Jau drīzumā Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, iesniegs gala versiju aktualizētajam Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam (NEKP), kurš ieskicē to, kā katra valsts sasniegs kopējos klimata mērķus – samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030.gadam, lai 2050.gadā sasniegtu klimatneitralitāti.
Zaļā brīvība ir iepazinusies ar jaunāko atjaunotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versija (turpmāk- Plāns) versiju un sniedz savu ieskatu tā galvenajos uzlabojumos un trūkumos, tai skaitā īsu vērtējumu par nekvalitatīvi sagatavoto Vides pārskatu. Plāns vairumā sektoru sniedz apmierinošu redzējumu Latvijas ceļam uz klimatneitralitāti, ietverot daudzus ļoti labus elementus. Tomēr daži kritiski svarīgi jautājumi, īpaši tie, kas saistīti ar mežsaimniecību, mitrāju un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu, vēl aizvien rada bažas par to atbilstību emisiju samazināšanas mērķiem un to iespējamo negatīvo ietekmi uz dabu.
Galvenie pozitīvie elementi:
- 100% atjaunīgās enerģijas mērķis līdz 2030. gadam: Plāns izvirza ambiciozu mērķi sasniegt pilnīgu pāreju uz atjaunīgo enerģiju elektroenerģijas ražošanā. Pasākumi šī mērķa sasniegšanai ir apsveicami.
- Subsīdiju pārtraukšana fosilajiem kurināmajiem: Līdz 2028. gadam tiks pārtrauktas subsīdijas fosilajiem kurināmajiem – dabasgāzes koģenerācijas stacijām – caur obligātā iepirkumu komponenti.
- Energoefektivitāte dzīvojamās ēkās: Plāns ietver vairākus ļoti gaidītus pasākumus – atbalstu kvartāla pieejas īstenošanai, rūpnieciski ražotu paneļu izmantošanas veicināšanu tipveida projektos un lēmumu pieņemšanas atvieglošanu daudzdzīvokļu ēku renovācijai un pieslēgumiem centralizētai siltumapgādei.
- Siltumapgādes pāreja uz bezemisiju un zemu emisiju risinājumiem, tajā skaitā samazinot meža biomasas izmantošanu enerģētikā.
- Uzlabojumi transporta sektorā: Pozitīvi novērtēts uzsvars uz sabiedriskā transporta uzlabošanu, elektrifikāciju un mikromobilitātes veicināšanu.
- Nepieciešamie pētījumi: Plāns paredz pētījumus par ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanu Baltijas reģionā, centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas potenciālu un risinājumiem kūdras substrāta aizvietošanai.
- Izvairīšanās no nevēlamiem pasākumiem: Plānā nav ietverti (un ir svītroti) pasākumi, kas varētu negatīvi ietekmēt atkritumu sektoru, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu.
Galvenie trūkumi:
- ZIZIMM sektora ambīciju trūkums: Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā nav pietiekami ambiciozu pasākumu emisiju samazināšanai un pārliecība par samazināšanas trajektoriju. Vairākas plānotās darbības var kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai un klimatam, piemēram, kūdras ieguves lauku apmežošana. Purvu atjaunošanas pozitīvā ietekme ir pilnīgi ignorēta.
- Mežistrādes intensitāte: Plānā nav risināts mežistrādes intensitātes jautājums, kas ir galvenais šķērslis oglekļa piesaistes veicināšanā. Latvijas meži, kas būtu jāizmanto oglekļa dioksīda piesaistīšanai, pašlaik ir kļuvuši par emisiju avotu neilgtspējīgas mežizstrādes apjomu dēļ.
- Lauksaimniecības sektora strukturālās izmaiņas: Plānā netiek pievērsta uzmanība strukturālām pārmaiņām, kuras nepieciešams iniciēt, lai samazinātu tās darbības jomas, kas rada vislielākās emisijas (lopkopība) un veicinātu pakāpenisku pāreju uz tām, kas klimatam ir labvēlīgākas.
- Energoefektivitātes trūkumi: Ēku energoefektivitātes jautājumā trūkst ambīcijas un varētu būt vairāk pasākumu, kas risinātu esošos šķēršļus un intensificētu ēku renovāciju Latvijā. Turklāt nav arī nosprausts konkrēts renovēto dzīvojamo ēku skaits vai platība līdz 2030.gadam.
- Neskaidrība par atteikšanos no dabasgāzes: Plānā nav iezīmēta ceļa karte dabasgāzes izslēgšanai visos sektoros, piemēram, mājsaimniecībās. Dažiem risinājumiem ir pārlieku īstermiņa pieeja, piemēram, biometāna izmantošanai siltumapgādē.
- Transporta sektora izaicinājumi: Transporta jomā ir paredzēts liels lēciens atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumā (no 3,1% 2022 .gadā līdz 29% 2030. gadā), kas ir pozitīvi, tomēr ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā pavisam īso termiņu tā sasniegšanai. Kaut arī gandrīz visi paredzētie pasākumi ir ļoti vēlami, tomēr nav ticams, ka tik īsā termiņā tas būs sasniedzams.
Plānam ir pievienots Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), jeb Vides pārskats, kas pašlaik ir sabiedriskajā apspriešanā. Diemžēl SIVN kvalitāte ir ļoti zema, trūkst reāla ietekmju izvērtējuma uz bioloģisko daudzveidību, meža un ūdens resursiem, un nav analizēta konkrētu pasākumu negatīvā ietekme. Īsais izstrādes termiņš, visticamāk, ir iemesls šiem trūkumiem, taču nav pieņemams, ka tik būtiskā dokumenta Vides pārskats ir nodots sabiedriskajai apspriešanai tik zemā kvalitātē bez reāliem ietekmju un riska izvērtējumiem.
Vairāk informācijas:
Maksis Apinis, e-pasts: maksis@zalabriviba.lv
Liene Krauja, e-pasts: liene.krauja@zalabriviba.lv , +371 27 310 189
Valters Kinna, e-pasts: valters@zalabriviba.lv , +371 20 043 690