mācīšanās pieejā balstīti risinājumi
BALOWIL pamata stratēģija ir kopīgās mācīšanās pieeja, kas piedāvā sistēmu valsts politikas plānošanai, kad nepieciešami sarežģīti risinājumi. Tā sadarbojas ar ieinteresētajām personām, veicinot atklātu dialogu un mijiedarbību starp pusēm, pārliecinoties par prioritāti “sarunas ar” ieinteresētajām personām, nevis vienpersoniska “saruna pret” ieinteresētajām pusēm. BALOWIL pieeja aptvēra divus seminārus, no kuriem pirmais koncentrējās uz problēmām un šķēršļiem, bet otrais piedāvāja risinājumus, pamatojoties uz sākotnējiem semināra rezultātiem.
Galvenie secinājumi un ieteikumi
Projektā piedalījās daudznozaru ieinteresētās puses no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā iesaistīto attieksme pret atkrastes vēja parkiem bija vienlīdzīga – gan tie, kas iebilst, gan tie, kas atbalsta. Apmēram 70% dalībnieku profesionālā darbība zināmā mērā ir atkarīga no Baltijas jūras.
Pirmajā seminārā dažas no problēmām tika atzītas svarīgākas par citām. Lūk, dažas no tām:
- Finansiālie ieguvumi nesasniegtu skartās ieinteresētās personas un sabiedrību godīgā veidā;
- Ietekme uz vietējām kopienām nav skaidra;
- Komunikācijas trūkums izraisa vilšanos un pasivitāti;
- Vides ietekme uz ainavu;
- Negatīvā ietekme uz dzīvniekiem;
Pēc otrā semināra NVO analizēja izvirzītās problēmas/bažas un attiecīgi pielāgoja fokusu un informāciju. Nozīmīgākajām problēmām tika piedāvāti vairāk risinājumu, taču seminārā tika iekļauti priekšlikumi arī tām problēmām, kas šķita maznozīmīgākas. Pēc priekšlikumu prezentācijas tie tika apspriesti un klātesošie varēja nobalsot par viņuprāt labākajiem. Daži no tiem:
- Kopīgi izstrādāti kopienu fondu priekšlikumi
- Uzraudzība iekļauta projekta grafikā;
- Atbilstoši koordinatori un pieejamā informācija;
- Aprites ekonomikas modeļi;
Gan pirms, gan pēc semināriem dalībniekiem tika nosūtīta anketa, lai analizētu pieredzi. Dalībnieki lielā mērā bija vienisprātis, ka semināros īstenotā sadarbības mācīšanās pieeja bija noderīga konstruktīvam dialogam. 90% respondentu piekrita, ka tā ir zināmā mērā izdevīga pieeja, 63% piekrita, 16% “nedaudz” piekrita un 11% pilnībā piekrita šim apgalvojumam. Turklāt 90 % ieinteresēto personu bija vieglāk dalīties savos viedokļos, ja diskusijas vadīja NVO (53 % piekrita, 26 % daļēji piekrita, 11 % pilnībā piekrita). Vēl viens svarīgs rādītājs – daudzveidīgajā grupā visi respondenti piekrita, ka tādi projekti kā BALOWIL un līdzīgi veicinās ieinteresēto personu iekļaušanu.
Visbeidzot, BALOWIL izmantotie projekti un procesi ir svarīgi tālākai izpētei, lai efektīvi risinātu konfliktus. Projekta atklājumi piedāvā ieteikumu sarakstu gan politikas veidotājiem, gan nozarei, gan turpmākajiem projektiem, ko izmantot konstruktīvam un sadarbības dialogam.
Ieteikumi sadarbīgiem un konstruktīviem atkrastes vēja parku dialogiem
1. Uzturiet dialogu, kad ir iespēja ietekmēt rezultātus.
Viens no galvenajiem faktoriem atkrastes vēja parku konfliktu pārvaldībā ir laiks. Ieinteresēto pušu iesaistīšana ir jāuzņemas ne tikai kā formalitāte pēdējā posma apstiprināšanai, bet drīzāk kā plānošanas procesa neatņemama sastāvdaļa jau no paša sākuma. Jau laikus paziņojiet par regulatīvo un konsultāciju darbību termiņiem, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties iesaistei. Agrīna iesaistīšanās var novērst ieinteresēto pušu bažas par iesaistīšanos pārāk vēlu, lai varētu radīt nozīmīgu ietekmi.
2. Iekļaujošā veidā iepazīstināt ar iespējamām norisēm.
Ieinteresētajām personām būtu jānodrošina pieejama informācija par iespējamā jūras vēja projekta potenciālo ietekmi. Šai informācijai jābūt viegli pieejamai, izmantojot lokāli noteiktus kanālus.
3. Ļaujiet dalībniekiem izteikt savas bažas.
