19. decembrī noslēdzās sabiedriskā apspriešana par lokālplānojumu Augšdaugavas industriālā parka attīstībai.
Mēs, biedrība “Zaļā brīvība, 6. decembrī platformā ManaBalss.lv sākām parakstu vākšanu “Pret industriālā parka izbūvi valsts mežā ar būtiskām dabas vērtībām” (https://manabalss.lv/i/2942), kuru līdz 19. decembra pulksten 10:30 bija parakstījuši 811 atbalstītāji.
Esam nosūtījuši vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam, Augšdaugavas novada pašvaldībai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu ņemt vērā šo iesniegumu un attiecīgās balsis pieskaitīt sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
Tāpat esam iesnieguši iebildumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros arī no “Zaļās brīvības” puses, kurā esam norādījuši šādus punktus:
1. Projektā ietvertie dabas ekspertu vērtējumi balstīti uz situāciju, kad lielas meža platības (vides pārskatā minēts, ka 05.2023. izcirtumi veido 102 ha jeb 42 % no kopējās mežaudžu platības – 245 ha). bija jau izcirstas, tāpēc neietver jau nodarīto kaitējumu, kas tiešā veidā saistāms ar iecerēto projektu. Attiecīgi, šī ietekme nav vērtēta, kaut arī VSIA “Latvijas valsts meži” ir publiski atzinuši, ka teritorijā “ir saimniekots jau zinot, ka šī teritorija varētu tikt nodota industriālā parka apbūvei” , proti, noprotams, ka faktiski AS “Latvijas valsts meži” ir sagatavojušies atmežošanai un centušies gūt maksimālu peļņu, veicot intensīvu mežistrādi šajā teritorijā vēl pirms SIVN un sabiedriskās apspriešanas. Intensīvās mežizstrādes rezultātā radusies ainavas un dzīvotņu fragmentācija tostarp tiek izmantota kā arguments vides pārskatā, tam, kāpēc šī teritorija ir piemērota industriālā parka būvniecībai. Šis ir potenciāls Orhūsas konvencijas 6.4. punkta pārkāpums, kas nosaka, ka “visas puses nodrošinās laicīgas sabiedrības līdzdalības iespējas, kad visi scenāriji vēl ir iespējami”. Liela daļa meža, kas ir izcirsta vēl pirms SIVN un sabiedriskās apspriešanas ar domu, ka vēlāk, šī teritorija, iespējams tiks atmežota, neliecina par efektīvu sabiedrības līdzdalību.
2. Vides pārskatā tiek apgalvots, ka “..SIVN procesā ir secināts, ka plānojot un ieviešot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (TIAN) iekļautos risinājumus iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai, nav identificēta būtiska negatīva ietekme uz vidi..”. Mūsuprāt, šis secinājums nav korekts, jo:
a. Vides pārskatā iekļautās “pozitīvās” ietekmes vērtējums uz ES nozīmes dzīvotnēm vai mežu platībām lielai daļai teritorijas balstās uz pieņēmumu par meža atjaunošanu jau veiktajos izcirtumos un par meža saglabāšanu atsevišķās zonās, kas ir maz ticami, jo konkrētajās teritorijās tiek noteikts rūpnieciskās teritorijas zonējums:
i. Piemēram, vides pārskata kopsavilkumā, 7. lappusē minēts, ka būs “tieša, pozitīva, ilgtermiņa ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes biotopu 91T0 Ķērpjiem bagāti priežu meži, 90D0*Purvaini meži, 7110*Aktīvi augstie purvi, tos Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R4) saglabājot.” Rūpnieciskās apbūves R4 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav viennozīmīgi un nepārprotami definēta minēto biotopu aizsardzība, tiek lietoti juridiski nesaistoši un ierobežojumus neuzliekoši vārdu savienojumi kā “tiks ņemti vērā”, “konsultēsies ar ekspertiem par būvju izvietošanu biotopos”. Pozitīvais, kopsavilkumā iekļautais ietekmes vērtējums balstās uz spekulāciju, ka dabas vērtības tiks saglabātas, kaut arī zemāk tekstā (43. lappuse) skaidri uzsvērts, ka tas vēl nav zināms (“Ja dabas vērtības tiek saglabātas, tad tā ir tieša, pozitīva, ilgtermiņa ietekme uz iepriekšminētajiem biotopiem..”). Tajā pašā laikā netiek pieminēta potenciāli negatīvā ietekme uz šo biotopu un sugu atradņu kvalitāti, kuru var radīt troksnis un citi traucējumi, kas var rasties rūpnieciskās apbūves teritorijā.
