Transports

2013.gadā veiktas Eirobarometra pētījums rāda, ka 39% Latvijas iedzīvotāju katru dienu lieto auto, un tas ir par 10% mazāk kā 2011. gadā. Savukārt 14% nelieto auto vispār, bet pirms diviem gadiem šis rādītājs bija 19%. 48% iedzīvotāju katru dienu vai pāris reizes nedēļā brauc ar sabiedrisko transportu, bet pilnīgu “nē” tam teikuši 12%. Viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju katru dienu vai dažas reizes nedēļā pārvietojas ar velosipēdu.

Mobilitāte noteikti ir viens no dzīves kvalitātes priekšnosacījumiem, taču mūsu transporta sistēma pamatā ir atkarīga no fosilajiem resursiem, kas veicina klimata izmaiņas. Transports Latvijā rada aptuveni vienu trešo daļu no visām SEG emisijām — vairāk nekā jebkura cita nozare. Tas ir 1,5 tonnas CO₂ uz cilvēku gadā, un šis skaitlis nesamazinās par spīti tam, ka atvien vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu un velosipēdus.

Bet tas vēl nav viss, jo transports arī ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma un smoga vaininiekiem. Autotransports Latvijā rada vairāk par pusi slāpekļa emisiju (NO_x), un arī lielu sīkputekļu (PM10) piesārņojumu. Turklāt mašīnas rada sastrēgumus, savukārt tajos patērētais laiks – zaudējumus ekonomikai. Lielbritānijā aprēķināts, ka 2016. gadā sastrēgumi radījuši zaudējumus 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Latvijā diemžēl šādu aprēķinu nav.

Transports rada arī troksni, kas var radīt apgrūtinājumu, spriedzi, bezmiegu, arī smagākus veselības traucējumus. Aptaujas liecina, ka cilvēki par pieņemamu uzskata transporta līdzekļu izraisītā trokšņa līmeni līdz 55 dB dienā un līdz 45 dB naktī. Šie skaitļi atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.

Videi un veselībai noteikti būs vislabāk, ja brauksi ar velosipēdu vai iesi kājām, taču arī cietzemes sabiedriskais transports videi kaitē daudz mazāk nekā pārvietošanās ar privāto automašīnu vai lidošana ar lidmašīnu.

Autotransports

Vispopulārākais transporta līdzeklis Latvijā ir automašīna, un tas nenoliedzami dominē pilsētu transportā. Arī vieglo automašīnu skaits pastāvīgi pieaug — pēc 2008. gadā krīzes laikā piedzīvotā kritiena tas katru gadu palielinās par apmēram 1%, un 2015. gadā Latvijas iedzīvotājiem piederēja 679 000 automašīnas. Kopumā kopš 1995. gada privāto vieglo auto skaits Latvijā ir divkāršojies.

Latvijas Universitātē veikts pētījums liecina, ka 10% mājsaimniecību ir vairāk kā viens auto, un 30% cilvēku savā auto regulāri brauc vieni. Tāpat pētījumi apliecina, ka tieši turīgākie iedzīvotāji būs tie, kas ar auto brauc katru dienu.

Izvēlei – braukt vai nebraukt ar mašīnu – ir ļoti liela nozīme ietekmes uz vidi mazināšanā. Taču būtiski ir arī tas, kādu transporta līdzekli izmanto. Ja tirešām ir nepieciešams auto, svarīgi iegādāties videi draudzīgu transporta līdzekli, kas patērē pēc iespējas mazāk degvielas, rada mazāk emisiju, kam motora tilpums ir sabalansēts ar nepieciešamo jaudu, ir minimāls trokšņa līmenis un augsta drošības pakāpe.

Arvien lielāku popularitāti iegūst hibrīdauto – Latvijā tie veido 2% no jauno auto tirgus, un arvien vairāk patērētāju, iegādājoties auto, ņem vērā ne tikai tā jaudu, bet arī ietekmi uz vidi.

Autoražošanā patērē ļoti daudz materiālu un enerģijas. Tipisks 1500 kg smags automobilis sastāv no 830 kg tērauda, 165 kg alumīnija, 135 kg plastmasas, 120 kg dzelzs, 85 kg šķidruma, 65 kg gumijas izstrādājumu un 100 kg citu materiālu. Vienas automašīnas ražošanas procesā patērē 150 000 litrus ūdens un daudz dažādu šķīdinātāju, mazgājamo līdzekļu u.c. ķīmisku vielu.

Taču lielākās ar automašīnu saistītās slodzes rada to lietošana. Aptuveni 80 % ar enerģijas patēriņu saistās slodzes rodas degvielas ražošanas un lietošanas procesā. Lielākā daļa automašīnu Latvijā vēl joprojām darbojas, sadedzinot benzīnu (76 %) un dīzeļdegvielu (21 %), kas ir neatjaunojamie dabas resursi un veicina klimata izmaiņas.

Lielāko daļa naftas, no kā ražo gvielu, iegūst valstīs ar represīvu režīmu, kur pārkāpj cilvēktiesības un ierobežo demokrātiju. Naftas bizness šajās valstīs parasti nodrošina šāda režīma veiksmīgu pastāvēšanu. Pērkot benzīnu, tādējādi arī tu atbalsti diktatūru un cilvēku ciešanas.

Patlaban vidusmēra jauna automašīna Eiropas Savienībā izdala 118 gramus CO₂ uz vienu nobraukto kilometru, un pēdējo 10 gadu laikā ir panākts samazinājums gandrīz par trešo daļu. Taču Latvijā jaunām automašīnām šis rādītājs bija 137 grami CO₂ uz kilometru, kas ir virs 130 gramiem – Eiropā CO₂ emisiju mērķa. Taču arī šis rādītājs var būt pārāk optimistiskas vērtējums. 2015. gadā pasauli satricināja Volkswagen skandāls, kurā atklājās, ka ražotāji ir izmantojuši programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem.

Automašīnas energoefektivitāte ir atkarīga gan no dzinēja tilpuma un jaudas, gan no braukšanas stila un arī aprīkojuma. Piemēram riepas ir atbildīgas par 20-30% degvielas patēriņa. Kopš 2012. gada riepām arī ir ieviests energomarķējums, kas ļauj patērētājiem izvēlēties energoefektīvākās riepas.

Liela daļa automašīnu katru gadu beidz savu aktīvo dzīvi. Bet, tā kā transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli satur tādas kaitīgas vielas kā svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgā hroma savienojumus u.c., tos nedrīkst tā vienkārši izmest atkritumos. Tāpēc Latvijā ir pieņemts likums, kas paredz – reģistrējot jaunu automašīnu, tās īpašniekam ir jānomaksā nodoklis, ko vēlāk izmantos šīs automašīnas otrreizējai pārstrādei. Taču, ja tavā īpašumā ir kāds nolietots transporta līdzeklis, to droši var nodot pārstrādei, par to nemaksājot. Aptuveni trīs ceturtdaļas no automašīnas detaļām (pārsvarā metālus un plastmasas) ir iespējams tālāk pārstrādāt. Taču pārējais nav pārstrādājams, un ES automašīnu atkritumi sastāda aptuveni 10 % no visiem bīstamajiem atkritumiem.

Bīstamas ir arī daudzas transportlīdzekļos izmantotās detaļas — riepas, eļļa, baterijas un akumulatori. Katru gadu Latvijā atkritumos nonāk aptuveni 12 tūkstoši tonnu nolietotu automašīnu riepu, 250 tūkstošus tonnu eļļas, kā arī vairākus tūkstošus tonnu akumulatoru. Visus šos produktus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros, tie ir jānodod tam īpaši paredzētās vietās (interesēties savā pašvaldībā). Akumulatorus ir iespējams nodot to tirdzniecības vietās, kā arī nolietotās elektronikas un bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Degvielas izvēle

Lai arī kādu degvielu mēs izmantotu, tās visas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Taču dažas ir labākas par citām. Tāpēc būtiski ir izvēlēties transporta līdzekli, kurā izmantotā degviela pēc iespējas mazāk ietekmē vides kvalitāti.

Benzīns ir visplašāk izmantotais degvielas veids, taču vienlaikus tas arī visstraujāk veicina klimata izmaiņas. Benzīnu iegūst no jēlnaftas, kas ir neatjaunojamais dabas resurss. Prognozē, ka nākamo 50 gadu laikā naftas ieguve benzīna ražošanai kļūs nerentabla. Benzīnam sadegot, izdalās virkne kaitīgu gāzu: oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un dažādi slāpekļa oksīdi (NOx), kas izraisa gaisa piesārņojumu. Katalizators jaunām automašīnām šīs emisijas var samazināt pat par 90 %, tomēr lietotās automašīnās to efektivitāte samazinās līdz 70 %. Katalizators kaitīgās gāzes pārvērš mazāk bīstamās vielās, piemēram, CO₂ un ūdenī.

Dīzeļa dzinēji salīdzinājumā ar benzīna dzinējiem patērē par 25 % mazāk degvielas. Dīzeļa dzinēji ir arī izturīgāki, kalpo ilgāk un to CO₂ emisijas ir zemākas nekā benzīna dzinējiem, taču tiem ir salīdzinoši lielākas gaistošo organisko savienojumu un NOx emisijas, kas veicina gaisa piesārņojumu. Dīzeļa motori arī rada būtisku gaisa piesārņojumu ar PM₁₀ putekļiem, kurus uzskata par kancerogēniem. Jaunās automašīnas, kurās ir katalizatori, šīs emisijas var būtiski samazināt. Taču arī dīzeļdegvielu iegūst no neatjaunojamiem dabas resursiem.

Saspiesta dabas gāze (CNG) ir vēl viens neatjaunojamais dabas resurss, ko izmanto iekšdedzes dzinēju darbināšanai. Gan dīzeļa, gan benzīna dzinējus var pārveidot, lai tie darbotos uz dabas gāzi. Šie ir tīrāki dzinēji – salīdzinājumā ar benzīna dzinējiem, to CO₂ emisijas ir zemākas par 30 %, bet CO emisijas – par 70 %.

Sašķidrināta gāze (LPG) arī ir neatjaunojams dabas resurss, kas sastāv no 90 % propāna. To parasti izmanto hibrīda dzinējos, kas var darboties gan ar benzīnu, gan LPG. CO, HC, NOx un CO₂ emisiju daudzums ir līdzīgs dzinējiem, kas darbojas ar dabas gāzi.

Biodegvielas galvenā priekšrocība ir tā, ka to iegūst no atjaunojamiem dabas resursiem — no biomasas. Taču, audzējot lauksaimniecības kultūras tās ražošanai, rada tikpat daudz CO₂, cik samazina, lietojot šo degvielu. Tāpat tiek izmantotas lielas zemes platības, kurās audzē monokultūras un izmanto agroķimikālijas. Tāpēc biodegvielu var uzskatīt par klimatam neitrālu.

Elektrība – šo dzinēju ietekme uz vidi ir atkarīga no tā, vai elektroenerģija iegūta no atjaunojamajiem vai fosilajiem resursiem. Populārākie ir hibrīda dzinēji (benzīns un elektrība) – pilsētas apstākļos izmanto elektromotoru, taču ārpus pilsētas, pie lielākas jaudas, ieslēdz iekšdedzes motoru (“Honda Civic”, “Toyota Prius”, “Lexus”). Taču ir arī simtprocentīgi elektromobīļi, kas nerada CO₂ emisijas, taču ar tiem vēl nav iespējams nobraut tik tālu, kā ar iekšdedzes dzinējiem. Elektromotoriem ir  arī zemāks trokšņa līmenis salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinējiem. Vislielākie draudi videi no elektromotoru izmantošanas rodas to bateriju dēļ.

Ūdeņraža dzinēji – ūdeņradi var iegūt ūdens elektrolīzes procesā vai no oglēm. To var izmantot iekšdedzes dzinējos, tos nedaudz pārveidojot, un tā emisijas ir ļoti zemas. Taču ūdeņraža uzglabāšanai ir nepieciešama aptuveni četras reizes lielāka bāka un šie transporta līdzekļi pagaidām ir ļoti dārgi.

Aviācija

Latvijā ar katru gadu strauji pieaug gaisa pasažieru skaits, un apmēram 20% iedzīvotāju katru gadu lido vienu līdz desmit stundas. Taču vēl joprojām 76 % Latvijas iedzīvotāju ar lidmašīnu nelido.

Aviotransports ir videi visnedraudzīgākais transporta veids, galvenokārt tāpēc, ka patērē daudz enerģijas. Lidmašīnu biļešu cena neatspoguļo patiesās izmaksas, jo aviāciju subsidē (degvielai nepiemēro akcīzes nodokli, biļeti neapliek ar PVN), tai ir arī ļoti augstas tā saucamās ārējās izmaksas – 4 EUR par katru nolidoto kilometru. Ārējās izmaksas rada aviācijas izraisītais vides piesārņojums un kaitējums veselībai, un tās sedz visa sabiedrība, ne tikai tie, kas lido.

Globāli aviācija ir atbildīga par aptuveni 3,5 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu, kas ir īpaši bīstami augšējos atmosfēras slāņos. Viens starpkontinentālais lidojums no Rīgas uz Ņujorku rada aptuveni 1 tonnu CO₂ emisiju vienam pasažierim, kas ir līdzvērtīgs tam emisiju apjomam, kas gada laikā rodas, lai nodrošinātu vienu cilvēku ar pārtiku.

Padomi

• Viszaļākais pārvietošanās veids – iet kājām vai braukt ar velosipēdu!
• Laba izvēle ir arī sabiedriskais transports, arī vilciens.
• Ja ikdienā tomēr jābrauc ar auto, ņem līdzi kaimiņus un draugus – jo pilnāks auto, jo labāk.
• Ja plāno pirkt jaunu auto, tad no vides viedokļa labāk izvēlēties jaunāku auto ar mazāku motoru.
• Izvēlies automašīnas ar hibrīda dzinēju (elektrība plus benzīns) vai iebūvētu gāzes (LPG) padevi. Videi draudzīgākās Eiropā nopērkamās automašīnas var atrast šeit – topten.info
• Izvēlies automašīnas ar mehānisko ātrumkārbu, jo automašīna ar automātisko ātrumkārbu patērē vidēji par 10 % vairāk degvielas.
• Izvairies no bīstamām ķīmiskām vielām: raugies, lai transporta līdzekļa plastmasas detaļas un pārklājumi nesaturētu dzīvsudrabu, svinu, kadmiju, arsēnu, antimonu, tributilalvu (TBT), bromētos liesmu novērsējus, polibromētos bifenilus (PBB), polibromētos difenilēterus (PBDE), hlorētos parafīnus vai ozona slāni noārdošās vielas. healthycar.org/ sniegta plaša informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām automašīnās.
• Pārliecinies, vai motora un citu transporta līdzekļa agregātu eļļošanai ir iespējams izmantot bioeļļas. Tām ir augu eļļas bāze, un tās nesatur tādus bīstamus ķīmiskus savienojumus kā polihlorētos bifenilus vai terfenilus, halogēnus saturošas piedevas u.c. bīstamus savienojumus.
• Pievērs uzmanību arī transporta līdzekļa radītajam troksnim. Braucošai mašīnai tam nevajadzētu pārsniegt 77 dB.

[izcēlums]

Vai tavā pilsētā tiek atbalstīts videi draudzīgs transports? Pieprasi savai pašvaldībai veidot zaļu, cilvēkiem un dabai labu dzīves un pārvietošanās vidi!

Ja tavā darbavietā notiek auto iepirkums, iesaki ievērot arī zaļos kritērijus!

Eko braukšanas stils

• Arī tavs braukšanas stils var ietekmēt enerģijas patēriņu — izvēlies augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, stabiliem motora apgriezieniem. Piemēram, ieslēdzot 5 pārnesumu pie 60-70 km/stundā, iespējams ievērojami ietaupīt degvielu.
• Brauciet vienmērīgi un spējat paredzēt satiksmes plūsmu.
• Piepumpē riepas! Ja spiediens riepās ir zemāks par 1,7 atmosfērām, tad ir lielāka rites pretestība un neekonomiskāka braukšana.
• Pārmērīgi neizmanto gaisa kondicionieri.

Eko braukšana var samazināt degvielas patēriņu par 20%!

Lidošana

• Nekad neizvēlies lidot, ja ceļš ir īsāks nekā 500 km.
• Lidojumi bez pārsēšanās būs labāki videi, jo patērēs mazāk enerģijas, un arī ērtāki lidotājiem.
• Jaunākas lidmašīnas ir energoefektīvākas, tāpēc, ja ir izvēle, tad dodiet priekšroku tādām.
• Lidojot, aizveriet lidmašīnas lodziņa žalūziju [korektorei – vai ir kāds īpašs vārds lidmašīnu logu aizvērtņiem??] — tas palīdz saglabāt lidmašīnā vēsumu un liek mazāk patērēt enerģijas salona atdzesēšanai.
• Mazāk bagāžas – draudzīgāk videi! Aviokompānija Delta aprēķinājusi – ja katrs tās pasažieris atstātu mājās vienu kurpju pāri, tad ietekme uz vidi samazinātos līdzvērtīgi tam, ja 10 500 automašīnas nebrauktu veselu gadu.
• Atsevišķas aviokompānijas piedāvā izlīdzināt lidojuma klimata ietekmi, samaksājot atsevišķu “oglekļa kompensāciju”. Šos līdzekļus kompānijas iegulda projektos, kas samazina klimata izmaiņas visā pasaulē.
• Kompensē savu lidošanas radīto klimata pēdu, iesaistoties videi draudzīgos darbos savā apkaimē, atbalstot kādu no Latvijas dabas aizsardzības organizācijām vai ievērojot citus šajā ceļvedī dotos ieteikumus!