Energiaühistu dibināta 2021. gadā, un tā ir pirmā energokopiena Igaunijā, kas darbojas visā valsts teritorijā. Organizācijas centrālais birojs atrodas Tallinā, tā ir peļņu gūstoša (for-profit) organizācija, un ir ceļā uz jumta organizāciju mazākām enerģētikas kopienām visā valstī.
Plašāka informācija: https://energiayhistu.ee/
Energiaühistu apvieno ap 90 biedru no visas Igaunijas, un dalībnieku spektrs ir plašs – uzņēmēji, pasniedzēji, ilgtspējības aktīvisti, kopienu pārstāvji, juristi, inženieri, valsts sektora darbinieki utt.. Organizācijas padomē darbojas 20 biedri, tai ir viens vadītājs, bet ikdienā atalgotu darbu strādā viens padomes loceklis. Energiaühistu biedru vidū ir pārvaldes iestāžu darbinieki, bet ne atsevišķas publiskas personas.
Energiaühistu aktivitātes ir daudzveidīgas. Sākotnēji organizācijas veidotāji vēlējās apzināt un atbalstīt tās kopienas Igaunijā, kuras plāno kopīgas aktivitātes enerģētikas jomā. Trīs gadu laikā uzdevumu loks ir krietni paplašinājies, un tagad tiek organizēti arī semināri vietējām interešu kopienām, iepazīstas jaunas tehnoloģijas, Energiaühistu dalībnieki piedalās diskusijās par enerģētikas attīstību valstī, kā arī iesaistās likumdošanas izstrādē. Līdz ar to organizācijas darbība apvieno trīs nozīmīgākās ieinteresēto personu grupas – vietējās kopienas, valsts sektoru un komerciālos attīstītājus.
Cieša sadarbība notiek arī ar vadošo Eiropas atjaunīgās enerģijas kooperatīvu jumta organizāciju REScoop (www.rescoop.eu). Energiaühistu ir labs piemērs energokopienu daudzpusībai.
Kerdlas projekts: pirmā vietējā iniciatīva
Projekts Kerdlā, Hījumā, ir pirmā vietējā energokopienas iniciatīva. Organizācijas stiprināšanai 2022. gada septembrī Energiaühistu biedriem tika atvērta kolektīvā finansējuma kampaņa trīs nedēļu garumā. Tajā piedalījās 29 investori – 35% energokopienas dalībnieku. Zemākā piesolītā cena bija 100 EUR, augstākā – 1500 EUR. Vidējais solījums – 483 EUR, visu solījumu mediāna 400 EUR.
Kerdlā saules elektrostacija darbojas nulles eksporta režīmā, t.i. tā nevar nodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu tīklā. Līdzīgi kā Latvijā, daudzos Igaunijas reģionos sadales sistēmā nav pieejamas brīvas jaudas saules elektrostaciju pieslēgšanai, un tīkla pārbūve prasa milzīgus ieguldījumus, ko mazas kopienas nevar finansēt. Šis ir veiksmīgs, lai arī neliels, risinājuma piemērs.
Juridiskā forma
Energiaühistu juridiskā forma ietver ne tikai iespēju gūt peļņu, bet arī tādus demokrātiskas pārvaldes principus kā “viens biedrs = viena balss, neskatoties uz finansiālo ieguldījumu”.
Igaunijā energokopienas var būt ar jebkuru valstī atļauto juridisko statusu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir nākamā piemērotā izvēle pēc peļņu nesošas organizācijas, taču pieņemamas ir arī bezpeļņas organizācijas un fondi. Izvēli par labu kādai noteiktai juridiskajai formai nosaka kopienas mērķi un aktivitātes. Ļoti bieži dzīvokļu biedrības īsteno kopīgas enerģētikas aktivitātes (kopīgi saules paneļu parki, energoefektivitātes renovācijas pasākumi u.c.), taču viņiem nav jāveido papildu juridiskā vienība, jo jau likumā paredzētais darbības spektrs ir pietiekami plašs.
Tehnoloģiskā iestatīšana
Kerdlas projekts ietver jumta saules elektrostaciju ar jaudu 13 kW, un tas ir uzstādīts 2023. gadā uz privātas biroju ēkas pašu lietošanai. Ēkas īpašnieks maksā fiksētu enerģijas cenu Energiaühistu, un biedri, kas investējuši, var saņemt dividendes no peļņas. Saules paneļu stacija pašlaik nav pieslēgta sadales sistēmai un visa saražotā enerģija tiek izmantota uz vietas ēkā. Tomēr pastāv iespēja nākotnē paplašināt PV staciju, ja tas izrādīsies iespējams un ekonomiski izdevīgi.
Energiaühistu vēlas izveidot sadarbību ar Tallinas pilsētas vadību, lai uz sabiedriskās ēkas izveidotu kopienas saules paneļu parku. Šis parks tiks veidots projekta StartSun ietvaros. Organizācija sadarbojas ar izstrādātājiem, lai savos projektos iekļautu vietējos iedzīvotājus un kopienai būtu ieguvums, piedāvājot virtuālu akciju un fiksētas enerģijas cenas no vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanas saskaņotā perimetrā (1MW = 1km) (vējš, saules paneļi).
Pārvaldība
Energiaühistu galvenais princips ir demokrātiska lēmumu pieņemšana – svarīgus lēmumus var pieņemt tikai ar biedru balsu vairākumu. Dažādu dalībnieku pienākumi un lomas ir noteiktas līgumos, piemēram, biedriem ar lielu ieguldījumu ir papildu vienošanās. Dalība ir atklāta un brīvprātīga, visiem dalībniekiem ir jāmaksā iestāšanās maksa un gada maksa.
Ierastā prakse ir tāda, ka viens projekts ilgst 10-12 gadus, pēc tam īpašuma īpašnieks var iegādāties daļu no kooperatīva ar atlikušo vērtību. Līdz ar to investīciju projekts biedriem beigsies pēc nedaudz vairāk kā 10 gadiem, bet paredzamā ieguldījumu atdeve varētu būt 3 līdz 5 gadu laikā.
Biznesa modelis
Kerdlas projekta izmaksu un peļņas sadales principi ir aprakstīti Energiaühistu statūtos. Patērētājiem ir fiksēta elektroenerģijas cena – 0,2 € kW/h, nav tīkla tarifu vai citu ierasto elektrības rēķinu komponentu. Salīdzinājumam – elektroenerģijas tirgus cena, sākot no 2021. gada, bija 0,06 – 0,36 € kW/h, un tai papildu nāk maksa par pieslēgumu un citiem servisiem. Energiaühistu sedz noteiktu daļu no uzturēšanas izmaksām.
Digitālie rīki
Kerdlas projektā Solax Cloud (www.solaxcloud.com) tiek izmantots, lai piekļūtu saules paneļu sistēmas invertora datiem un analizētu tos.
Šķēršļi un izaicinājumi
Sākotnēji bija izaicinājums atrast pareizo juridisko formu Energiaühistu organizācijai, bet ar laiku gūtā pieredze mazina šķēršļus starp dažādām ieinteresētajām pusēm.
Aprakstu par Kerdlu sagatavoja projekta “StartSun” partnerorganizācija Igaunijā “Tartu Reģionālā enerģētikas aģentūra”.
Foto: https://energiayhistu.ee/esimene-kogukondlik-paikesepark-tuleb-hiiumaale/
Avoti:
Dokumentu izpēte un interviju ar Energiaühistu vadītāju Džozepu Vērmi (Joosep Veerme) 2024. gada 15. februārī.