ii. Kopsavilkumā (7. lpp) minēts, ka būs “nebūtiska, negatīva, tieša, ilgtermiņa ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes biotopa 9010* Veci vai dabiski boreāli meži Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R1). Rekomendējama biotopa 9010* saglabāšana citās pašvaldības meža zemēs novadā”. Vēlāk tekstā tiek norādīts, ka “sliktākā attīstības scenārija gadījumā, šie biotopi var tikt zaudēti vai arī (ja biotopus būs iespējams saglabāt) pasliktināsies to kvalitāte. Ietekmes nebūtiskums tiek pamatots ar eksperta atzinumā minēto – “Prognozētais ES nozīmes biotopu zudums un iespējamā degradējošā ietekme attiecībā pret biotopu sastopamību valstī ir uzskatāma par nebūtisku”. Aicinām biotopu ekspertu
atzinumā un analīzē izvērtēt arī biotopu zaudēšanas ietekmi ne tikai valsts, bet arī vietējās pašvaldības līmenī, kā tas tiek rekomendēts Dabas aizsardzības pārvaldes vadlīnijās “Vadlīnijas sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētu ekspertu sniegto atzinumu satura kvalitātes uzlabošanai”.
iii. Netiek objektīvi novērtēta līdzšinējās un potenciālās nākotnes atmežošanas ietekme. Tiek norādīts, ka ir “nebūtiska, negatīva, tieša, ilgtermiņa ietekme uz mežu platībām, tās samazinot. Rekomendējama pašvaldības zemju apmežošana citās vietās novadā, kā arī Lokālplānojuma teritorijā ārpus plānotās apbūves teritorijām meža zemju saglabāšana un koku saglabāšana apbūvējamās teritorijās”. Vēlamies norādīt, ka jau šobrīd mežs ir izcirsts aptuveni 1 kv. km apjomā. Lokālplānojumā apbūves noteikumos un plānotajā situācijā nav noteikta aizsardzības atlikušajiem nenocirstajiem vecā meža nogabaliem vai jaunaudzēm, minimālā saglabājamā zaļā zona apbūves noteikumos ir definēta ir 10% teritorijas (tātad aptuveni 28 ha), līdz ar to mežizstrādei un iespējamajai atmežošanai joprojām ir pakļauta lielākā daļa teritorijas. Nedz vides pārskatā, nedz lokālplānojumā nav norādītas konkrētas apmežojamās teritorijas kompensēšanai, apmežošanas tiek “rekomendēta” t.i. pašvaldība var arī to nedarīt.
iv. Meža ainavas aizsardzības zona ir lielākoties ieplānota tur, kur tā ir izdevīga atbilstoši jau spēkā esošajiem aizliegumiem un praktiskiem apsvērumiem – piemēram aizsargjoslu likumam, kas nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar autoceļiem vai ūdenskrātuvēm, taču liela daļa teritorijā esošo dabas vērtību šajā zonā nav iekļautas. Norādām, ka lokālplānojuma teritorijā kopējā Eiropas savienības nozīmes biotopu platība ir 14,56 ha. Uz visas industriālā parka teritorijas fona tā ir neliela daļa, tāpēc būtu samērīgi šīm dabas vērtībām noteikt stringru aizsardzību.
3. Mūsuprāt, pašvaldība joprojām nav uzrādījusi pilnvērtīgu, sistemātisku, telpisko datu analīzē balstītu alternatīvu teritoriju izvērtējumu. Pašvaldības piedāvātajā dokumentā “Informācija, kas saistīta ar plānoto Augšdaugavas industriālo parku (ar papildinājumiem)” ir aprakstīts, kāpēc tieši šī teritorija ir visizdevīgākā, taču nav norādīti teritoriju atlases kritēriji, nav aprakstīta atlases metodika. Netiek arī ar skaitļiem vai aprēķiniem pamatots, kāpēc nepieciešama 281 ha vienlaidus platība. Pieminēti dažu pagastu centros izvietoti nelieli pašvaldības un privāti īpašumi, kamēr vienlaidus 40 ha un lielākas pašvaldībai piederošas degradētas teritorijas atstātas bez ievērības (skatīt Latvijas Permakultūras biedrības vēstuli LR Saemai., kas nosūtīta LR Saeimai 2023. gada 08. jūnijā, uz kuru līdz šim nav saņemta atbilde vai skaidrojums no pašvaldības)
4. Vides pārskata alternatīvu izvērtējums nav pilnvērtīgs un veikts pēc būtības. Vides pārskatā netiek apskatīta ne alternatīva par esošās mežu teritorijas saglabāšanu par mežu, un industriālā parka veidošanu citā – jau degradētā teritorijā vai vairākās teritorijās, ne arī plānošanas alternatīvām, kas samazinātu nepieciešamību izcirst mežu un ES nozīmes dzīvotnes (piemēram, veidojot atšķirīgu telpisko konfigurāciju, kombinējot enerģijas ieguvei veidoto un satiksmes infrastruktūru vai arī nosakot detālāku vai stingrāku zonējumu ar atšķirīgiem apbūves ierobežojumiem teritorijās ar dabas vērtībām). Virzītais lokāplānojuma variants tiek salīdzināts ar vēl sliktākām alternatīvām plānojumam tajā pašā teritorijā, kurā gandrīz vispār netiek paredzēta nekāda aizsardzība ainavas vai dabas vērtībām, un ko nevar uzskatīt par reālistisku. Mūsu ieskatā alternatīvo scenāriju izvērtējums neatbilst Vides pārraudzības valsts biroja izstrādātajām 2023. gada 30. maijā publicētajām vadlīnijām, kur norādīts, ka “Papildus “0” alternatīvai ir jāizvērtē vismaz viena iespējama un samērīga alternatīva, kas nodrošinātu plānošanas dokumenta mērķa/-u sasniegšanu”.
5. Augšdaugavas novada pašvaldības sagatavotajā dokumentā “Informācija, kas saistīta ar plānoto Augšdaugavas industriālo parku (ar papildinājumiem)” ir norādīts, ka ražošanai plānots izmantot atjaunojamo enerģiju, un “tas nozīmē, ka vismaz 35% no teritorijas ir jāparedz enerģijas ražošanas infrastruktūrai, ja tiek izvēlēts atjaunojamās enerģijas veids.” Kā viens no galvenajiem enerģijas avotiem tiek minēta saule (saules parku veidošana ražošanai nepieciešamās enerģijas vajadzībām). Vēlamies norādīt, ka mežu izciršana saules parku veidošanai neatmaksājas no klimata pārmaiņu vai vides viedokļa, it sevišķi, ja ir pieejamas citas, degradētas teritorijas. Šāda pieeja ir pretrunā ar videi draudzīgas atjaunīgās enerģijas ražošanas praksi
6. Vēlamies norādīt, ka šādā Lokālplānojuma redakcijā ir ļoti apgrūtinātas iespējas saņemt Eiropas Savienības finansējumu Augšdaugavas Industriālā parka attīstīšanai, jo, ņemot vērā augstāk minēto, tas visticamāk neatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kura izpilde or obligāta ES fondu finansētos projektos, kā piemēram, Atveseļošanās fonda vai Kohēzijas fondos (tostarp Taisnīgās pārkārtošanās fondā).
Foto: Calle no Unsplash