Klimata pārmaiņas ir viens no tiem vides jautājumiem, ar ko biedrība “Zaļā brīvība” vienmēr ir strādājusi. Pēdējā gada laikā esam sevišķu uzmanību pievērsuši enerģijas sektorā nepieciešamajām pārmaiņām, par tām regulāri runājot, izplatot labās prakses piemērus, kā arī tiekoties ar dažādiem nozares spēlētājiem un lēmumpieņēmējiem.

Pateicoties jau krietni seniem procesiem, sākot ar Hidroelektrostaciju būvniecību Latvijā, pirmo vēja parku izveidi un citām aktivitātēm enerģētikas sektorā, un pēdējā laikā arī Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) būtiskajiem trūkumiem un to izmantošanu priekšvēlēšanu populistiskajos izteikumos, atjaunīgās enerģijas reputācija šobrīd Latvijā nav diez ko spoža. Sabiedrībā ir spilgta gan slikta iepriekšējā pieredze, gan ļoti dzīvi ir mīti un neprecīzi priekšstati par atjaunīgo enerģiju, arī klimata pārmaiņām. Galvenais izaicinājums, iespējams, ir zaudētā uzticība politikas veidotāju spējai ieviest taisnīgu un caurspīdīgu politiku. Tomēr, mācoties no citu valstu piemēriem, kur ir izdevies ļoti strauji palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, ir skaidrs, ka sabiedrības izpratne un atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, lai valstī varētu tikt īstenota apzināta enerģijas sektora pārveide, samazinot fosilo kurināmo izmantošanu, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī samazinot kopējo enerģijas patēriņu ar energoefektivitātes palīdzību.

Apzinoties atjaunīgās enerģijas slikto tēlu sabiedrībā kā būtiskāko šķērsli, biedrība Zaļā brīvība 14.novembrī rīkoja pasākumu “Energiewende – ko Latvija var mācīties no Vācijas enerģijas sektora pārveides?”, kurā ne tikai pārrunājām un diskutējām par Vācijas pieredzi enerģijas sektora pārveidē, bet organizējām arī komunikācijas domnīcu enerģētikas ekspertu sadarbības darba grupai, kuru vadīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Liene Kupča. Nolēmām kopīgi risināt problēmas, veidojot komunikācijas stratēģiju, lai veicinātu nozarē pārmaiņas.

Būtiskākais ikdienas izaicinājums ir negatīvo ziņu dominēšana medijos, kas nozīmē to, ka ar labiem piemēriem mediju telpā iekļūt ir ļoti grūti. Tomēr tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai palēnām veidotu objektīvu izpratni par atjaunīgo enerģiju, klimata pārmaiņām un virzītu sabiedriskās domas maiņu.

Līdzšinējā komunikācijā kā nozīmīgs trūkums izkristalizējās tas, ka nozares eksperti bieži vien neizskaidro ar enerģētiku tiešā veidā nesaistītam iedzīvotājam to, kā praktiskā līmenī konkrētā cilvēka dzīvi ietekmētu izmaiņas enerģētikas jomā valstī. Līdz ar to izpratne par nozarē notiekošo un nepieciešamajām pārmaiņām lielākoties paliek ekspertu lokā, savukārt, plašāku sabiedrību vieglāk ietekmē emocionālas, vienkāršotas ziņas.

Kaut arī katra mērķauditorija ir uzrunājami citādi, kopīgi tika secināts, ka komunikācijā ar sabiedrību ir būtiski gan uzrunāt vērtības jeb sniegt emocionālo sasaisti, gan racionālus argumentus un skaidrot, kā attiecīgās izmaiņas skartu cilvēku ikdienas dzīvi gan īsākā, gan garākā termiņā. Nozīmīgi varētu būt arī izvairīties no pārlieku teorētiskas pieejas, tā vietā izplatot labos stāstus un runājot par praktiskiem risinājumiem. Un, protams, svarīgi arī būtu veidot labu tēlu, sabiedrībā cienītiem cilvēkiem izrādot atbalstu enerģijas sektora pārveidei. Iespējams, būtu vairāk jārunā vai jāizveido iedzīvotājiem pieejama, viegli saprotama platforma, kurā ar modelēšanas palīdzību tiktu veidots enerģētikas nozares nākotnes stāsts “Kā Latvijas enerģētika izskatīsies pēc X gadiem?”.

Ir skaidrs, ka labākas komunikācijas jautājums ir sarežģīts, vērtību maiņa nenotiek ātri un sabiedrība nav viendabīga masa – vērtības un uztvere lielā mērā ir atkarīga no paaudzes, sociālā stāvokļa, materiālās labklājības un citiem faktoriem. Taču šobrīd būtiskākais ir ciešas sadarbības veidošana ilgtspējīgu enerģijas sektora pārveidi veicinošu pētījumu, ziņu veidošanā, izplatīšanā, pastiprināšanā, radot saskaņotu ziņu. Tā ir mijiedarbība un sadarbība starp NVO sektoru, medijiem, zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem, nozares uzņēmējiem, aktīvistiem un ministriju.

Sadarbības stiprināšanai kādam nepieciešams īstenot centrālo lomu un to varētu uzņemties Ekonomikas ministrija, atjaunojot un spēcinot konsultatīvās padomes darbu, kas kalpotu gan savstarpējai komunikācijai, gan sniegtu visiem nozares spēlētājiem līdzvērtīgu iespēju tikt dzirdētiem.

Pasākums tika organizēts ar Konrāda Adenauera fonda atbalstu.