Jaunumi
Diskusija “Atkritumu dedzināšana – iespēja vai drauds”
Paldies visiem, kas iesaistījās diskusijā “Atkritumu dedzināšana – iespēja vai drauds” Sarunu festivāla LAMPA 2021 ietvaros! Sarunas ierakstu varat skatīties LMT Straume. Semināra norisi finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #NVOfonds2021
Emisiju tirdzniecības sistēma
Palielinot ES klimata ambīciju līmeni Eiropas zaļā kursa ietvaros, atbilstoši pielāgojama oglekļa emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Pirmkārt, palielināms ETS kopējais ambīciju līmenis līdz 2030. gadam, kas iecerētā 43 % samazinājuma pret 2005. gadu vietā būtu jāpalielina uz 65 %. Vides organizācijas iesaka vēl lielāku samazinājumu, taču izvēli […]
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ir paredzēts kā jauns instruments Eiropas zaļā kursa ietvaros, lai cīnītos ar oglekļa emisiju pārnesi, kas nozīmē ražošanas pārcelšanu ārpus ES, kur dekarbonizācijas prasības ir zemākas, kā arī, lai aizsargātu ES tirgu pret lētāku importu, kas neietver dekarbonizācijas izmaksas. Konkrēts īstenošanas mehānisms vēl tiek apspriests, izvēloties starp nodokļiem, nodevām vai importa ietveršanu […]
Notiks priekšvēlēšanu “Zaļais Grils” – pašvaldību vēlēšanu kandidātu debates par dabas, klimata un vides jautājumiem
Jau 5. jūnijā veiksim izvēli, kas būs tie politiķi, kas noteiks dzīvi pašvaldībās nākamos četrus gadus. Vai šie politiķi būs arī tādi, kuri spēs pašvaldībās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus? Vai potenciālajiem pašvaldību politiķiem, kuri ir vistuvāk cilvēku ikdienas dzīvei, ir nosprausti mērķi dabas, vides un klimata jautājumos? Projekts “Zaļais barometrs” 26. un 27. maijā plkst. […]
Zaļais Barometrs – vides politikas notikumu apskats // marts, aprīlis
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns – panākts nozīmīgs progress Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzētā apjomīgā finansējuma izlietošanas plānu kalšana Latvijai bija viena no šī gada pirmās puses nozīmīgākajām diskusijām arī attiecībā uz vides un klimata jomu. Jau janvārī vides organizācijas pauda bažas, ka Latvijas ieceres neatbilst šī mehānisma būtībai, kas ir – palīdzēt valstīm […]
Kā ES fondi ir mainījuši centralizēto siltumapgādi Latvijā un kur virzāmies tālāk
Kopsavilkums publikācijai “Centralizētā siltumapgāde – ES investīciju nozīme“. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, siltumapgāde ir nepieciešamība un nozīmīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Siltums Latvijā tiek patērēts vidēji 200 dienas gadā un apmēram 60 %[i] energoresursu tiek patērēti tieši siltumapgādē. Neapšaubāmi, runājot par siltumapgādi, svarīgs ir ne tikai siltumapgādes veids, katla efektivitāte, bet īpaša nozīme ir energoresursam jeb […]
Vides organizācijas: atkritumu dedzināšana ir nepieļaujama
Līdz šī gada 4. jūlijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš pirms pāris gadiem apstiprinātās ES direktīvas par atkritumiem. Viens no šo direktīvu mērķiem – samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos. Vides organizācijas kategoriski noraida atkritumu sadedzināšanu kā risinājumu.
Vides organizācijas aicina dalībvalstis virzīt ES reģionālos un atveseļošanas fondus pretim klimatneitralitātei
Jauns ziņojums, ko publicējis Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) un CEE Bankwatch Network identificē 14 valstu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) investīciju priekšlikumus, kuri jāfinansē, lai nodrošinātu zaļu atgūšanos no ekonomiskās krīzes. Ziņojums ar nosaukumu “ES fondi un zaļā atgūšanās” saasaucas ar Eiropas Padomes prezidenta Šarla Mišela priekšlikumu paaugstināt izdevumus klimata mērķu sasniegšanai ES […]
Jauns energosistēmas scenārijs ceļā uz Eiropas klimatneitralitāti 2040. gadā
30.jūnijā Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau, EEB) un Climate Action Network Europe (CAN Europe) un prezentēja Eiropas energosistēmas attīstības scenāriju, kas ir pilnībā saderīgs ar Parīzes nolīguma mērķi noturēt planētas sasilšanu zem 1,5 grādu atzīmes. Šajā scenārijā apkopotie zinātniskie dati pierāda, ka Eiropa ir spējīga uz ambiciozāku klimata politiku. Ziņojums ar nosaukumu “Paris Agreement […]
Klimata pārmaiņu ierobežošanai nākamajā desmitgadē nepieciešami ambiciozāki plāni
Eiropas vides organizācijas ziņo, ka Eiropas Savienības valstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir būtiski trūkumi. Organizācijas norāda uz tiem un sniedz konkrētus ieteikumus. Šie plāni ir svarīgi, jo identificē būtiskākās investīciju jomas ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. Eiropas Komisijas gala vērtējums gaidāms rudenī. 2020. gada 2. jūnijā Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN […]