Skip to content

Putnu aizsardzība vēja parku plānošanā Krista Pētersone, Rolands Lebuss

timusic-photographs-x_yzCtgX0vI-unsplash

Ievads

Lai gan pēdējā desmitgadē Latvijā nav notikusi jaunu vēja parku izbūve, ir daudz jaunu vēja parku ieceru, kuru ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ir procesā. Novietojuma aspektiem ir izšķirīga loma, lai vēja elektrostaciju darbība neradītu kaitējumu apkārtējai videi. 

Atjaunīgās enerģijas izmantošana ir veids, kā ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas citos reģionos rada būtiskus draudus putnu dzīvotnēm, kas sezonāli mājo arī Latvijā. Taču, lai saražotā enerģija būtu patiešām “zaļa”, atjaunīgās enerģijas projektu teritorija jāizvērtē arī ainavu ekoloģijas skatījumā un jāīsteno pasākumi, kas uzlabo apstākļus citu dzīvās dabas sugu izdzīvošanai.  

Raksts par vēja parku ietekmēm uz putniem sagatavots, balstoties uz ornitologa Rolanda Lebusa pieredzi.

Galvenās atziņas:

  • Putnu klātbūtne, to ligzdošanas vietas un migrācijas ceļi, ir vieni no pirmajiem jautājumiem, uzsākot vēja parka novietojuma plānošanu.
  • Dienas plēsīgie putni ir jutīgākā grupa, kurus Latvijā skar vēja parku attīstība.
  • Vēja parku radītie riski galvenokārt ir sadursmes, kā arī tiešs vai netiešs putnu dzīvotņu zaudējums.
  • Uz kopējā putnu mirstības fona vēja parkiem nav būtiskas ietekmes.
  • Kompensējošie pasākumi ārpus vēja parka teritorijas var ievērojami uzlabot putnu ligzdošanas un barošanās apstākļus.
  • Vēja parkiem piemērotākas ir intensīvās lauksaimniecības teritorijas nekā ainavas ar mozaīkveida struktūru.

Ietekmes uz putniem novērtēšana Aktuāli jau vēja parka ieceres sākumposmā

Vēja parku attīstītāji konsultācijas ar putnu ekspertiem uzsāk jau pirms IVN procedūras sākuma. Situācija jāapzina ieceres sākotnējā stadijā – par risku apmēru var spriest pēc pieejamajiem datiem par izvēlēto teritoriju. Vēja parku plānošanas process ir ilgs – jāveic izpētes, jāiegulda daudz līdzekļu, jāslēdz līgumi. Arī IVN izstrādātāji uzskata, ka putnu jautājumi ir vieni no pirmajiem, kas jānoskaidro. IVN ietver detālu izpēti, kurā viedokļi par to, kas un kādā veidā ir jāvērtē, var atšķirties gan profesionāļu lokā, gan komunikācijā ar ierēdņiem.

Situācija ar putniem vēja enerģijas nozarē vienmēr ir sarežģīta. Neskatoties uz lauksaimniecības un mežsaimniecības intensifikāciju, Latvijā putnu arvien ir daudz. Tāpēc nav vēja parku, kurus putnu aizsardzības jautājumi neskar. Galvenā un jutīgākā grupa ir dienas plēsīgie putni. Latvijā šo putnu sugu populācijas ir ļoti dispersas  – tās nav koncentrētas kādās noteiktās, tostarp īpaši aizsargājamās, dabas teritorijās, bet ir vairāk vai mazāk izplatītas visas valsts teritorijā. Turklāt dažādām sugām ir atšķirīga reģionāla izplatība, ko nosaka piemēroto dzīvotņu kvantitatīvie un kvalitatīvie parametri. Putni ir visur. Piemēram, viena no konfliktsugām ir mazais ērglis. Arī jūras ērgļi un zivju ērgļi. Sākotnēji var šķist, ka teritorijā klātbūtnes nav, bet arī pamestās ligzdas var tikt atjaunotas viena pavasara laikā.

Vēja parku riski Sadursmes un dzīvotņu zaudējums

Vēja elektrostaciju (VES) klātbūtne putniem var radīt dažādus riskus. Pirmkārt, tie ir sadursmju riski, un jaunu putnu mirstība ir lielāka. Par putnu spēju adaptēties pieejamā informācija ir pretrunīga. Otrkārt, tas ir netiešs putnu dzīvotņu zaudējums, kad putni izvairās uzturēties, baroties un ligzdot vēja parkos un to tiešā tuvumā, kā arī tiešs putnu dzīvotņu zaudējums, kad tiek fiziski iznīcinātas dzīvotnes, nocērtot mežus, ierīkojot ceļus un citu infrastruktūru. Bet tiešais zaudējums šajā gadījumā parasti ir nebūtisks, jo vairumā gadījumu skar niecīgu vēja parka daļu. Cita veida ietekme, kā VES radīta trokšņa piesārņojums, pašu VES un tās infrastruktūras klātbūtne, mirgošana u.c. ietekme skar pārsvarā pašā vēja parkā vai tiešā tuvumā dzīvojošus putnus – tas gan attiecināms uz līdzenu reljefu, kalnainos apvidos ietekme ir citāda.

Taču viss mainās – pētījumi liecina, ka izvairīšanās attālums sarūk laika gaitā. Piemēram, Eiropā migrējošās zosis mēdza turēties lielākā attālumā no vēja parkiem, bet tagad barojas netālu. Tās adaptējas. 

Uz kopējā putnu mirstības fona vēja elektrostacijas neatrodas augšgalā. Putnus daudzkārt biežāk nogalina stikla šķēršļi, autotransports, infrastruktūras objekti, kā arī kaķi.

Infographic: Wind Turbines Are Not Killing Fields for Birds | Statista You will find more infographics at Statista

Klimata pārmaiņu draudi Vēja enerģija ir nepieciešama, lai mazinātu globālo sasilšanu

Klimata pārmaiņu ietekmes uz putniem jāvērtē globālā mērogā. Mazais ērglis ir tālais migrants, kurš lido uz Āfriku. Vasarā, rudenī Latvijā tas spēj iegūt pietiekami daudz barības, lai sakrātu spēkus lidojumam uz Āfriku. Taču Āfrikā klimata pārmaiņas tropu zonas skar viskrasāk. Kad ziemošanas vietās ir izteikts sausums, putniem nav barības un tie nespēj uzkrāt tauku rezerves, lai pārvarētu garo distanci atpakaļ uz Latviju

Klimata pārmaiņas ir realitāte, kurai putni nespēj pietiekami strauji pielāgoties. Tāpēc ietekmes uz putniem jāskata no dažādām pusēm – arī domājot par risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Vēja parki var radīt apdraudējumu putniem, taču, neko nedarot, lai ierobežotu fosilo energoresursu izmantošanu, problēmas pastāvēs tāpat.

Attēli:

1. Mazais ērglis. Foto: Jānis Jansons, putni.lv

2. Mazā ērgļa izplatības areāls, migrācijas ceļi un ziemošanas vietas Āfrikā.  Foto: SanoAK: Alexander Kürthy, Wikipedia

Novērojumu dati un situācijas izpēte Putni mēdz pamest ligzdas un veidot tās no jauna 

Ornitologa darbam nepieciešamo datu pieejamība nav vienāda dažādos Latvijas reģionos. Ir teritorijas, kur jau iepriekšējos gados veiktas izpētes. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī tematiskie projekti kā LIFE projekts “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Taču situācija mēdz būt atšķirīga. Piemēram, aplūkojot tikai karšu pamatni un atsevišķu novērojumu datus, mozaīkveida ainavās par ligzdu skaitu nevar spriest bez vietas padziļinātas izpētes. Reizēm zināmas ir tikai dažas ligzdas, bet darba gaitā tiek atrastas daudz vairāk.

