Skip to content

Jaunākā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versija kopumā ar ievērojamiem uzlabojumiem, taču joprojām ar būtiskiem riskiem dabai

Jaunākā atjaunotā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna versija ir ar ievērojamiem uzlabojumiem, salīdzinot ar iepriekšējām versijām un vairumā sektoru sniedz apmierinošu redzējumu Latvijas virzībai uz klimatneitralitāti, ietverot daudzus ļoti labus elementus. Tomēr atsevišķos jautājumos – sevišķi attiecībā uz mežsaimniecību, mitrāju un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu – nesniedz pienācīgu atbildi uz emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, kā arī ietver vairākus no klimata un dabas aizsardzības viedokļa apšaubāmus pasākumus. 

  • Ir izvirzīts mērķis sasniegt 100% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Latvijā saražotajā elektroenerģijā līdz 2030. gadam. Arī pasākumi šī mērķa realizācijai ir pozitīvi vērtējami. 
  • Līdz 2028. gadam tiks pārtrauktas subsīdijas fosilajiem kurināmajiem – dabasgāzes koģenerācijas stacijām caur obligātā iepirkumu komponenti.  
  • Dzīvojamo ēku energoefektivitātes jomā paredzēti vairāki ļoti gaidīti pasākumi, piemēram, atbalsts kvartāla pieejas īstenošanā, rūpnieciski ražotu paneļu izmantošanas veicināšana tipveida projektos, lēmumu pieņemšanas atvieglošana daudzdzīvokļu ēkās ēku renovācijai un vai pieslēguma izveidei pie centralizētās siltumapgādes.  
  • Ir atvēlēta uzmanība siltumapgādes sektora pārejai uz bezemisiju vai mazemesiju risinājumiem, prognozējot ilgākā termiņā arī meža biomasas izmantošanas samazinājumu enerģētikā. 
  • Transporta sektora emisiju samazināšanā ir pozitīvi novērtējams uzsvars uz sabiedriskā transporta uzlabošanu, atsevišķi pasākumi arī mikromobilitātes veicināšanai. 
  • Iecerēts īstenot vairākus ļoti nepieciešamus pētījumus, piemēram, par ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas iespējām Baltijas reģionā, kartogrāfiskā materiāla izstrāde par centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas potenciālu un iespējām, pētījums risinājumu rašanai kūdras substrāta aizvietošanai. 
  • Būtiski pieminēt arī pozitīvo apstākli, ka ir daži nevēlami pasākumi, kas plānā varēja būt, taču nav ietverti – atkritumu sektorā, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas sektorā.  
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk – ZIZIMM) nav pietiekamas ambīcijas, pasākumu, kas radītu pārliecību par skaidru emisiju samazināšanas trajektoriju. Turklāt ir ietverti pasākumi, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un pat klimatu, piemēram, bijušo kūdras ieguves lauku apmežošana.  Turklāt, ir pilnīgi ignorēta purvu atjaunošanas pozitīvā ietekme uz klimatu.
  • Starp ZIZIMM sektora emisiju samazināšanas pasākumiem nav skarts pats būtiskākais cēlonis šī sektora lielajam oglekļa piesaistes veicināšanas/emisiju samazināšanas izaicinājumam – mežistrādes intensitāte. Neilgtspējīgie mežistrādes apmēri radījuši situāciju, ka Latvijas meži tā vietā, lai kopumā oglekļa dioksīdu piesaistītu, kļūst par emisiju avotu.   
  • Ēku energoefektivitātes jautājumā trūkst ambīcijas un varētu būt vairāk pasākumu, kas risinātu esošos šķēršļus un intensificētu ēku renovāciju Latvijā. Turklāt nav arī nosprausts konkrēts renovēto dzīvojamo ēku skaits vai platība līdz 2030.gadam. 
  • Plānā nav pilnīga skaidrība par atteikšanos no dabasgāzes visos sektoros, piemēram, mājsaimniecībās. Dažiem risinājumiem ir pārlieku īstermiņa pieeja, piemēram, biometāna izmantošanai siltumapgādē. 
  • Lauksaimniecības sektorā netiek pievērsta uzmanība strukturālām pārmaiņām, kuras nepieciešams iniciēt, lai samazinātu tās darbības jomas, kas rada vislielākās emisijas (lopkopība) un veicinātu pāreju uz tām, kas klimatam ir labvēlīgākas. 
  • Transporta jomā ir paredzēts liels lēciens atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumā (no 3,1% 2022 .gadā līdz 29% 2030. gadā), kas ir pozitīvi, tomēr ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā pavisam īso termiņu tā sasniegšanai. Kaut arī gandrīz visi paredzētie pasākumi ir ļoti vēlami, tomēr nav ticams, ka tik īsā termiņā tas būs sasniedzams.   

Plānam ir izstrādāts Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – SIVN), kam vēl norit sabiedriskā apspriešana. SIVN diemžēl ir ļoti zemas kvalitātes – trūkst reāla ietekmju izvērtējuma attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, meža resursiem, ūdens resursiem un to kvalitāti, un gandrīz nav analizēta konkrētu pasākumu iespējamā negatīvā ietekme. SIVN izstrādei bija ļoti īss termiņš, kas, visticamāk, ir iemesls neapmierinošajam rezultātam. Tomēr nav pieņemams, ka šī būtiskā dokumenta ietekmju izvērtējums ir nodots sabiedriskajai apspriešanai tik zemā kvalitātē bez reāliem ietekmju un riska izvērtējumiem.

Kontaktpersona: Maksis Apinis, e-pasts: maksis@zalabriviba.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *