Energoefektivitāte

Vai zināji, ka Latvijas iedzīvotāji maksā divreiz vairāk par enerģiju nekā vidēji Eiropā? Nenosiltinātu ēku dēļ rodas lieli siltuma zudumi – tas iedzīvotājiem liek neadekvāti daudz maksāt par pamatvajadzību nodrošināšanu, tas traucē vietējai ekonomikai, palielina nabadzību, negatīvi ietekmējot arī emigrācijas rādītājus. Latvijā tikai 6 % ēku ir energoefektīvas un dzīvojamais sektors strauji noveco. Lai nosiltinātu tās ēkas, kurām akūti nepieciešama renovācija, būtu nepieciešami ap 5-6 miljardi eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem šobrīd pieejami ir tikai 156 miljoni. Latvija Eiropas Savienības fondu izmantošanā energoefektivitātes projektiem atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, kamēr tam pieejamie līdzekļi turpina samazināties.

Ja būtu pieejamāks finanšu atbalsts daudzdzīvokļu un privāto māju iemītniekiem, piesaistot arī privātās investīcijas, kā arī lielāks pašvaldību atbalsts renovācijas projektu izstrādē, varbūt situācija uzlabotos? Nosiltinātu, renovētu māju iedzīvotājiem ir mazāki apkures rēķini, tie iegūst ievērojami lielāku komforta līmeni, kā arī tiek būtiski paildzināts ēkas kalpošanas ilgums. Tā ir laba investīcija, ko novērtēs arī nākamās paaudzes!

Energoefektivitātes pasākumi sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un resursu taupīšanā.  

Uzzināt vairāk un pieteikties ES fondu finansētas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas atbalstam var šeit.

Energoefektivitāte

Izmaiņas ES energoefektivitātes un ēku energoefketivitātes direktīvā EK prezidente Urzula Von der Leijena 2020. gadā izvirzīja ambīciju līdz 2030. gadam Eiropas Savienība (ES) mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55 %, un šīs ambīcijas izpildei nepieciešamas izmaiņas arī Eiropas enerģētikas politikā. Kā daļu no Eiropas Zaļā Kursa, ar mērķi palielināt klimata ambīcijas laika periodam no 2030. līdz 2050. gadam, Eiropas Komisija (EK) plāno mainīt energoefektivitātes un ēku energoefektivitātes direktīvas. Spēkā esošā direktīva tika apstiprināta 2012. gadā ar mērķi panākt 20 % energoefektivitātes uzlabojumu līdz 2020 (salīdzinot ar 2005). 2018. gadā mērķis tika papildināts, nosakot 32,5 % enerģijas efektivitātes uzlabojumus līdz 2030. Lai ieviestu vēl ambiciozākus SEG emisiju samazinājumus valstīm būs jāievieš virkne pienākumu, kas skars ļoti daudz jomu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt Renovācijas viļņa mērķu izpildi, kas paredz ne tikai plašus renovācijas pasākumus, ilgtermiņa renovācijas stratēģijas izveidi, bet arī nosaka cik “viedai” būs jābūt ēkai, kādā veidā dažādi enerģētikas tirgus spēlētāji drīkstēs iesaistīties (energoefektivitāte, ESCO, siltumapgāde, u.c.), kādi būs jaunie saistošie pienākumi uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm. Ēkas patērē 40 % no visas gala enerģijas un ir atbildīgas par aptuveni 36 % SEG emisijām Eiropā – tas ir būtisks aspekts, ko abas direktīvas risinās ar dažādu instrumentu palīdzību. Īpaša loma plānota valsts un pašvaldību sektoram nosakot tam obligāti renovējamo ēku skaitu un īpaši izceļot publiskā sektora lomu labās prakses veidošanā. Latvija joprojām nav pilnībā pārņēmusi esošās direktīvas (2018) saistības un tādēļ šobrīd arī ir aktīvs pārkāpuma process. Lai to novērstu šobrīd tiek gatavoti grozījumi energoefektivitātes likumā – taču jaunie nosacījumi jau būs zināmi šī gada vasarā un Latvijai nāksies atkal sagatavoties likuma izmaiņām, lai pārņemtu jaunās direktīvas prasības. Kopā ar jauniem stingrākiem nosacījumiem būs arī pieejams esošās direktīvas izvērtējums, kas palīdzēs papildus apzināt problēmjomas un veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Infographic-Energo-Efektivitate-Latest
Infographic-Energoefektivitate-Ekas
Lapu 17, Rīga, LV 1002