Putni mēdz veidot jaunas ligzdas un tās atjaunot. Ligzdas arī iet bojā vētrās. Lai respektētu putnu ligzdošanas vietas, vēja stacijas plānoto novietojumu mēģina pārcelt. Taču tas nav vienkārši, jo pastāv citi telpiski ierobežojumi, piemēram, aizsargjoslas, viensētas un apdzīvotas vietas. Turklāt pārcelšana negarantē risinājumu, jo putni maina ligzdošanas vietas. Iemesls ir arī citi traucējumi, īpaši, ja blakus notiek mežizstrāde; tā var būt arī krūmgrieža izmantošana ligzdošanas laikā. Putni var atgriezties vai neatgriezties. Tā ir dinamiska situācija, tāpēc dati nekad nebūs pietiekami, īpaši par dienas plēsīgajiem putniem.

Normatīvie akti neparedz putnu monitoringu vēja elektrostacijas darbība laikā. Vides pārraudzības valsts birojs to iekļauj kā nosacījumu IVN procedūrā, kas attīstītājam jārespektē. Teritorijās, kur ir dienas plēsīgie putni vai melnie stārķi, ornitologi rekomendē putnu aprīkošanu ar GPS. Tā iespējams uzkrāt informāciju, kas noder plānošanai arī nākotnē. 

Vēja parki mežā un lauksaimniecības zemēs Intensīvās lauksaimniecības zemes nav putniem piemērotas dzīvotnes

Šobrīd daudz vēja parku ieceru tiek plānotas meža zemēs. Vērtēšana ir ilgs process. Izpēte, lai saprastu, cik piemērota ir konkrēta vieta, ir nepieciešama, pirms tiek uzsāktas sarunas ar zemes īpašniekiem. Savukārt vēja parku būvniecības aizliegums nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs nav pamatots no putnu aizsardzības viedokļa. Tāpēc šis ierobežojums vēja parku attīstītājiem liek meklēt teritorijas mazāk intensīvās lauksaimniecības teritorijās un mozaīkveida ainavās, kurās ir ievērojami labāki apstākļi putniem, tostarp īpaši aizsargājamu putnu sugām. Arī aizaugošo teritoriju nozīme jāvērtē vietējā kontekstā, izzinot konkrētu sugu ligzdošanas un barošanās apstākļus.

Kompensējošie pasākumi Putnu ligzdošanas un barošanās apstākļu uzlabošana plašākā teritorijā

Pastāv ietekmi mazinošie un kompensējoši pasākumi. Pamatprincips ir sākotnēji mēģināt piemērot ietekmi mazinošos pasākumus, meklējot piemērotāko VES novietojumu. Ja tas neizdodas, jāparedz kompensējošie pasākumi, taču atšķiras šo pasākumu interpretācija ārpus Natura 2000 teritorijām.

Var minēt piemēru no Skotijas, Beinn an Tuirc parku. Izsekojot klinšu ērgļu lidošanas trajektorijām, bija iespējams noteikt to barošanās vietas. Kompensējošie pasākumi tika paredzēti dzīvotņu apsaimniekošanas plānā: atstatus no vēja parka teritorijas tika izveidota alternatīva barošanās teritorija, atjaunojot purvu un atbrīvojot teritoriju no kokiem. Šis labās prakses piemērs plašāk apskatīts Wind Europe publikācijā par vēja enerģijas lomu dabas aizsardzībā (12. lpp.). 

Arī Latvijā gadījumos, kad ietekmi mazinošie pasākumi nav efektīvi vai nav realizējami, būtu jāīsteno kompensējoši pasākumi gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par vēja parka būvniecību.  Kompensējošo pasākumu ietekme nav 1:1, ar to palīdzību iespējams būtiski uzlabot putnu populācijas dzīvotnes. Kompensējošie pasākumi būs efektīvi tikai tad, ja tie tiek realizēti ne vien atbilstoši, bet arī lielākā apmērā nekā nodarītais zaudējums tai vai citai putnu sugai. 

Piemēram, vēja parka būvniecības rezultātā mazā ērgļa mazā barošanās teritorijā ir lielāki vai mazāki sadursmju riski, bet daļā gadījumu putni pārceļas, pametot savu ligzdošanas iecirkni. Trūkstot piemērotām barošanās un ligzdošanas vietām, šie putni ligzdošanu arī var neuzsākt blakus teritorijās. Abos gadījumos ligzdošanas iecirknis ir zaudēts, pirmajā gadījumā ir arī fiziski zaudējumi, bojā gājušu putnu veidolā. 

Vēja parka būvniecības gadījumā kompensējošiem pasākumiem būtu jāizvēlas teritorija tai pašā reģionā, bet vismaz 10 km attālumā no vēja parka, un jāatlasa vismaz 5-10 aizsargāti (mikroliegumi, Natura 2000 teritoriju stingrās zonas) mazo ērgļu ligzdošanas iecirkņi, kur iespējams un nepieciešams veikt pasākumus, un, vienojoties ar zemes īpašniekiem, tie tiek veikti.

Tālākā nākotnē labs risinājums būtu vēja staciju darbības apturēšana, izmantojot radaru un attēlu apstrādes sistēmas, lai, putniem tuvojoties VES, novērstu sadursmes ar rotoriem. Šādu sistēmu testēja Smolā, Norvēģijā, bet tās izmaksas bija pārāk augstas attiecībā pret efektivitāti. Jāseko līdzi pētījumiem, jo ar laiku tiks izstrādātas efektīvākās sistēmas, kuras varētu ieviest arī Latvijā. 

Lietderīga būtu kompensējošo pasākumu daudzveidīgāka izvērtēšana un piemērošana, sadarbojoties ar ekspertiem. Viens no risinājumiem būtu ligzdas koku radīšana, apzāģējot egļu galotnes vai veidojot mākslīgās ligzdas, kā arī apstākļu uzlabošana barības iegūšanai, piemēram, uzturot zālājus un atbrīvojoties no krūmiem.

Piemēri no vēja parku plānošanas prakses Latvijā:

Rekomendācijas kompensējošiem pasākumiem

Ietekmes būtiskums Nepieļaut putnu mirstību ir gan vēja enerģijas attīstītāju, gan dabas aizsardzības interesēs 

Pat ekspertu vidū ne vienmēr ir vienprātība par ietekmes būtiskumu. Vērtējumu par ietekmēto populācijas daļu un tās situāciju ietekmē dažādi apstākļi. Viena no pieejām ir kā kritēriju noteikt pieļaujamo mirstību – robežās no 1-5 % no populācijas lieluma atkarībā no sugas. Latvijā nav vēja parku, kur ietekmētais populācijas lielums attiecībā pret visas populāciju pārsniegtu 1%. Taču ilgtermiņā arī neliela mirstība un traucējumi var radīt nevēlamu ietekmi un demogrāfijas bedri, tāpēc kompensējoši pasākumi ir nepieciešami. Arī dabas aizsardzības institūcijas nevēlas pieļaut putnu mirstību, pat ja tā ir nebūtiska daļa no visas populācijas. 

No vēja parku attīstītāju puses interese par ietekmi mazinošiem un kompensējošiem pasākumiem ir godīgs žests, ka ļauj pamatot to, ka iecerētais projekts patiešām ražos zaļu enerģiju, kas dabai nāk par labu.

Materiāls sagatavots projekta “Vēja un saules enerģijas integrācija Latvijas energosistēmā” ietvaros.

Vairāk informācijas: Krista Pētersone, krista@zalabriviba.lv