Uz katras sulas pakas vajadzētu būt informācijas vismaz par reģionu, no kura tā nākusi. Tas varētu palīdzēt padarīt sulas piegādes ķēdes izsekojamākas un patērētāju izvēles informētākas, uzsvēra Brazīlijas arodbiedrību pārstāvis Alsimirs do Karmo, viesojoties Rīgā.
Do Karmo uzsvēra, ka šobrīd vienīgā pieejamā informācija ir sulas izcelsmes valsts, tāpēc, ja kādā no reģioniem tiek pārkāptas strādājošo tiesības, patērētājiem nav iespējams ar savu izvēli ietekmēt situāciju. Reģiona norādīšana uz sulas pakām šo problēmu varētu samazināt.
Pēc do Karmo stāstītā lielākās problēmas apelsīnu plantācijās ir pārmērīga pesticīdu lietošana, nenodrošinot strādniekiem aizsargtērpus, negodīgi aprēķinātas darba algas, pārāk garas darba dienas un neapmaksātas virsstundas, kā arī arodbiedrību brīvības ierobežošana. Ir gadījumi, kad plantāciju vadība strādniekiem nenodrošina pat vienu brīvdienu mēnesī.
“Ir ļoti grūti pierādīt, ka veselības problēmas strādniekiem rodas tieši darba plantācijās dēļ. Lielākā daļa strādnieku ir migranti un nākamajā sezonā var strādāt jau citā vietā, turklāt slimības attīstās ilgākā laika posmā,” problēmu raksturoja do Karmo. Rezultātā kompānijas, kam pieder plantācijas var izvairīties no atbildības.
Pesticīdu dēļ rodas arī vides problēmas – piemēram, līdzīgi kā citviet pasaulē Brazīlijā izzūd bites.
Brazīlijā apelsīnus audzē gan lielās plantācijās, gan mazākās saimniecības. Lielajās plantācijās var būt pat vairāki tūkstoši strādnieku, bet bieži vien tieši mazajām saimniecībām ir visgrūtāk nodrošināt adekvātus darba apstākļu un samaksu, jo zemo cenu dēļ tām ir grūti konkurēt tirgū.
Do Karmo Rīgā viesojās no 26. līdz 28. sepembrim. Šīs vizītes ietvaros notika lekcija un diskusija Kaņepes Kultūras centrā, saruna ar NVO pārstāvjiem Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) birojā un tikšanās ar skolēniem Gulbenes vidusskolā.
Diskusijā piedalījās arī Dace Kavasa no Evolve, kas konsultē uzņēmumus par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību, un Ervins Labanovskis no veikala Dabas Dobe.
Dace Kavasa atzina, “ka ir vajadzīga paradigmas maiņa – papildu izmaksas par sertifikāciju būtu jāmaksā tiem uzņēmējiem, kuri rada kaitējumu videi un cilvēkiem, nevis tiem, kuri vēlas ražot bioloģiski un sociāli atbildīgi”. Pēc viņas teiktā mazumtirgotāji Latvijā bieži atsakās izpaust informāciju par produktiem, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, kamēr Rietumeiropā uzņēmēji ir spiesti nodrošināt krietni lielāku caurspīdīgumu.
Ervins Labanovskis dalījās savā pieredzē par godīgās tirdzniecības produktu izplatīšanu, izceļot, ka salīdzinot ar tradicionālo piegādes ķēdi, tie ir izsekojamāki un sertifikācijas kritēriji ir vērsti uz cilvēku labklājību.
Alsimirs Antoniu du Karmu (Alcimir Antonio do Carmo) ir komunikāciju padomdevējs San Paulu štata Lauku strādnieku federācijā FERAESP. Viņš ir arī franču organizācijas Sucre Ethique (“Ētiskais cukurs”) goda konsultants, kā arī Portugāliski runājošo žurnālistu federācijas (FJLP) prezidents.
Vairāk informācijas par apelsīnu industriju Brazīlijā: http://www.zalabriviba.lv/par-godigu-tirdzniecibu/apelsinu-sula-brazilija/
Vizīte notika „Lielveikalu zīmolu produktu ilgtspējas celšana, kā svarīga komponente 2015. Eiropas gadā attīstībai un tālāk”, ko finansiāli atbalsta Eiropas Savienība. Par raksta saturu atbild Zaļā Brīvība, un tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
