Augšdaugavas novadā plānots izveidot industriālo parku “Latvijas Valsts meži” (LVM) piederošā meža zemē 256,65 ha platībā, kurā, nesagaidot sabiedrisko apspriešanu un stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), LVM jau ir veikuši kailcirti apmēram 80% apmērā.
Augšdaugavas novada pašvaldība ir iecerējusi izveidot industriālo parku Augšdaugavas novadā, Līksnas pagastā, kura finansēšanai iecerēts izmantot publiskās un privātās investīcijas, kā arī piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Piedāvātajā teritorijā atrodas mežs ar ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem, kuri izveidojušies, pateicoties šīs teritorijas kā piepilsētas meža atbilstošai apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka teritorijā sastopamas arī aizsargājamas sugas, savukārt blakus teritorijai atrodas dabas liegums.
Vides konsultatīvā padome vērš uzmanību, ka projekta īstenošanai, transformējot meža zemes uz industriālo teritoriju, nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu, kurš vēl nav izstrādāts. Lokālplānojuma izstrādes procesā būtu jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Savukārt Vides pārraudzības valsts birojs norādījis par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) nepieciešamību šim projektam. Arī Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā aicina atlikt likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” virzīšanu izskatīšanai 3. lasījumā līdz stratēģiskā IVN izstrādei, norādot uz neatbilstību tiesību normām, tai skaitā, alternatīvu teritoriju izvērtējuma neesamību.
Šobrīd lēmuma pieņemšana par Latvijas valsts meža zemju atsavināšanu par labu pašvaldībai notiek neatbilstoši labai pārvaldības praksei, vispirms lemjot par atsavināšanu un tikai pēc tam, veicot lokālplānojuma izstrādi, organizējot sabiedrisko apspriešanu, izstrādājot stratēģisko IVN. Šāda apgriezta secība norāda uz to, ka tiek jau pieņemts, ka sabiedriskās apspriešanas un stratēģiskā IVN rezultāts būs projektam labvēlīgs. Tas, savukārt, norāda, ka ne tikai pašvaldība, bet arī Saeima šīs procedūras uzskata par nebūtiskām formalitātēm, kas tāpat neietekmēs jau pieņemtos lēmumus. Iepriekšminēto apliecina arī fakts, ka, nesagaidot sabiedrisko apspriešanu, stratēģiskā IVN izstrādi, tostarp arī ietekmes uz Natura 2000 novērtējumu, LVM, jau paredzot projekta attīstību, ir veikuši kailcirti apmēram 80% apmērā.
Pieņemot šo likumu, pirms tiek veiktas likumos noteiktās procedūras un sagatavoti nepieciešamie dokumenti, tiks radīts bīstams juridisks precedents, kas var nozīmēt nedemokrātiskas prakses iedibināšanu, pašvaldībām attīstot projektus. Likumos noteiktās procedūras nepieciešamas, lai aizsargātu sabiedrības intereses, nevis uztveramas kā lieka birokrātija.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts par valsts meža zemes atsavināšanu par labu pašvaldībai tiek gatavots 3. lasījumam. Darbs pie tā ir iekavējies cita jautājuma dēļ – atšķirīgo viedokļu dēļ starp Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju attiecībā uz to, vai zemes nodošana pašvaldībai šajā gadījumā interpretējama kā atbalsts komercdarbībai vai nē.
Vairāk informācijas:
Maksis Apinis
29583781