Uzņēmumu un patērētāju izpratnes trūkums par cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmumu piegādes ķēdēs un nevēlēšanās aktīvi izmantot savu ietekmi, lai ierobežotu šos pārkāpumus un negodīgo tirdzniecību, ir aktīvistu, pētnieku, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kritikas centrā. Lai gan ir ražotāji, mazumtirgotāji, vairumtirgotāji un pilsoņi, kas ir veikuši pasākumus, lai novērstu šādu nezināšanu, nepilnības pašu uzņēmumu politikā, kā arī valdības politikā un patērētāju atbildībā joprojām ir diskusiju objekts. Kad cilvēki cieš un turpina dzīvot nabadzībā, ilgtspējīga attīstība visiem nav iespējama.

Biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā (MONDO), Lietuvā (LitDea) un Somijā (Fairtrade Finland) projekta “Godīgai tirdzniecībai draudzīgas Baltijas” ietvaros 2022. gada 20. jūnijā organizēja publisku diskusiju, lai runātu par cilvēktiesību situāciju un godīgumu tirdzniecībā, ilgtspējīgas attīstības vajadzībām, jauniešu cerībām un iespējamiem risinājumiem šo trūkumu novēršanai. Diskusijas dalībnieki centās atbildēt uz jautājumiem – Kāpēc cilvēktiesības ir svarīgas tirdzniecībā? Kas notiek, ja cilvēktiesības tiek ignorētas? Kas ilgtspējīgai attīstībai vajadzīgs no organizācijām un cilvēkiem? Vai pietiek ar godīgās tirdzniecības marķējumiem vai cilvēktiesību un vides uzticamības pārbaudi (HREDD)? Vai interešu aizstāvībai un sabiedrības spiedienam ir ietekme, vai ieinteresētajām pusēm vajadzētu darīt vairāk vai arī rīkoties citādi? Vai cilvēki un uzņēmumi ir informēti par reālo situāciju ar cilvēktiesību pārkāpumiem tirdzniecībā? Ja tā ir, kāpēc tas neizpaužas darbībās?

Piedalījās: 

• Dace Kavasa, Cilvēktiesību eksperte, CSR Latvia biedrs
• Rugile Matuseviciute, Klimata komunikāciju speciāliste, Lietuva
• Josetta Nousjoki, Interešu aizstāvības vadītāja, Fairtrade Finland
• Meri Hyrske-Fischer, Starptautisko cilvēktiesību koordinatore, Fairtrade’s HREDD Centre of Excellence
• Diskusijas vadītāja: Kristina Mänd, Interešu aizstāvības un iesaistīšanās eksperte MONDO, Estonia

Galvenie secinājumi:

• Pārmaiņām ir jānotiek visos līmeņos;
• Ilgtspējība ir vērtības radīšana;
• Uzņēmumiem būtu vairāk jāinformē patērētāji par savām apņemšanām un virzību uz ilgtspējību;
• Arvien vairāk no uzņēmumiem tiek sagaidīta atbildība piegādes ķēdēs;
• Uzņēmumi joprojām neuzskata Godīgas tirdzniecības produktu pārdošanu par konkurences priekšrocību;
• Godīgā tirdzniecība ir saikne, kas var veidot tiltu starp uzņēmumiem un mazajiem ražotājiem citviet pasaulē;
• Uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība, taču tā ir vairāku līmeņu atbildība un visām ieinteresētajām pusēm ir jāiesaistās, lai nodrošinātu sociāli un videi atbildīgu ražošanu un patēriņu;
• Fairtrade ir ilgtspējīgas attīstības projekts, kas cīnās arī par atbilstošu likumu ieviešanu, piemēram, par obligātās cilvēktiesību un vides uzticamības pārbaudes (mHREDD) likuma pieņemšanu Eiropas Savienībā;
• Sabiedrības spiedienam ir izšķiroša nozīme, kad pilsoniskās sabiedrības organizācijas iestājas par spēcīgu obligāto cilvēttiesību un vides uzticamības pārbaudes likuma pieņemšanu (mHREDD);
• Bez sociālā taisnīguma nevar pastāvēt ekoloģisks taisnīgums;
• Uzņēmumiem ir jāveicina savstarpējā sadarbība; 
• Kopumā uzņēmumi parasti izpilda tikai minimālās prasības, kas attiecas uz to piegādes ķēdēm;
• Valstu publiskajiem iepirkumiem ir būtiska nozīme cilvēktiesību aizsardzības veicināšanā uzņēmumu piegādes ķēdēs;
• Uzņēmumiem nevajadzētu baidīties uzsākt ceļu, lai savās piegādes ķēdēs kļūtu sociālā un vides ziņā atbildīgi, jo ir pieejama plaša ekspertu un profesionāļu palīdzība;
• Kādu dienu obligātā cilvēktiesību un vides uzticamības pārbaude būs obligāta visiem uzņēmumiem, tāpēc labāk ir sākt spert pirmos soļus jau tagad, kurš to vēl nav sācis darīt.

Noskaties pilnu diskusijas ierakstu.