Tualeti uzturēt tīru ir prātīgi, taču simtprocentīgas sterilitāte nav vajadzīga. Šeit mēs apskatīsim, kas slēpjas tualetes poda tīrītājos. Tualetes atsvaidzinātāji (tie ko piestiprina pie podu malas) pēc vides draudzīguma kritērijiem ir nevajadzīgi un videi kaitīgi, tāpēc no tiem iesakām atteikties vispār.
Sastāvs
Lielākā daļa tirgū pieejamo tualetes podu tīrīšanas līdzekļu satur ļoti aktīvas ķīmiskās vielas, kas piesārņo apkārtējo vidi un var apdraudēt mūsu veselību.
Lielākā daļa (ap 80 %) mājsaimniecību tualešu tīrīšanā izmanto hloru (nātrija hipohlorītu) saturošus balinātājus. Hlors vidē viegli reaģē ar organiskajām vielām un rada bīstamus savienojumus: furānus, dioksīnus un citas toksiskas vielas (www.ecos.com). Vēl viena no biežāk lietotajām aktīvajām vielām ir paradihlorbenzols (paradichlorobenzene), ko uzskata par kancerogēnu. Plaši lieto arī hlorinētos fenolus, kas kaitē elpošanas un asinsrites sistēmām. Taču jūs par to varat arī nezināt, jo ražotājiem šīs vielas obligāti uz iepakojuma nav jānorāda. Ķīmisko produktu marķēšanas likumdošana nosaka, ka uz iepakojuma ir jānorāda virsmaktīvo vielu proporcija produktā. Virsmaktīvās vielas var būt minerālas vai augu izcelsmes. Lielākā daļa populārāko produktu satur tieši minerālas izcelsmes un petroķīmiskas vielas, kas ir naftas rūpniecības produkti, un to ražošana saistās ar ģeopolitiskiem konfliktiem, cilvēktiesību pārkāpumiem, ūdens un gaisa piesārņojumu un globālo sasilšanu.
Tradicionālie tualešu tīrīšanas līdzekļi arī satur sintētiskās smaržvielas, kas ilgtermiņā var izraisīt veselības problēmas, un kodīgas skābes, parasti nātrija ūdeņraža sulfātu (sodium hydrogen sulphate), nātrija ūdeņraža hlorīdu (sodium hydrogen chloride) vai sālsskābi (hydrochloric acid). Šīs vielas izmanto, lai tiktu galā ar kaļķakmeni un urīna nosēdumiem. Skābes dēļ šie līdzekļi kairina acis un ādu. Tīrīšanas līdzekļi var saturēt arī antibakteriālas vielas. Dažas no tiem, piemēram triklozāns, ir atrastas zivīs un mātes pienā.
Taču visplašāk lietotā sastāvdaļa tualešu tīrītājos (līdz par 90 %) ir ūdens. Ūdens pārvadāšanai no ražotāja līdz patērētājam iznieko enerģiju, tād veicinot klimata izmaiņas. Lielais ūdens daudzums ir arī jāiepako, līdz ar to radot papildu atkritumus. Tāpēc no vides viedokļa labāk ir izvēlēties koncentrētos līdzekļus ar pēc iespējas mazāku dozu, respektīvi mazāku ūdens daudzumu. Izvēloties šādus līdzekļus, bieži vien var arī ietaupīt naudu.
Vēl joprojām liela daža ražotāju savus produktus pārbauda ar dzīvniekiem. Kompānijas, kas ir pierādījušas, ka neizmanto eksperimentus ar dzīvniekiem, var atrast šeit.
Alternatīvas
Kā alternatīvu mēs iesākam izvēlēties produktus (piemēram, Frosh), kas satur uz augu bāzes veidotas virsmaktīvās vielas, piemēram, citronskābi vai etiķi, kas bioloģiski sadalās un nav toksiskas, bet labi veic savas tīrīšanas funkcijas.
Ne vienmēr labākais tualetes tīrīšanas līdzeklis ir veikalā nopērkams. Ir daudz dažādu recepšu šādu līdzekļu pagatavošanai mājas apstākļos. Mājas darinājumu pamata sastāvdaļas ir soda, etiķis, citronu sula, boraks un eļļa.
Urīnam pašam nav izteikti nepatīkamas smakas, taču baktērijas to sadala līdz amonjaka savienojumiem, kam piemīt nepatīkama smaka. To var novērst, arī neizmantojot sintētiskos līdzekļus. Puķu smidzināmajā iepildiet ūdeni un iepiliniet 10 piles tējas koka eļļas. Šo maisījumu regulāri iesmidzina podā. Tādējādi tiksiet galā ar nepatīkamajām smakām.
Ja jūsu tualetes pods ir ar nosēdumiem, iesakām nolaist ūdeni, uz poda sieniņām izbērt glāzi boraka un to pārsmidzināt ar pus glāzi etiķa. Tad pods uz pāris stundām ir jāatstāj un vēlāk jānoskalo un jāizberž ar tualetes suku. Vēl viena recepte: sajauciet boraku ar citronu sulu un ar šo pastu ieziediet podu. Pēc divām stundām podu izberž. Lai tiktu galā ar kaļķakmens nosēdumiem, iesakām uz nakti podā iebērt miltus, tos pārliet ar karstu etiķi un ieberzt ar suku, bet no rīta to visu noskalot.
Padomi
- Neizmantojiet sintētiskos tualetes atsvaidzinātājus.
- Gatavojiet tualetes tīrīšanas līdzekļus paši.
- Ja tomēr izmantojat rūpnieciskos produktus, izvēlieties:
- koncentrētus produktus, kas satur pēc iespējas mazāk ūdens un kuriem ir maza doza;
- produktus, kuru aktīvā viela ir etiķis vai citronskābe (tas parasti norādīts uz iepakojuma);
- produktus bez sintētiskajām smaržvielām.