Menu

Datori

Datoru tirgus ir viens no straujāk augošajiem Latvijā. Pašlaik dators ir katrā trešajā ģimenē un šie dati tikai pieaugs. Mēs pērkam arvien jaudīgākus un jaudīgākus datorus, lai varētu izmantot jaunākās programmas, palielinām datoru atmiņu un iegādājamies dažādas papildus ierīces. Taču tai pašā laikā radam ievērojamus toksisku atkritumu kalnus, jo, piemēram, viens parastais monitors var saturēt no 2 līdz 3 kg svina, kas ļoti toksiska viela.

Vides faktori

Monitors – pēdējos gados arvien populārāki kļūst plakanie monitori (FPD – flat panel displays) un parastie CRT (cathode ray tube) monitori strauji iziet no modes. FPD monitoriem ir vairākas variācijas, no kurām populārākie ir šķidro kristālu monitori.

Datoros un monitoros atrodamās bīstamās vielas:

  • svins – atrodams CRT monitoros un lodējumos;
  • kadmijs – atrodams CRT monitoros un mikroshēmās;
  • dzīvsudrabs – atrodams mikroshēmās un FPD monitoros;
  • heksavalents hroms / hroms VI – tiek lietots aizsardzībai pret rūsu uz neapstrādātām un galvanizētām metāla plāksnēm vai kā dekoratīvs vai cietinošs savienojums. Tas var radīt DNS traucējumus un ir ļoti toksisks;
  • berīlijs (Be) – bieži sastopams mātesplatēs. Tas ir klasificēts kā kancerogēns, jo var izraisīt plaušu vēzi;
  • bārijs – atrodams CRT monitoros, lai lietotājus pasargātu no radiācijas. Tas var radīt smadzeņu tūsku, muskuļu vājumu, kā arī veselības traucējumus sirdij, aknām un liesai;
  • brominētie liesmu novērsēji – tiek lietoti plastmasas sastāvdaļās un mikroshēmas, lai novērstu to uzliesmošanu. Vairāki ražotāji, piemēram, DELL un HP ir atteikušies no šo savienojumu izmantošanas virknē detaļu, bet tā kā aizsājējvielas netiek izpaustas, nav skaidrs vai šo firmu ražotie datori ir kļuvuši drošāki;
  • fosfors – tiek lietots CRT monitoros.

No vides viedokļa, šķidro kristālu monitoriem ir virkne priekšrocību. Būtiskākā no kurām ir to energoefektivitāte. To ražošanā tiek patērēts mazāk enerģijas. FPD arī izdala mazāk siltuma, kas ir svarīgi, lai telpās nerastos sauss gaiss. Tai pašā laikā FPD monitoru ražošanai ir nepieciešams mazāk dabas resursu. Tie arī satur mazāk ozona slāni noārdošu ķimikāliju un bīstamu, noturīgu un radioaktīvu savienojumu. Lielākā daļa datoros sastopamo bīstamo ķīmisko vielu (skatīt rāmi) ir tieši CRT monitoros.

Izvēlēties FPD monitoru laikam ir vienkāršākā videi draudzīgā izvēle, iegādājoties jaunu datoru. Lai arī tie ir nedaudz dārgāki, taču īsā laikā jūs ieguldīto naudu atgūsiet pateicoties ietaupījumam elektrības rēķinā un FPD monitori parasti arī kalpo kādus 3 gadus ilgāk.

Datoru ražošana ir diezgan resursietilpīga. Pēc Vūpertāla institūta aprēķiniem, saražojot vienu datoru rodas 1 500kg atkritumu. Viens no galvenajiem šo atkritumu avotiem ir datoros lietoto mikroshēmu ražošana. Vienas šādas mikroshēmas ražošanas procesā rodas atkritumi, kas var līdz pat 4 500 reizes pārsniegt pašas mikroshēmas svaru. Saražojot vienu mātesplati, kuras sver ir 1800 grami, rodas 20 kg atkritumu, no kuriem 18 kg ir klasificējami kā bīstami, kas prasa īpašu apstrādi un noglabāšanu.

Mikroshēmu ražošanā iesaistīto strādnieku, pamatā sievietes, veselība arī tiek apdraudēta. Saskaņā ar Skotijas veselības un drošības aģentūras 2001.gada pētījumu, mikroshēmu ražošanā iesaistītajiem strādniekiem ir novērojama paaugstināts vēža slimnieku gadījumu skaits un pirmslaicīga nāve.

