Badā mirstoši Āfrikas valstu bērni, darba nomocītās Bangladešas šuvējas, nelaimīgie, ko no mājām izdzinis palmu eļļas ražotāju bizness, ak, cik daudz pasaulē ir netaisnību!

Netaisnību pasaulē patiešām ir daudz un daļai no tām saknes aug rietumu biznesa interesēs. Viens no veidiem, kā rietumu aktīvisti mēģina trešās pasaules valstīm palīdzēt, ir komunikācijas kampaņu organizēšana ar mērķi vākt ziedojumu naudu nabadzības un posta mazināšanai. Diemžēl nereti šie labie nolūki sakņojas dziļā augstprātībā un nespējā iedziļināties vietējā kontekstā.

Ja glābjamie ļaudis tiek uztverti kā objekti, nevis kā potenciālie sadarbības partneri, kā spriestspējīgas un rīcībspejīgas būtnes, tad komunikācijas un glābšanas kampaņas ilgtermiņā ne tikai nepalīdz, bet kaitē.

Viena no iniciatīvām, kas pievērš uzmanību tikko iezīmētajai problēmai, ir 2013. gadā izveidotā Radiatora balva (The Radi – Aid Awards jeb The Radiator Awards). Tas ir ikgadējs pasākums, ko radījis Norvēģijas studendu un akadēmiķu starptautiskās palīdzības fonds (Norwegian Students’ and Academics’ International Assistance Fund).

Radiatora balvas idejiskais pirmsākums ir 2012. gadā radītais video “Africa For Norway”. Video stāsta par nabaga nelaimīgajiem norvēģiem, kuri nesmaida, jo viņiem ir auksti. Tāpēc Āfrikas cēlie ļaudis viņiem steidz palīgā, ziedojot radiatorus, lai siltumā atsiltu auksto ziemeļnieku sirdis un viņi atkal spētu smaidīt. Video ir rotaļīgs, skaists, taču nenoliedzami ironisks, jo parāda plaši izplatīto naratīvu – stāstu par nelaimīgajiem nabadziņiem, kas paši sev nespēj palīdzēt un cēlajiem glābējiem no citurienes, kas atrisina situāciju vienkāršā, taču realitāti maz ietekmējošā veidā.

Pēc šī pirmā video tika radīti vēl citi, piemēram, “Let’s Save Africa: Gone Wrong”

un “Who Wants To Be A Volunteer”,

un tā veidotāji ir vienlīdz gandarīti gan par diskusiju, ko šie video izraisa, gan par skatītāju smiekliem.

Visiem šiem video un arī Radiatora Balvai patiesībā ir tikai viens mērķis – uzdot jautājumu un mēģināt uz to atbildēt. Un šis jautājums ir šāds: “Ko mēs varam darīt labāk?”

Radiatora Balva tiek pasniegta divās nominācijās – Sarūsējušā Radiatora balva un Zelta Radiatora balva – un šo nomināciju mērķis ir izteikt nopēlumu vai atzinību komunikāciju kampaņām, kas aicina novērst nabadzību.

Sarūsējušā Radiatora balva

Sarūsējušā Radiatora balva tiek piešķirta tiem reklāmas video, kas, aicinot cilvēkus ziedot naudu, izmanto sabiedrībā esošos stereotipus vissliktākajā iespējamajā veidā.

2016. gada Sarūsējušā Radiatora balvas saņēmēji

 Save the Children Netherlands – par video “Give to Children like Jon. Donate now!” Žūrija nekautrējās šo video nosaukt par “nabadzības pornogrāfiju”, jo tas nostiprina iespaidu par Dienvidāfrikas bērniem kā pilnībā bezpalīdzīgām būtnēm, fetišizējot to puskailos augumus, īpaši fokusējoties uz bada dēļ iekritušiem vēderiņiem.

 World Vision Australia – par video “A Sponsored Child’s Dreams”. Žūrija uzskata, ka šis video rāda bērnus kā pasīvus un bezpalīdzīgus upurus. Tā vietā, lai pievērstu uzmanību veiksmīgajām lokālajām iniciatīvām, tas stāsta, ka vietējo cilvēku ciešanas atrisinās rietumu nodoru atbalsts. Bērni tiek izmantoti kā objekti bez kāda saprātīga konteksta.

Compassion International – par video “The Wait Is Over”. Žūrija atzīst, ka šis video veicina dziļi iesakņoto pieņēmumu par Rietumu pārākumu. Tas apelē pie balto cilvēku glābšanas vēlmes un rada ilūziju, ka vienīgais, kā vietējie vecāki var palīdzēt saviem bērniem, ir rietumu donora gaidīšana.

Zelta Radiatora balva

Zelta Radiatora balva tiek piekšķirta tiem video, kas izceļas ar radošu un nestandatra pieeju, neekspluatējot plaši izplatītos stereotipus par nabadzību un labdarību.

2016 gada Zelta Radiatora balvas saņēmēji

Plan International UK – par video “What do girls really learn at school? Learn Without Fear.” Žūrija uzskata, ka šis video labi parāda atšķirību starp idealizētu un reāli eksistējošu pasauli. Tas atsedz meiteņu ikdienas grūtības, kas vienlīdz eksistē gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs.

Amnesty Poland –  par video “Look Beyond Borders – 4 minutes experiment”. Žūrija atzīst, ka šis video pārliecinoši un spēcīgi maina veidu, kā tiek stāstīti stāsti par bēgļiem. Cilvēki kļūst par bēģļiem tādu apstākļu dēļ, kas ir ārpus viņu kontroles, taču mēs visi esam cilvēciskas būtnes, kam piemīt pašcieņa un kas pelnījušas būt cienītas.

HIV & AIDS Alliance – par video “Love a Positive Life”. Žūrija uzskata, ka šis video palīdz lauzt aizspriedumus par HIV slimniekiem, rādot tos nevis kā bezpalīdzīgus upurus, bet gan kā spēcīgas personības.