Eiropas Komisijas komunikācija par Parīzes klimata nolīguma ietekmi uz ES politikām neatbilst Parīzē nolemtajam, pārliecinātas Eiropas vides organizācijas. Tas ir slikts signāls citām valstīm, kas uz ES līdz šim bija lūkojušās kā uz paraugu klimata pārmaiņu mazināšanā.

4. martā Briselē tiksies Eiropas vides ministri, kuri spriedīs par klimata politikas attīstību ES. Mēs aicinām Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu atbalstīt ilgtspējīgu klimata politiku, kas palīdzētu mums novērst iespējamās negatīvās sekas Latvijas un pasaules iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.

Pašreizējā ES klimata politika novestu pie 3 oC vidējās temperatūras pieauguma 2050. gadā, bet Parīze vienošanās mērķis bija tiekties ierobežot klimata pārmaiņas 1,5 oC robežās. Lai nodrošinātu šo mērķi Eiropas Padomei ir jāparedz sekojošas rīcības:

  1. Jāpastiprina ES mērķi, lai līdz 2050. gadam spētu nodrošināt nulles neto emisijas. Pirmkārt, tas nozīmētu atteikties no oglēm, naftas un dabasgāzes enerģētikā. Taču pašreizējā enerģētikas politika ES ir ļoti labvēlīga šiem energoresursiem,
  2. ES jāpārskata tās klimata un enerģijas pakotne, pastiprinot tajā noteiktos mērķus,
  3. Jāizskauž fosilās enerģijas subsīdijas un jāparedz fondi emisiju samazināšanai un klimata pārmaiņu adaptācijai.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Klimata izglītība visiem” atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments.EEA