PVC brīvi kabeļi

Ja jūs gatavojaties datorus saslēgt tīklā izmantojot vītā pāra kabeli, jūs varat izvēlēties no polivinilhlorīda (PVC) brīvus kabeļus. LSZH (low smoke zero halogen) PVC brīvie kabeļi tiek ražoti, lai samazinātu kaitīgās emisijas, kas rodas dedzinot PVC. Lai kabeli varētu uzskatīt par LSZH, sālsskābes emisijām, kabeli sadedzinot, ir jābūt mazākām par 0,5%. Nesajauciet LSZH ar LSF (low smoke and fume) kabeļiem, jo tie ir tikai uzlaboti PVC, ar pieļaujamo emisiju apjomu līdz pat 18%. LSZH kabeļu ražotājus jūs varat atrast Greenpeace mājaslapā: http://archive.greenpeace.org/~toxics/pvcdatabase/. Te jāpiebilst, ka PVC brīvie kabeļi nav viegli pieejami un parasti ir dārgāki kā parastie PVC kabeļi. PVC tiek lietots arī datora iekšējos kabeļos, taču šeit alternatīvas atrast ir vēl grūtāk.

Ekomarķējumi

Datoriem tiek piešķirti arī vairāki ekomarķējumi. Kritēriji datoriem un to piederumiem ir izstrādāti Ziemeļu gulbim, ES Ekopuķītei un Vācu Zilajam eņģelim. Jāatzīst gan ka ekomarķējumi ir piešķirti tikai nedaudziem produktiem. Marķēto produktu sarakstus var atrast attiecīgo eko-marķējumu mājaslapās. Taču bez šiem marķējumiem ir arī ASV Energy Star zīme, kura ir labi atpazīstama arī Latvijā. Tā tiek piešķita precēm, kas to lietošanas laikā patērē mazāk elektrības. TCO zīme tiek piešķirta monitoriem un citām datoru sastāvdaļām, kas atbilst noteiktiem darba drošības un vides standartiem.

Izvēloties eko-marķētas preces jūs varat būt droši ka būsiet iegādājies tirgū uz to laiku videi draudzīgāko produktu, kas gan tā ražošanas, gan lietošanas un utilizācijas laikā neatstās tik lielu negatīvu ietekmi uz vidi, kā citi produkti.

Toksiskie atkritumi

Pastāvīgā datoru nomaiņa ar ātrākiem un jaudīgākiem nozīmē to, ka aptuveni 40% no visiem elektroniskajiem atkritumiem ir tieši datori. Eiropas valstis ir parakstījušas toksisko atkritumu eksporta aizliegumu, taču ASV to nav izdarījušas. Tas noved pie tā ka tonnām toksisko atkritumu no ASV tiek transportēti uz Āziju, kur tie bez pienācīgas apstrādes tiek noglabāti un rada milzīgas vides un veselības problēmas.

Pēc Eurostat datiem Latvija 2010.gadā pārstrādāja tikai 14% no elektroniskajiem atkritumiem. Pēc plašākiem aprēķiniem (ņemot vērā atkritumus, kas netiek savākti un pārstrādāti) uz vienu Latvijas iedzīvotāju gada laikā tiek radīti vidēji 10 kg elektronisko atkritumu. Lielākā daļa no tiem ir tieši datori un ar tiem saistītie produkti. Tas nozīmē, ka ļoti būtiski ir nodrošināt datoru otrreizēju pārstrādi.

Eiropā, lai risinātu augošo toksisko elektropreču atkritumu jautājumu, tika pieņemtā tā saucamā WEEE (elektrisko un elektronisko preču atkritumu) direktīva. Tā paredz atbildības par elektropreču pārstrādi nodošanu ražotājiem un valsti. Arī Latvijai, iestājoties ES, šī direktīva ir sasitoša. Jau no 2005.gada vasaras savas nevajadzīgās elektropreces jūs variet nodot atpakaļ ražotājiem un tirgotājiem, kuriem ir pienākums tās otrreizēji pārstrādāt.

Datoru novērtējums

Greenpece, kas salīdzināja vadošos mobilo telefonu un datoru ražotājus pēc to politikas attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu un rūpēm par saviem produktiem pēc to dzīves cikla beigām, ražotājus ir sakārtojusi šādā secībā (pirmais labākais):

  • WIPRO
  • HP
  • Nokia
  • Acer
  • Dell
  • Apple
  • Samsung
  • Sony
  • Lenovo
  • Philips
  • Panasonic
  • LGE
  • HCL
  • Sharp
  • Toshiba
  • RIM

Lai arī daudzas no šīm firmām Latvijā nav pieejamas, mēs tomēr varam redzēt lielos ražotājus un to attieksmi pret apkārtējo vidi un saviem patērētājiem.

