Pretrunā Eiropas Savienības (ES) saistībām klimata jomā Eiropas Parlaments šodien deva zaļo gaismu ceturtajam Vispārējās intereses projektu sarakstam (the 4th Projects of Common Interest List), kurā iekļauti 55 fosilās gāzes infrastruktūras projekti. Gāzes cauruļvadu izbūve Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana būs prioritāri projekti, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, izsniedzot atļaujas un saņemot finansējumu.
“Lēmumiem, ko mēs pieņemam 2020. gadā, ir jābūt saskaņā ar mūsu ilgtermiņa mērķiem. Lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas neto nulles līmeni līdz 2040. gadam, ES ir pakāpeniski jāpārtrauc visu fosilo kurināmo izmantošana. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka gāze ir pārejas kurināmais, tas ir piesārņojošs enerģijas avots, kas grauj ES saistības klimata jomā, tāpēc nevienam fosilās gāzes projektam nevajadzētu iegūt Vispārējās intereses projekta statusu,” sacīja organizācijas Climate Action Network Europe ES Gāzes koordinators Clime Ester Bollendorff.
ES būtu jākoncentrējas uz atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes turpmākas attīstības veicināšanu un jāatbalsta tikai projekti, kas veicina šīs alternatīvas. Noteikumi par to, kādus projektus var iekļaut Vispārējās interešu projektu sarakstā, ir jāpārvērtē un jāsaskaņo ar ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā, kā arī jānovērš pretrunas ar Komisijas izstrādāto Eiropas zaļo kursu.
Pilnīgai fosilās gāzes izmantošanas pārtraukšanai līdz 2035. gadam bija jāsākas šodien, taču šis balsojums pierāda, ka Eiropas Parlaments nerīkojas saskaņā ar nesen izsludināto ārkārtas situāciju klimata jomā, nedz Parīzes klimata vienošanos, nedz ES līderu lēmumu līdz 2050. gadam panākt emisiju neto nulles līmeni. Piešķirt prioritāti un naudu šiem gāzes projektiem nozīmē Eiropas nākotni turpmākos 40-50 gadus ieslēgt gāzes infrastruktūras ķīlā un izšķērdēt līdz pat 29 miljardiem eiro ES nodokļu maksātāju naudu [1].
“Vispārējās intereses projektu sarakstā iekļauts arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana. Turklāt Latvijas valdība plāno veidot sašķidrinātās dabasgāzes terminālu, tādejādi vēl vairāk palielinot Latvijas atkarību no fosilajiem resursiem un samazinot atjaunojamo energoresursu konkurētspēju (siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtās un katlu mājās Latvijā pārsvarā izmanto tieši dabasgāzi: 2018. gadā – 59,0 %). 2019. gadā Latvija apņēmās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, līdz ar to nepieciešama iespējami ātrāka atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana, neveicot papildu ieguldījumus fosilo resursu infrastruktūrā,” uzsver biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Piezīmes:
[1] https://www.artelys.com/wp-content/uploads/2020/01/Artelys-GasSecurityOfSupply-UpdatedAnalysis.pdf
Eiropas Parlaments 12. februārī balsoja par ceturto Vispārējās intereses projektu sarakstu, kurā iekļautie projekti var automātiski gūt labumu no vairākām priekšrocībām, tostarp paātrinātas atļauju piešķiršanas un labvēlīgāku regulējumu. Tāpat šis statuss ir priekšnoteikums Connecting Europe Facility dotācijām, lai gan tas negarantē šādas dotācijas piešķiršanu. ES izveido šādu sarakstu reizi divos gados.