Eiropa ir nonākusi kritiskā situācijā, piedzīvojot gan ģeopolitisko spriedzi, gan vides krīzi, tāpēc ir vajadzīga mērķtiecīga un atbildīga politiska reakcija. Jaunākais Eiropas Savienības pētījums “1,5 °C dzīvesveids: ilgstspējīgas drošības radīšana ar rīcību klimata jomā” liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi dzīvesveida pārmaiņām, ja vien lēmumu pieņēmēji un uzņēmēji ir gatavi uzņemties šo pārmaiņu ieviešanu. Tāpēc ES līderi tiek aicināti izvirzīt tādus klimata mērķus, kas par prioritāti izvirza ilgtermiņa drošību un sabiedrības labklājību.
Kā novērojuši pētījuma autori, arvien biežāk par politiskajām prioritātēm tiek izvirzīta rūpniecības konkurētspēja, aizsardzība un īstermiņa ekonomiskie ieguvumi. Klimata mērķu novirzīšana otrajā plānā tuvākajos gados var apdraudēt Eiropas spēju saglabāt stabilitāti, labklājību un demokrātiju. Pētījums skaidri parāda, ka rīcība klimata jomā nav greznība – tā ir ilgstošas drošības priekšnoteikums.
“Ekonomiskā un militārā drošība ir svarīga puzles sastāvdaļa, taču, atliekot klimata nestabilitātes un ekoloģisko problēmu risināšanu, mēs apdraudēsim miera un labklājības pamatus. Domājot par drošību, nedrīkst aizmirst par klimata noturību un sociālo taisnīgumu”, saka Ilgtspējas pētniecības institūta vadošā pētniece, profesore Dorisa Fuksa (Doris Fuchs).
“Visu iesaistīto pušu izpratne par klimata mērķiem, sadarbība, atbildīga rīcība un vietējo mediju iesaiste ir īpaši svarīga Latvijas austrumu pierobežas reģionā, kur klimata mērķiem vajadzētu būt sasaistē ar valsts aizsardzības un sabiedrības noturības politiku,” saka biedrības “Zaļā brīvība” projekta pētniece, atbildīga dzīvesveida un izglītības ilgtspējīgai attīstībai eksperte Inga Belousa.
Sabiedrība – gatava, politiķi – vilcinās
Kaut arī valda uzskats, ka cilvēki nelabprāt maina ierasto dzīvessveidu, pētījums “1,5 °C dzīvesveids” rāda, ka tā dalībvalstu iedzīvotāji pauž stingru atbalstu vērienīgai pārmaiņu politikai, ja vien tā ir taisnīga un efektīva. Aug pieprasījums pēc tiesiskā regulējuma, kas regulētu resursietilpīgu patēriņu, nodrošinātu taisnīgumu un godīgi sadalītu ar pāreju saistītos pienākumus un ieguvumus.
“Ar tehnoloģiskajiem risinājumiem vien nepietiek – nepieciešamas arī izmaiņas dzīvesveidā, piemēram, pārmērīga gaļas patēriņa un privātā autotransporta samazināšana. Pētījums rāda, ka, lai sasniegtu noturīgu sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni, ir jāapvieno tehnoloģiju attīstība ar politikas instrumentiem, kas ierobežo augstas emisijas darbības un vienlaikus padara ilgtspējīgas izvēles vieglāk pieejamas un ērtākas ikdienā,” saka projekta pētnieks un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Pētījumā apkopotas sešas būtiskākās rīcības, kuras jāīsteno nekavējoties, ja gribam mazināt klimata pārmaiņas.
- Dzīvesveida izmaiņas jāintegrē klimata politikā: gan atsevišķu valstu, gan ES kopējā klimata stratēģijā papildus tehnoloģisko inovāciju attīstībai jāierobežo patēriņa modeļi, kas rada lielu ietekmi uz vidi.
- Ilgtspējīgs dzīvesveids jāpadara par ērtāko izvēli: valdībām jāiegulda līdzekļi kolektīvās apgādes sistēmās un infrastruktūrās, kas atbalsta ikdienas izvēles ar zemām oglekļa emisijām. Kā piemēru var minēt uzticamu un pieejamu sabiedrisko transportu, energoefektīvus mājokļus un veselīgu pārtiku.
- Politikas pamatā jābūt godīgumam un taisnīgumam: klimata regulējumam jāveicina taisnīgums, godīgi sadalot pārejas nesto slogu un ieguvumus un vienlaikus nodrošinot atvērtu telpu aktīvai iedzīvotāju līdzdalībai politiskajos procesos.
- Laiks politiskai konsekvencei un drosmei: pretrunīgi signāli un īstermiņa politika grauj sabiedrības uzticību. Politikas veidotājiem ir jānodrošina ilgtermiņa skaidrība un jāuzņemas vadošā loma, aizstāvot sabiedrisko labumu ilgtermiņā – arī nākamajām paaudzēm.
- Labklājībai nepieciešama jauna pieeja, kas ierobežo resursu pārtēriņu un prioritizē sabiedrības veselību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, kopienas saliedētību un vienlīdzību.
- Jānodrošina demokrātiska pieeja, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi iesaistīties pārejas procesa veidošanā. Iekļaujoši un caurspīdīgi lēmumu pieņemšanas procesi var veicināt uzticēšanos valdībai un novērst sabiedrības polarizāciju.
Šomēnes Zviedrijas pilsētā Lundā noritēja konference, kurā 500 zinātnieki diskutēja, kā panākt nepieciešamo ilgtspējas pāreju. Kā atzīmēja vides ekonomikas profesors Tims Džeksons (Tim Jackson), ilgtspējīga nākotne ir iespējama, pārvirzot ekonomiku uz cilvēku vajadzību risināšanu (piemēram, sociālo aprūpi), nevis ekonomisko izaugsmi, un nodrošinot ieguvumus gan cilvēku, gan vides labklājībai.
Par projektu “1,5 °C dzīvesveids Eiropas Savienībā”
Pēdējo četru gadu laikā projekts ir sniedzis būtiskas atziņas par ilgtspējīgu dzīvesveidu un praktiskus ieteikumus klimata mērķu sasniegšanai iedzīvotājiem un rīcībpolitikas veidotājiem. Pētījuma autori piedāvā ar ieinteresētajām pusēm un iedzīvotājiem kopradītus risinājumus, kas pielāgoti katrai pētījuma dalībvalstij, balstoties datos par mobilitāti, mājokļiem, uzturu un brīvā laika pavadīšanu.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
Papildu informācija:
Jānis Brizga
Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs
Tālr.: 29118112
E-pasts: janis@zalabriviba.lv
Ilze More
Biedrības “Zaļā brīvība” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 29830259
E-pasts: Ilze.more@zalabriviba.lv
Foto: Bruno Brikmanis Jurjāns/Unsplash