Savukārt Lielbritānijas patērētāju aizsardzības organizācija ir veikusi patērētāju aptauju, lai noskaidrotu ar kādu firmu datoriem klienti ir visapmierinātākie. Izrādās, ka visapmierinātākie cilvēki ir ar Compaq, IBM, Dell, Packard Bell, Apple, Evesham, HP un Mesh galda datoriem, bet neapmierināti ar Tiny, Fujitsu-Siemens un Time datoriem. Klēpja datoru kategorijā patērētāji ir apmierināti ar Toshiba, Sony un Dell, bet neapmierināti ar Compaq un IBM.

Korporatīvā atbildība

Liela daļa vadošo datoru ražotāju ir iesaistījušies starptautiskajās lobiju grupās, kuras cīnās par brīvo tirgu un neo- liberālo dienaskārtību. Šeit ir minētas galvenās lobija grupas un firmas kuras tajās ir iesaistījušās:

  • Eiropas industriālistu apaļais galds: Siemens
  • Eiropas Sociālais forums: IBM
  • Starptautiskā rūpniecības kamera: HP, IBM un Sony
  • Transatlantiskais biznesa dialogs: IBM, Siemens
  • ASV pakalpojumu industrijas koalīcija: HP, IBM
  • ASV starptautiskā biznesa koalīcija: HP, IBM, Sony
  • Pasaules Ilgtspējīgās attīstības biznesa padome: Sony
  • Pasaules ekonomikas forums: IBM, Siemens, Sony, Sun, Microsoft

IBM un Intel ir neveiksmīgi lobējuši pret ES WEEE direktīvas ieviešanu, vēršoties Pasaules tirdzniecības organizācijā ar argumentu, ka šī direktīva radīs „barjeras brīvai tirdzniecībai”. IBM ir arī aktīvi darbojies Eiropas tirdzniecības kopienā EUROBIT, lai 1998.gadā iestātos pret Eiropas eko-marķējuma izstrādi datoriem. IBM uzskatīja ka izstrādātie kritēriji ir par augstiem un aicināja citus ražotājus boikotēt šo marķējumu.

Programmatūra

Microsoft, tā monopolstāvokļa dēļ, pasaulē ir izpelnījies plašus boikotus. Šim nolūkam ir izveidotas arī vairākas mājaslapas, kur jūs varēsiet atrast plašāku informāciju par to, kāpēc boikotēt Microsoft (www.msboycott.com, www.vcnet.com/bms/departments/dirtytricks.shtml, www.twisty.org/boycott.html).

Kā alternatīva pēdējo gadu laikā populāras ir kļuvušas atvērtā koda programmas, kas parasti ir bezmaksas un katrs lietotājs tās var piemērot savām vajadzībām. Populārākās no tām ir Ubuntu un OpenOffice. Atzinību ir ieguvusi arī interneta pārlūkprogramma Mozilla, kas ir alternatīva Internet Explorer.

Ieteikumi:

  • Iegādājieties lietotus datorus. Daudzi no tiem ir pietiekami jaudīgi, lai pildītu rakstīšanas funkcijas un varētu sērfot internetā;
  • Iegādājoties jaunu datoru, izvēlaties tos ar ekomarķējumu vai labākos no tiem, kuri minēti Datoru atpakaļ pieņemšanas kampaņas sarakstā;
  • Iegādājoties jaunu monitoru, izvēlieties FPD monitorus, jo tie satur mazāk bīstamo ķīmisko vielu un ir energoefektīvāki kā CRT monitori;

Ja jums jau ir dators, kas jums vairs nav nepieciešams, jūs to varat:

  • ja tas vēl ir izmantojams, nodot labdarībai – ir virkne bērnu un maznodrošināto aizsardzības organizāciju, kas labprāt tos no jums pieņems;
  • par lētu naudu tos pārdot second-hand datoru tirgotājiem;
  • atgriezt tiem no kā jūs to esat pircis;
  • nodot bīstamo atkritumu nodošanai paredzētās vietās.

Nekādā gadījumā elektropreču atkritumus nedrīkst izmest parastajās atkritumu izgāztuvēs.

Saites: