Skip to content

Lokalizācija

Progresīva decentralizācija – sistemātiska cilvēku un kopienu atšķiršana no globālajām varas struktūrām, globālās ekonomikas un lauksaimniecības. Šis ir viens no veidiem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. To sauc arī par lokalizāciju – procesu, kas maina globalizācijas tendences par labu vietējai attīstībai, jeb politiskā diskriminācija par labu vietējam.

Lokalizācijas mērķis ir vietējiem iedzīvotājiem atdot tiesības un kontroli pār vietējo politiku un ekonomiku, kas tos ietekmē. Tas veicinātu vietējo kohēziju un saliedētību, samazinātu nabadzību un nevienlīdzību, uzlabotu dzīves apstākļus, sociālo infrastruktūru, vides kvalitāti un palielinātu drošību.

Viens no priekšnosacījumiem, lai to realizētu, ir stingra, decentralizēta un demokrātiska pašpārvalde, uz ko balstās vietējo lēmumu pieņemšana. Tai ir jābūt finansiāli un morāli spējīgai risināt vietējās problēmas un sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem un institūcijām vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Lokalizācija nenozīmē norobežošanos no ārpasaules, bet vietējo iedzīvotāju kontrolētu attīstību, kas, cik iespējams, izmanto vietējos resursus (finanses, darbaspēku un dabas resursus) un apmierina vietējās vajadzības un patēriņu. Tā nozīmē:

  • pašnodrošinātu ekonomiku un mazāku atkarību no ārējiem faktoriem: finanšu un preču tirgiem;
  • atdot vietējiem iedzīvotājiem kontroli pār ekonomiku un politiku;
  • varas decentralizāciju;
  • tādas politikas nodrošināšanu, kas stiprina vietējo daudzveidību kultūras, ekonomikas un citās sfērās;
  • cilvēku tiesības uz pašnoteikšanos u. tml.

Lokalizācijai ir daudz labu piemēru visā pasaulē. Viens no būtiskākajiem reģionālās varas decentralizācijas procesiem deviņdesmitajos gados notika Indijā, Kerala štatā (31 miljons iedzīvotāju). Šai Indijas štatā 35 % no reģionālā budžeta tika nodots vietējām pašvaldībām, nenosakot, kā to izlietot. Līdz ar to pašvaldības pašas varēja lemt par savām prioritātēm un problēmu risināšanas veidiem. Antropologs Ričards Franks uzskata, ka tas ir samazinājis korupciju un būtiski uzlabojis sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti ceļu, apūdeņošanas, dzeramā ūdens, sanitārijas, izglītības un veselības aprūpes sektoros. Austrālijā populāras ir kļuvušas kopienu bankas, kur vietējie iedzīvotāji ir akciju turētāji, un ar šo līdzekļu palīdzību tiek celtas jaunas skolas, slimnīcas un citi vietējās infrastruktūras objekti, kurus iepriekš finansēja centrālā valdība.

Portu Alegre Brazīlijā ir uzsākusi iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības budžeta izstrādāšanā (skatīt zemāk). Līdzīgas iniciatīvas ir uzsāktas arī citos reģionos, arī Spānijā Las Cabezas de San Juan pašvaldība (16 000 iedzīvotāju) ir izveidojusi pirmo budžetu ar vietējo iedzīvotāju līdzdalību. 15 % vietējo iedzīvotāju aktīvi piedalījās budžeta sagatavošanā, arī nosakot vietējos vides aizsardzības un transporta noteikumus.

Porto Alegre budžeta plānošana

Brazīlijā cilvēki ir norūpējušies par varas spējām apmierināt viņu vajadzības, taču Portu Alegre (1,3 miljoni iedzīvotāju), kur kopš 1989. gada pie varas ir Strādnieku partija, daudz kas ir mainījies. Partijas galvenais lozungs ir iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības budžeta plānošanā. Brazīlijā vietējo pašvaldības līdzekļu izmantošana bieži vien saistās ar korupciju, patronāžu un pārlieku lielu tehnokrātismu.

Portu Alegre katru gadu tiek sasauktas 16 vietējās budžeta sapulces, kuras izlemj par vietējo infrastruktūru, ievēlot pārstāvi reģionālajā budžeta forumā. Šajā forumā bieži vien konfliktējošie vietējie delegāti cenšas vienoties par galvenajām finanšu izlietojuma prioritātēm. Pārstāvji no reģionālajām sapulcēm piedalās arī pašvaldības budžeta padomē, kas izlemj par kritērijiem līdzekļu sadalīšanai un apstiprina investīciju plānu.

Šī programma ir ieguvusi plašu iedzīvotāju atbalstu (2001. gadā tajās piedalījās 55 tūkstoši iedzīvotāju) un vietējās sapulces jau piedalās arī citu jautājumu izskatīšanā, piemēram veselības aprūpe, izglītība, transporta sistēma u.tml.). Viens no lielākajiem reformas sasniegumiem ir tieši nabadzīgāko iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, tā ir arī veicinājusi sabiedriskā sektora attīstību pilsētā. Šī reforma ir pierādījusi, ka vietējie iedzīvotāji ir tikpat zinoši par savām vajadzībām kā birokrāti un spējīgi pieņemt lēmumus.