Īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām biedrība “Zaļā Brīvība” tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu un Nacionālās apvienības premjerministra kandidātu Robertu Zīli. Tikšanās mērķis bija pārrunāt aktuālos jautājumus enerģētikā, vides aizsardzības un infrastruktūras projektu jomā, lai izzinātu kā Zīle raugās uz atsevišķu jautājumu attīstību, esot Eiropas parlamenta deputāts, kā arī lai “Zaļā Brīvība” pievērstu deputāta uzmanību uz tai svarīgiem jautājumiem.

Roberts Zīle prognozē, ka nākamais Eiropas daudzgadu budžets netiks pieņemts pirms pavasarī gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, jo esošajā parlamentā  jau šobrīd ir pārāk daudz jautājumi, kuri ir iestrēguši, nespējot salāgot intereses. Viens no šādiem jautājumiem ir Mobilitātes pakotne, attiecībā uz kuru nevar panākt vienošanos par vienotiem noteikumiem, kas regulētu kravas automašīnu pārvadājumus ES robežās. Vienots regulējums atrisinātu negodīgu konkurenci, kuru izvērš dažas atsevišķas valstis, kas turklāt rada papildus SEG emisijas nelietderīgu maršrutu rezultātā.

Deputāts sarunā apstiprināja to, ka iestājas par Kohēzijas fonda nozīmes nemazināšanu, jo, ja Eiropas Savienība vēlas tuvoties federālai pārvaldei, tad ir sevišķi būtiski rūpēties par tādu līdzekļu pārdali, lai perifērijas neciestu no investīciju trūkuma un emigrācijas.

Attiecībā uz Latvijas enerģētikas situāciju un tās nākotni R.Zīle uzskata, ka viennozīmīgi ir jāveicina enerģētiskā pašpietiekamība, jāmazina dabasgāzes nozīme Latvijas enerģētikā un jāveicina vietējo atjaunīgo energoresusu izmantošana. Atbalsts gāzei no Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ir jāizņem, kā arī jādomā par jauniem atbalsta veidiem enerģijai no vietējiem vēja, koksnes un ūdens resursiem. Pagaidām Inčukalna gāzes krātuve mums esot nozīmīga, kamēr ir vēl būtiska atkarība no Krievijas importētās gāzes.

Zīle uzsvēra, ka šajos jautājumos mēs nevaram raudzīties izolēti no kaimiņvalstīm, no Eiropas Savienības reģiona, būtiska ir bijusi tirgus atvēršana un savienojumu veidošana, jo kopējais tirgus ir tas mehānisms, kas dabiskas konkurences ceļā atbalsta visefektīvākos risinājumus. Laba elektroenerģijas savienojamība turklāt sniedz enerģētisko nodrošinājumu situācijās, kad lokāli nav iespējams vai ir ļoti dārgi saražot vietējo elektrību. Tas, ka valstis izmanto šādas situācijas, lai eksportētu lētāku elektroenerģiju un tā nopelnītu, neesot nosodāmi, jo atvērtais tirgus nodrošina efektivitāti. Tomēr Zīle atzīst, ka kamēr enerģētikā netiek piemērots “piesārņotājs maksā” princips, tikmēr ne vienmēr tā ir ilgtspējīga enerģija, kas gūst labumu no atvērtā tirgus. Piesārņotāju [enerģijas ražošana no fosilajiem kurināmiem] aplikšana ar nodokli varētu nākotnē notikt, taču tur esot ļoti būtiskas detaļas – lai nerodas citi būtiski negatīvi efekti.

R.Zīle uzskata, ka dzērienu iepakojuma depozītsistēmu 12. Saeima nepaguva ieviest, jo esošajai varai trūka ietekmes spēka. Nacionālā apvienība atbalsta depozītsistēmas ieviešanu un centīsies arī turpmāk pozitīvi to ietekmēt.

Deputāts atzina, ka kopumā atbalsta pasākumus, kas saudzē vidi un aizstāv vides intereses, taču, viņaprāt, vides aizsardzība nevar būt atdalīta no kopējiem sociāli ekonomiskajiem procesiem. Piemēram, valstiskā neatkarība vienmēr būs svarīgāka par vides aizsardzības jautājumiem, jo var diezgan droši apgalvot, ka Latvijas austrumu kaimiņvalstij vides jautājumi mūsu zemē nerūpētu nemaz.