Subsīdijas fosilajam kurināmajam novirzīs ES no tās 2030.gada klimata aizsardzības mērķiem, atklāj jauns pētījums. Piecas ES valstis plāno līdz 2030. gadam ieviest jaunas fosilā kurināmā subsīdijas, liecina 28 dalībvalstu enerģētikas un klimata plānu projektu analīze.
Neraugoties uz ilgtermiņa saistībām izbeigt subsidēt fosilo kurināmo, neviena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm visaptveroši neziņo ne par savām fosilā kurināmā subsīdijām, ne arī par plāniem tās pārtraukt.
9. septembrī publicētajā pētījumā eksperti no Aizjūras attīstības institūta, Nīderlandes Zemes Draugiem un Klimata rīcības tīkla (CAN- Europe) analizēja ES dalībvalstu enerģētikas un klimata plānu projektus (NEKP), kuros valdībām ir jāziņo par savām fosilā kurināmā subsīdijām un plāniem tās pakāpeniski pārtraukt laikposmā līdz 2030. gadam (1).
Ziņojuma “Fosilā kurināmā subsīdijas ES valstu enerģētikas un klimata plānu projektos: trūkumi un pēdējais aicinājums rīkoties” autori konstatēja, ka vairāki NEKP fosilā kurināmā subsīdijas nemin vispār. Tas ir pretrunā ar citiem pētījumiem, kas liecina, ka visas ES valdības turpina sniegt atbalstu naftai, gāzei vai oglēm (2).
Sešas dalībvalstis – Bulgārija, Dānija, Francija, Ungārija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste – apgalvo, ka valstī nepastāv fosilā kurināmā subsīdijas. Tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas iepriekš konstatēto, ka visas ES valstis turpina sniegt kādu atbalstu fosilajam kurināmajam. Turklāt Apvienotā Karaliste vien katru gadu nodrošina 12 miljardus eiro, piemērojot nodokļu atvieglojumus un budžeta pārdali vairāk nekā jebkura cita ES dalībvalsts.
Lielākā daļa dalībvalstu NEKP atklāj, ka tās neplāno pakāpeniski pārtraukt esošās fosilā kurināmā subsīdijas, taču Apvienotā Karaliste, Vācija, Grieķija, Polija un Slovēnija piedāvā ieviest jaunas fosilā kurināmā subsīdijas neatkarīgi no ziņām par klimata krīzi un pirms desmit gadiem pausto apņemšanos izbeigt šādu atbalstu. Piemēram, Grieķija norāda, ka valsts atbalsts tiks sniegts dīzeļdegvielas katlu aizvietošanai ar dabasgāzes katliem, bet Polija plāno piešķirt subsīdijas pazemes gāzes uzglabāšanai un sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanai transporta vajadzībām.
2018. gada nogalē Eiropas Komisijai iesniegtajā projektā Latvija vairāk informācijas par valsts fosilo subsīdiju plāniem nākamajai desmitgadei sola sniegt NEKP pilnveidotajā versijā. NEKP mērķus un pasākumus Latvijas enerģētikas sektora attīstībai līdz 2030. gadam Ekonomikas ministrijā šoruden pārskata, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes modelēšanas rezultātiem, Eiropas Komisijas rekomendācijām un sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem viedokļiem. Pēc Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā fosilā kurināmā subsīdiju apmērs ir vairāk nekā 200 miljoni eiro gadā (3).
Eiropas vides organizācijas aicina katru dalībvalsti pēc vienotas definīciju uzskaitīt visus pašreizējās subsīdijas un atbalsta pasākumus fosilajam kurināmajam un iekļaut visaptverošus pakāpeniskas pārtraukšanas plānus NEKP gala versijā, kas jāiesniedz līdz šā gada beigām, kā to prasa Eiropas klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam.
Valsts finansiāls atbalsts fosilajam kurināmajam, kas uztur tā mākslīgu pieejamību, nav sociāli taisnīgs, jo kavē konkurētspējas attīstību mazoglekļa ekonomikas jomā ilgtermiņā. Tas arī palēnina pāreju no energoietilpīgas ražošanas uz tīrākiem enerģijas risinājumiem.
Ziņojuma līdzautors CAN-Europe finanšu un subsīdiju politikas koordinators Markuss Trillings skaidro, ka valstu enerģētikas un klimata plāni ir iespēja plānot to pakāpenisku īstenošanu un novirzīt ieguldījumus atjaunojamās enerģijas un enerģijas ietaupījumu mērķiem:
“Dalībvalstīm līdz gada beigām ir jāveic mājasdarbi. Ņemot vērā arvien pieaugošo plaisu starp Parīzes nolīguma mērķiem un to, ko dara valdības, mēs saskaramies ar ārkārtas situāciju klimata jomā. Tāpēc valdībām savas nākamās desmitgades investīcijas jākoncentrē uz pāreju uz tīru enerģiju. Fosilā kurināmā subsīdiju izbeigšana nodrošinās nepieciešamos resursus, lai Eiropa pēc iespējas ātrāk varētu sasniegt nulles emisiju neto līmeni.”
Ziņojuma secinājumus apstiprina arī Vides izglītības fonda eksperts Edmunds Cepurītis: “Gatavojoties klimata aizsardzībai veltītajiem gājieniem un demonstrācijām, kas visā pasaulē notiks laikā no 20.-27. septembrim, arī diskusijās par Latvijas enerģētikas nākotni skaidri iezīmējas, ka gan ekonomiski izdevīgākais, gan ilgtspējīgākais pamats Latvijas enerģijai ir lēti atjaunojamie resursi. Jebkādas subsīdijas fosilajiem resursiem Latvijā ir atbalsts importētai enerģijai un kavēklis mums izdevīgas enerģijas sistēmas izveidei”.
BEIGAS
Piezīmes redaktoriem:
(1) ES Pārvaldības regulā ir noteikts, ka NEKP ir jānodrošina, lai ES sasniegtu 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā.
(2) Eiropas Komisijas pasūtītie pētījumi liecina, ka visas ES dalībvalstis zināmā mērā subsidē fosilā kurināmā izmantošanu un/vai ražošanu. Aprēķināts, ka ES valdību piešķirtās fosilā kurināmā subsīdijas ir ap 55 miljardu eiro / gadā (EK, Trinomics, 2019). Pētījums par enerģijas cenām, izmaksām un subsīdijām un to ietekmi uz rūpniecību un mājsaimniecībām: https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d7c9d93b-1879-11e9-8d04-01aa75ed71a1
(3) OECD izvērtējums par valstu sniegto finansiālo atbalstu fosilajam kurināmajam: https://www.oecd.org/newsroom/fossil-fuel-support-is-rising-again-in-a-threat-to-climate-change-efforts.htm
Papildinformācijai vai intervijām ar ziņojuma autoriem lūdzu sazinieties ar:
Krista Pētersone (Zaļā brīvība):krista.petersone@bankwatch.org +371 29416535
James Rush (Aizjūras attīstības institūts): j.rush@odi.org.uk +44 (0)7808 79126 5
Nicolas Derobert (Climate Action Network Europe): nicolas@caneurope.org +32 (0)483 62 18 88
Foto: Shutterstock