Veselība
Veselīga dzīvesveida padomi noteikti skanēs šādi: vairāk kustēties, mazāk ēst, patērēt vairāk svaigu augļu un dārzeņu, vismaz 400 gramus dienā. Un tur noteikti neietilpst konfektes un limonādes ar augļu garšu, lai kā arī reklāmas nepūlētos pārliecināt bērnus par pretējo.
Latvijas zemnieki audzē bietes, brokoļus, burkānus, gurķus, kabačus, kāļus, kāpostus, kartupeļus, ķiplokus, ķirbjus, papriku, patisonus, puravus, puķkāpostus, rāceņus, redīsus, rutkus, salātus, selerijas, sīpolus, tomātus, topinambūru, pat melones. Un, piemēram, salātu, tomātu vai ķirbju šķirnes ir tik daudzveidīgas, ka ilgi nenāksies sūdzēties par garlaicīgu maltīti, ja nolemsiet visu nogaršot.
Tomēr veselību noteikti neuzlabos pesticīdu atliekas un klimata pārmaiņas, ko veicina dārzeņu importēšana. Lielbritānijā 2005. gadā tika pārbaudīti 72 maizes paraugi. Piecdesmit trijos tika atrastas četru dažādu pesticīdu atliekas, turklāt graudu maizē to līmenis bija augstāks.
Vide
Graudkopībai un miltu izstrādājumu ražošanai ir būtiska ietekme uz eitrofikāciju jeb ūdeņu aizaugšanu – apmēram 9 %. Lielākā slodze rodas lauksaimniecības stadijā – 89%, transportēšanā – 10 %. Uz globālo sasilšanu lielākā ietekme jeb 39% rodas transportējot, gandrīz tikpat – lauksaimniecības stadijā.Lauksaimniecības tehnikas ražošana veido aptuveni 10% no kopējās lauksaimniecības ietekmes uz vidi.
Audzējot rīsu, kas ir visizplatītākais kultūraugs pasaulē, izdalās daudz metāna.
Īpaši daudz siltumnīcas efekta gāzu izmešu rodas, augļus un dārzeņus importējot ar gaisa transportu, siltumnīcās audzējot sezonai neatbilstošus dārzeņus, pārvadājot jau daļēji sagatavotus (augļi šķēlītēs) un viegli sabojājamus produktus. Lielbritānijā ar gaisa transportu tiek importēti 1,5% augļu un dārzeņu, bet tas rada apmēram pusi no šīs produkcijas siltumnīcas efekta gāzu izmešiem, ja neņem vērā individuālo patērētāju braucienus uz lielveikaliem. Ja pieskaita arī tos, tad aviotransportēšana rada apmēram divas piektdaļas izmešu.
Lielu iespaidu uz klimata pārmaiņām atstāj arī augļu un dārzeņu atdzesēšana, tos transportējot un uzglabājot.
Liela energoietilpība ir siltumnīcās audzētajiem dārzeņiem. Piemēram, tomāti izceļas ar salīdzinoši lielu ietekmi uz vidi, jo tos daudz patērē, pamatā audzē siltumnīcās, uz kilogramu tomātu patērējot 40–50 litrus ūdens, un bieži vien transportē lielos attālumos. Zviedrijā 1997. g. veikts pētījums rādīja, ka ar Spānijā audzētajiem tomātiem saistīto CO2 izmešu ir 16 reizes vairāk nekā Nīderlandes tomātiem. Pašu zviedru tomātiem izmešu bija vēl vairāk, jādomā, tāpēc ka tumšākā un aukstākā klimatā audzējot patērē vairāk energoresursu. Tomēr šo jautājumu sarežģī daudzi apstākļi, piemēram, šķirnes ražīgums un tas, no cik izturīga materiāla celtas siltumnīcas – ir ievērojama starpība, vai pārklājums kalpo trīs vai desmit gadus.Daudz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izdalās, ziemā un agrā pavasarī audzējot un no siltajām zemēm vai Nīderlandes ievedot cukini, papriku, baklažānus, salātus, gurķus, sparģeļus, brokoļus un citus dāzeņus. Mazāka ietekme uz vidi ir vietējiem sakņaugiem (burkāniem, kartupeļiem, pastinakiem, kāļiem, rāceņiem), kāpostiem, lauka gurķiem, sīpoliem.Vismaz puse veikalos patērētās enerģijas tiek izmantota pārtikas atdzesēšanai. Saldētu augļu un dārzeņu ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā nesaldētu. Lai tos uzglabātu, tiek patērēts septiņas reizes vairāk enerģijas nekā tad, ja nesaldētu pārtiku tur pietiekami zemā temperatūrā, lai tā nesabojātos. Dārzeņu ietekmi uz vidi lielā mērā var izšķirt tieši patērētāji – pērkot importētu vai vietējo produkciju, ik nedēļu braucot uz attālu lielveikalu ar automašīnu vai nopērkot uzreiz pāris maisus kartupeļu, pērkot jau sagrieztus un saldētus zupas maisījumus un konservētus dārzeņus, vai iegādājoties lielāku ledusskapi, kur ilgāk glabāt savus krājumus. Apmēram ceturtā daļa izaudzēto augļu un dārzeņu netiek patērēta, bet sabojājas, kas rada nevajadzīgus resursu zudumus un piesārņojumu. Lielākā daļa dārzeņu zudumu rodas mājās un sabiedriskās ēdināšanas sektorā.
Risinājumi
Tāpēc svarīgi nepirkt vairāk nekā var patērēt un iegādātos produktus pareizi uzglabāt. Atstājot dārzeņus polietilēna maisiņos, tie ātri sapūs!Kartupeļu gatavošanā tiek patērēts ievērojami vairāk enerģijas nekā to audzēšanā, tāpēc neaizmirstiet uzlikt katlam vāku.Ziemā varat pamēģināt paši sarūpēt svaigus zaļumus, diedzējot graudus, lēcas, redīsu sēklas, uz palodzes audzēt sīpollokus, kressalātus, rozmarīnu un citus garšaugus.Veģetāra diēta, kuras pamatā ir importēti augļi un dārzeņi, var atstāt tikpat lielu ietekmi uz klimata pārmaiņām kā diēta, kas sastāv no gaļas un vietējiem dārzeņiem. Toties siltumnīcas efekta gāzu izmeši ievērojami samazinās, ja uzturā lieto daudz sezonai atbilstošu vietējo sakņaugu un zaļumu.Dažos veikalos ir nopērkama Latvijā cepta maize, kas saņēmusi “Latvijas Ekoprodukta” sertifikātu. Tajā arī nav lieku pārtikas piedevu.