Skip to content

Virtuve un pārtika

Rūpīgi izvēlieties, ko ēdīsit: pārtikas produktos ir sastopamas 1000 dažādas ķimikālijas! Lielbritānijas valdības pētījumi liecina, ka 90% svaiga laša, 1/3 augļu un dārzeņu un 40% graudaugu produktu satur pesticīdu atliekas. Noturīgās bīstamās ķīmiskās vielas parasti uzkrājas taukaudos, tāpēc būtu jāizvairās no gaļas un treknu produktu lietošanas uzturā. Jāatceras, ka augļi un dārzeņi ir būtiskas veselīgas diētas sastāvdaļas.

Vairāk par dažādu pārtikas preču ietekmi uz vidi un padomus, kā samazināt pārtikas patēriņa negatīvos vides aspektus, var lasīt Zaļās brīvības bukletā „Viss par to, ko mēs ēdam”.

Tēja var saturēt svinu, smagos metālus un DDT. DDT ir agrāk plaši lietots, bet tagad aizliegts ļoti toksisks pesticīds, kurš vēl joprojām ir atrodams dažādās pārtikas precēs un dzīvnieku un cilvēku audos. Par tēju un kafiju lasiet vairāk šeit. Par augļiem riekstiem un varat lasīt šeit, bet dzīvnieku izcelsmes produktiem šeit.

Kaķu un suņu barība, kas tagad skaistās paciņās ir nopērkama veikalos, ir ērts veids mājas mīluļu barošanai, turklāt mārketinga solījumi iedrošina, ka ar šīs barības palīdzību dzīvnieks saņems visus vajadzīgos vitamīnus, būs veselīgs, možs un ar spožu spalvu. Ko gan vairāk kārtīgs kaķa un suņa saimnieks var vēlēties? Vairāk par kaķu un suņu barību lasiet šeit

Metāla konservu kārbas bieži vien no iekšpuses ir pārklātas ar plastikāta plēvi, kura satur bisfenolu A, kas traucē normālai hormonu darbībai. Bisfenols A ir sastopams arī polikarbonāta (PC) plastmasā, no kā bieži vien tiek gatavotas plastmasas pudeles. Daudzi pārtikas produkti tiek iesaiņoti polivinilhlorīda (PVC) iepakojumā (piem., pieguļošā pārtikas plēve). PVC iepakojums satur ķīmiskās vielas, sauktas par adipinātiem, kas var iesūkties iesaiņotajos produktos.

Padomi

  • Izvēlies bioloģiskos pārtikas produktus, kas ir marķēti ar attiecīgu zīmi. Pēc iespējas izvēlies Latvijā vai kaimiņvalstīs ražotas preces, tādējādi samazinot transportēšanas radīto gaisa piesārņojumu un stiprinot vietējo ekonomiku.
  • Izvairies no treknas pārtikas, piemēram, gaļas, zivju, siera u. tml., pusfabrikātu un konservētu produktu lietošanas. To vietā izvēlies svaigus, saldētus vai žāvētus augļus un dārzeņu. Augļus un dārzeņus pirms lietošanas nomazgā vai nomizo.
  • Izvairies no laša, mencas, skumbrijas, haizivs, zobenzivs un citu trekno zivju lietošanas uzturā, īpaši grūtniecības laikā. Šo produktu lietošana arī nav ieteicama bērniem līdz 16 gadu vecumam. Lai samazinātu risku, ja neesi veģetārietis, lieto uzturā dažādas zivis. Dietologi iesaka nedēļā ēst ne vairāk kā divas porcijas zivju un grūtniecēm ne vairāk kā vienu porciju nedēļā.
  • Izvairies lietot priekšmetus, kas satur triklozānu. Šī viela var būt, piemēram, plastmasas gaļas dēlīšos, trauku mazgājamās lupatiņās un sūklīšos.
  • Izvairies no pieguļošās pārtikas plēves lietošanas treknu produktu iesaiņošanai un produktu uzsildīšanai mikroviļņu krāsnī.
  • Izvairies no PVC un PC plastmasas precēm (skatīt uz iepakojuma PVC3 vai PC7).
  • Izvairies no silikona bāzes cepamā papīra lietošanas.
  • Izvairies no plastmasā iesaiņotu pārtikas produktu sildīšanas mikroviļņu krāsnī, izņemot gadījumus, ja plastmasas trauki ir tam īpaši paredzēti.
  • Lieto ūdens filtrus, lai samazinātu ķīmisko vielu daudzumu dzeramajā ūdenī.

Saites