Ziepju, šampūnu, dušas želeju, zobu pastu, veļas pulveru un citu tīrīšanas līdzekļu būtiskākā sastāvdaļa ir virsmaktīvās vielas jeb tenzīdi. Tās palīdz ātrāk audumu samitrināt, atdala netīrumu daļiņas un tās izkliedē un sašķeļ sīkākās sastāvdaļās, notur netīrumu daļiņas izkliedētā stāvoklī, līdz ūdens tās izskalo un padara ūdeni sārmaināku, kas ir noderīgi, lai atdalītu “skābos” traipus, tādejādi veicinot un nodrošinot tīrīšanas procesu.
Virsmaktīvās vielas var būt nekaitīgas dabiski iegūtas no augu valsts izejvielām, taču daļa šo vielu, īpaši tās, kuras iegūtas no petroķīmiskajiem produktiem, var būt toksiskas un lēni noārdīties dabā. Visas virsmaktīvās vielas kaitē ūdens organismiem, ja vien nav viegli bioloģiski noārdāmas. Modernās virsmaktīvās vielas parasti viegli bioloģiski degradējas aerobos apstākļos – skābekļa klātbūtnē. Taču svarīgi, lai tās bioloģiski degradējas arī anaerobos jeb bezskābekļa apstākļos. Lai produkti iegūtu ekomarķējumu, piemēram, Ziemeļu gulbi vai ES Ekopuķīti, tiem jābūt 60 % anaerobi bioloģiski noārdāmiem. Šī prasība ir tādēļ, ka anaerobi apstākļi var rasties ūdenstilpju nogulsnēs un notekūdeņu dūņās, kad tās izmanto lauksaimniecībā kā mēslojumu. Vidē šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, piemēram, nonākot saskarē ar zivs žaunām, mainīt tās spēju kontrolēt sāļu daudzumu organismā.
Virsmaktīvās vielas pēc to sastāvā esošajiem jonu daļiņu savienojumiem iedala vairākās grupās.
Anjonu virsmaktīvās vielas (negatīvi lādētie joni) — jonizē (pārveido elektriski lādētās daļiņas) šķīdumu, tādā veidā iemantojot izcilas tīrīšanas īpašības. Parasti šiem savienojumiem raksturīga augsta putošanās spēja un tos izmanto veļas uhn trauku mazgājamajos līdzekļos, kā arī personīgās higiēnas līdzekļos. Lineārie alkilbenzola sulfonāti (LAS) ir viena no plašāk lietotajām anjonu virsmaktīvajām vielām. LAS ir aerobi bioloģiski noārdāma viela, bet nav pierādīts, ka tās būtu anaerobi noārdāmas, kaut arī šis jautājums zinātnieku vidū joprojām ir strīdīgs. Vispār sulfāti ir anaerobi noārdāmāki nekā sulfonāti. Tātad, ja iespējams, jāizvēlas mazgāšanas līdzeklis ar sulfātiem. Ir arī citas virsmaktīvās vielas, kas nav anaerobi noārdāmas. Anjonu virsmaktīvās vielas var būt arī taukskābes, kas viegli noārdās gan ūdens attīrīšanas iekārtās, gan dabā.
Nejonu virsmaktīvās vielas (nesatur jonus) — savienojumiem raksturīga zema putošanās spēja, tāpēc tos izmanto mazgāšanas līdzekļos, kurus paredzēts lietot automātiskās mazgājamās mašīnās. Tos bieži vien lieto kopā ar anjonu virsmaktīvajām vielām. Tā kā savienojumiem nav nekādu elektrisko lādiņu, tie nejonizē ūdeni un labi darbojas cietā ūdeni, iztīrot lielāko daļu traipu. Visplašāk pazīstamie ir alkilfenoletoksilāti (APEO), kurus izmanto veļas mazgāšanas līdzekļos, dezinfekcijas līdzekļos un traipu noņēmējos. Oktilfenolu un nonilfenolu etoksilāti ir noturīgi un ļoti toksiski ūdens organismiem. Sabrūkot nonilfenoletoksilāti veido nonilfenolus, kas tiek uzskatīti par endokrīnās sistēmas bojātāju. Spirta etoksilāti arī pieder pie nejonu virsmaktīvajām vielām un ir ļoti toksiski ūdens organismiem, bet tie parasti noārdās ūdens attīrīšanas iekārtās.
Katjonvirsmaktīvās vielas (pozitīvi lādētie joni) — šos savienojumus lieto, lai audumu padarītu mīkstāku un saudzētu auduma krāsu, tāpēc tie plašāk tiek lietoti skalošanas un krāsaino audumu, kā arī matu mazgāšanas līdzekļos. Šiem savienojumiem piemīt arī dezinfekcijas īpašības, tādēļ tos pievieno arī sanitāro telpu mazgāšanas līdzekļiem. Plašāk pazīstamā katjonvirsmaktīvā viela ir četraizvietotā amonija savienojumi, kas parasti bioloģiski nenoārdās.
Amfotērās virsmaktīvās vielas (gan negatīvie joni, gan pozitīvie joni) mazgāšanas līdzekļu produktos vienlaicīgi nodrošina gan tā maigumu, gan noturību, gan labu putošanu. Tie visbiežāk tiek izmantoti personīgās higiēnas un universālajos tīrīšanas līdzekļos.