Radīt iespējas ieinteresētajām personām atklāti paust savas bažas plānošanas procesa sākumā. Tas veicina cieņpilnu un iesaistītu atmosfēru, palīdz laikus noteikt kritiskās problēmas un samazina pārpratumu risku. Piemēram, pirms dialoga var būt noderīgi vienoties par aktīvu un cieņpilnu uzklausīšanu.
4. Ļaujiet dialoga telpā justies droši.
Izveidojiet drošu un iekļaujošu dialoga vidi ar sarunām, kas veicina aktīvu klausīšanos, sapratni un empātiju. Piemēram, pārliecinoties, ka ir pietiekami daudz laika, lai visi tiktu uzklausīti apaļā galda diskusijā ar mazākām grupām. Tas nodrošina drošu telpu, kurā ieinteresētās personas var dalīties savās perspektīvās, nebaidoties no sprieduma vai atriebības. Ja dalībnieki jūt, ka viņu viedokļi tiek novērtēti, viņi, visticamāk, sniegs konstruktīvu ieguldījumu sarunā.
5. Nodrošināt objektīvus sarunu vadītājus/izvēlēties koordinatorus ar minimāliem aizspriedumiem
Vēl viens svarīgs aspekts, kas arī veicina drošu sajūtu dialogā, ir neitrālu sarunu vadītāju izmantošana, vadot ieinteresēto pušu dialogus. Kā liecina BALOWIL projekts, NVO varētu būt auglīga trešā puse to ekonomiski objektīvās pozīcijas dēļ. Šāds pielāgojums var radīt augstāku uzticības līmeni, samazināt “aizsargāšanās” pozīciju un nodrošināt pārredzamus un atspoguļojošus dialogus.
6. Apsveriet viņu bažas, lai attiecīgi pielāgotu informāciju.
Priekšlikumu pielāgošana izvirzītajām problēmām radīs pārliecību, ka problēmas tiešām ir svarīgas. Šī pielāgošana ir ļoti svarīga, lai panāktu efektīvākus un ilgtspējīgākus konfliktu risināšanas rezultātus.
7. Parādiet, kā jūs pielāgojāties viņu bažām.
Skaidri paskaidrojiet, kā tika izstrādāti priekšlikumi, un kāpēc tie ir nozīmīgi. Pārredzamība veicina uzticību un atbildību lēmumu pieņemšanas procesā.
8.Veiciet diskusiju pa posmiem.
Organizējiet dialogus pa posmiem, lai efektīvi sadarbotos un risinātu iespējamos konfliktus. Var būt izdevīgi, ja pirmajā posmā tiek identificētas tikai problēmas, ļaujot ieinteresētajām personām paust bažas par projektiem. Otrajā posmā tiek pētīti pielāgotie risinājumi, kurus ieinteresētās personas var apspriest un novērtēt iespējamās sinerģijas un kompromisus. Tas ļauj nākamajos soļos apsvērt vairākas perspektīvas un panākt līdzsvaru starp konfliktējošām interesēm.
9. Atrodiet atbilstošus un nesenus priekšlikumu piemērus.
Koncentrējieties uz atbilstošiem un “svaigiem” piemēriem, lai ilustrētu ierosināto risinājumu atbilstību problēmām. Reālās dzīves piemēri sniedz konkrētus pierādījumus veiksmīgai konfliktu risināšanai.
10. Esiet atvērti kritikai un pielāgojieties tai.
Uztveriet kritiku un pielāgojiet priekšlikumus, pamatojoties uz ieinteresēto personu atsauksmēm. Ieinteresētās personas var noteikt trūkumus vai alternatīvas perspektīvas, kas var novest pie rafinētākiem un efektīvākiem risinājumiem.
Foto: Nicholas Doherty, Unsplash
[1] Jami, A.; Walsh, P. The role of public participation in identifying stakeholder synergies in wind power project development: The case study of Ontario, Canada. Renew. Energy J. 2014, 68, 194–202.
[2] Catarina Frazão Santos, Tundi Agardy, Francisco Andrade, Larry B. Crowder, Charles N. Ehler, Michael K. Orbach, Major challenges in developing marine spatial planning, Marine Policy, Volume 132, 2021, 103248, ISSN 0308-597X,
[3] Wolsink, M. Wind power implementation: The nature of public attitudes: Equity and fairness instead of backyard motives. Renew. Sustain. Energy Rev. 2007, 11, 1188–1207.
[4] Anahita A. Jami, Philip R. Walsh, From consultation to collaboration: A participatory framework for positive community engagement with wind energy projects in Ontario, Canada, Energy Research & Social Science, Volume 27, 2017, Pages 14-24, ISSN 2214-6296, https://doi.org/10.1016/j.erss.2017.02.007.
[5] Calado, Helena, et al. “NGO involvement in marine spatial planning: A way forward?.” Marine Policy 36.2 (2012): 382-388