“Klimata likuma” pašreizējā versija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā šobrīd pieejamā likumprojekta “Klimata likums” anotācija vēsta, ka “likumprojekts “Klimata likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai vienā normatīvajā aktā noteiktu visus nosacījumus, kas attiecas uz nacionālo klimata politiku un regulējumu – siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai. Tādējādi klimata politikas jomas nosacījumi tiek pārcelti no likuma “Par piesārņojumu” un likuma “Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” uz atsevišķu nacionālo tiesību aktu. Ņemot vērā, ka likums “Par piesārņojumu” ir pieņemts 2001. gadā un ir daudzkārt grozīts un ietver dažādu vides aizsardzības jomu regulējumu, to ir paredzēts sadalīt vairākos likumprojektos, lai padarītu noteiktās prasības vieglāk uztveramas. Jaunie likumprojekti regulēs klimata pārmaiņu politiku, gaisa aizsardzības politiku un piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus. Šī likumprojekta mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana Latvijā, samazinot antropogēno siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, virzībā uz klimatneitralitāti 2050. gadā un veicinot klimatnoturību. Likumprojekts nosaka arī valsts iestāžu pienākumus.” (https://www.varam.gov.lv/lv/klimata-likums)
Klimata likumprojekta analīze un komentāri
Likumprojektu analizēja Zaļās brīvības pieaicinātā eksperte, RSU juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina. Viņa atzinīgi vērtēja pietiekami ambiciozos plānus, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības klimata regulu un paredz virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, to pēc tam arī noturot. Tajā pašā laikā I. Kudeikina norāda arī uz likumprojekta trūkumiem – sarežģīti formulējumi, kas saprotami tikai speciālistiem. Viņa norāda, ka “Klimata likums” pēc būtības skars visu sabiedrību un tieši sabiedrībai būtu tas jāizprot, lai piedalītos konkrētu pasākumu veikšanā. Tāpat eksperte uzsver, ka likumprojektā nav norādīts skaidrs sabiedrības iesaistīšanās mehānisms. Tas varētu samazināt sabiedrības pretimnākšanu un likuma pieņemšanu. Likumprojektā būtu arī skaidrāk jānorāda, kāda būs zinātnieku loma likuma izveidē un kādā veidā tie tiks iesaistīti. Jo atkal – sabiedrībai par šo nezinot, var rasties iespaids, ka ierēdņi tikai formāli ir iekļāvuši zinātniekus likumprojekta izstrādē.
Kā vienu no būtiskākajiem likumprojekta riskiem I. Kudeikina min to, ka nav norādīti konkrēti mehānismi, ar kuru palīdzību tiks sasniegta Latvijas klimatneitralitāte līdz 2050. gadam. Viņa norāda, ka bez konkrētiem ministru kabineta noteikumiem nav iespējams sasniegt šo mērķi.
Foto: Unsplash.com